Korekcijai būs risinājums!

Šķiet, maijā varam uz brīdi aizmirst komunālās problēmas un atslābināties. Bet, kas atļauts iedzīvotājiem, nav atļauts Rīgas domei. Galvaspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides komiteja tieši maijā sāk skatīt ūdens korekcijas problēmu un iespējas uzstādīt mūsu dzīvokļos siltuma skaitītājus – alokatorus.

Ūdens korekcija: būs jaunumi

– Mājokļu un vides departamenta darba grupa šonedēļ iepazīstinās deputātus ar saviem priekšlikumiem, kā samazināt mājas kopējā un individuālo ūdens skaitītāju rādījumu starpību, – pastāstīja komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko. – Grupa strādāja trīs mēnešus, piesaistīja uzņēmumu Rīgas ūdens, Rīgas namu pārvaldnieks un profesionālo asociāciju ekspertus. Interesanti uzzināt šā darba rezultātu.

– Vispārējos vilcienos tas jau zināms – eksperti iesaka uzstādīt Rīgas dzīvokļos C klases skaitītājus, šai nolūkā mainot gan Rīgas domes noteikumus, gan citus normatīvos aktus. Cik ātri varētu tikt realizēts šis projekts?

– Pagaidām nerunāsim par termiņiem, jo departamenta izstrādne vēl nopietni jāapspriež. Bet korekcijas problēma ir pārāk ilgi atlikta. Mums apnicis klausīties, ka to nav iespējams atrisināt. Tāpēc Rīgas domes pašreizējā sasaukuma mērķis ir starpību ūdens skaitītāju rādījumos samazināt līdz minimumam, lai iedzīvotājiem nerastos neērtības saistībā ar tā dēvēto korekciju. Godīgajiem rīdziniekiem jāmaksā tikai par to ūdeni, ko viņi patērējuši. Negodīgos jāpiespiež darīt to pašu, liedzot viņiem iespēju zagt. Atbildu uz jūsu jautājumu: mēs esam gatavi veikt pasākumus kaut rīt. Jautājums tikai, kādi ir tie efektīvie pasākumi un kā tie tiks finansēti.

– Vai dome ir gatava maksāt par jauniem skaitītājiem vai jebkuriem citiem pasākumiem korekcijas samazināšanai?

– Nē, pašvaldība negrasās ieguldīt šajos projektos naudu. Šobrīd mums ir divas konfliktējošās puses: iedzīvotāji – skaitītāju īpašnieki un ūdens patērētāji, un pakalpojuma sniedzējs – uzņēmums Rīgas ūdens. Šīm darbības personām savstarpēji jāatrisina problēma. Rīgas dome tikai reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām, kas liecina, ka šobrīd piegādātāja un klienta attiecībās viss nav kārtībā.

Lielais eksperiments

– Parunāsim par otru skaļi izskanējušo Rīgas domes projektu. Pašvaldība iestājas par individuāliem līgumiem starp uzņēmumu Rīgas siltums un iedzīvotājiem. Kā attīstās šī ideja?

– Patlaban apspriežam iespēju daļā māju Rīgas teritorijā eksperimentālā kārtā uzstādīt alokatorus – aparātus, kas precīzi uzskaita katrā atsevišķā dzīvoklī patērēto siltumu. Ar siltuma mērītājiem aprīkoto dzīvokļu iemītnieki varēs slēgt individuālus līgumus ar Rīgas siltumu. Visvienkāršāk būtu pilotprojektu realizēt Rīgas domei piederošajās un uzņēmuma Rīgas pilsētbūvnieks apsaimniekošanā esošajās mājās.

– Kā noprotu, runa ir par pēdējo piecu gadu laikā uzbūvētajiem pašvaldības mājokļiem. Bet vai tad jaunbūvēs veikta eksperimenta rezultātus varēs attiecināt uz Rīgas vecajām mājām?

– Šajās pašvaldības mājās ir tāda pati apkures sistēma kā padomju sērijveida apbūvē. Tas ir, šeit nav iespējams individuāli atslēgt apkuri. Kā redzat, veicot eksperimentu, mēs negrēkosim pret patiesību – apstākļi ir ļoti līdzīgi. Jaunās mājas no vecajām atšķiras tikai ar to, ka tām viscaur ielikti plastikāta logi.

– Cik būs tādu eksperimentālu māju?

– Uzņēmums Rīgas pilsētbūvnieks apsaimnieko 43 mājas, no tām tikai 35 atrodas galvaspilsētā. Visdrīzāk arī šajā grupā veiksim eksperimentu.

– Kāds ir alokatoru uzstādīšanas pilotprojekta mērķis?

– Mēs vēlamies uzzināt, kas pēc šo aparātu uzstādīšanas mainīsies mājas apkures standarta sistēmā, cik precīza būs uzskaite, kā tas viss ietekmēs patērētāju maksājumus. Izmaiņu princips būs ļoti vienkāršs: uz radiatoriem uzstādīs ne tikai siltuma skaitītāju, bet arī individuālu regulatoru. Patērētājs pēc saviem ieskatiem varēs mainīt apkures intensitāti, atceroties – jo siltāk dzīvoklī, jo vairāk jāmaksā, un otrādi.

– Kad pašvaldība grasās sākt eksperimentu?

– Mūsu maksimālais uzdevums – līdz apkures sezonas sākumam radīt eksperimenta platformu, uzstādot izraudzītajās mājās alokatorus. Vadoties pēc 2011./2012. gada apkures sezonas rezultātiem, mēs jau varētu apspriest projektu un izlemt, vai ir vērts to izplatīt visā Rīgā vai labāk aizmirst kā neveiksmi.

Pagaidām bez tiešiem norēķiniem

– Vai tas nozīmē, ka Rīgas siltums varēs pāriet uz tiešiem norēķiniem ar patērētājiem, apejot pašreizējo starpnieku – namu pārvaldi?

– Domāju, ka pagaidām vēl starpnieks šajā attiecībās ir vajadzīgs. Tā kā Rīgā ir viena liela namu pārvalde, kas administrē iedzīvotāju maksājumus, apkures sezonas laikā mēs varam cerēt uz bankas overdraftu. Tas nozīmē, ka ziemā māja atsevišķu nemaksātāju dēļ nepaliks bez apkures. Neizslēdzot apsaimniekotāja dalību maksājumu iekasēšanā, mēs esam centušies maksimāli pasargāt Rīgas iedzīvotājus. Agrāk, kad Rīgā bija piecpadsmit namu pārvaldes, katrai no tām bija tikai viens kopējs līgums ar Rīgas siltumu. Tātad, ja kādi namu pārvaldes klienti iekrāja lielus parādus, teorētiski bez siltuma varēja palikt visas mājas attiecīgās namu pārvaldes teritorijā.

– Kas mainījies?

– Pēdējos gados esam paveikuši lielu darbu un panākuši līgumu segmentēšanu: tagad katrai mājai ir individuāls līgums ar Rīgas siltumu. Tātad viena daudzdzīvokļu māja vairs nevar ciest otras parādu dēļ, un šādi patērētāji ir pakļauti mazākam riskam. Tas ir tuvu jaunā Dzīvokļa īpašuma likuma nostādnei, ka par visām mājas lietām atbildīga ir dzīvokļu īpašnieku kopība.

– Kā jūs vērtējat jaunā uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks darbu?

– Pašreizējā situācija, protams, nav ideāla. Mani neapmierina tas, ka iedzīvotāji ir parādā apsaimniekotājam, bet tas savukārt parādā komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Bet visiem labi zināmas Latvijas ekonomikas reālijas. Svarīga ir cita lieta: mēs pamazām virzāmies uz pasludināto mērķi – administratīvo izmaksu samazināšanu, līdzekļu ekonomiju. Piedevām drīzumā Rīgā parādīsies vienota komunālā rēķina veidlapa, vienots apkalpošanas centrs, ar kura starpniecību iedzīvotāji varēs sazināties ar namu pārvaldi, uzņēmumiem Rīgas ūdens un Rīgas siltums. Tas viss liecina, ka uzņēmums attīstās.

Cilvēki gaida dzīvokļus

– Galvaspilsētā joprojām ir liela rinda pēc dzīvokļiem. Kāpēc Rīgas dome atkal pagarinājusi jaunu pašvaldības mājokļu būvniecības konkursu?

– Pašvaldība neatsakās no saviem būvniecības plāniem. Bet mēs, ticiet man, protam skaitīt naudu. Jauni dzīvokļi rindā gaidītājiem jābūvē par izdevīgu cenu, tāpēc izpildītāja meklējumi turpinās. Taču šajā laikā pilsētas dzīvojamais fonds tiek papildināts citos veidos.

– Kā?

– Mums ir pašvaldībai piederoši dzīvokļi, kas atrodas ļoti bēdīgā stāvoklī. Dome tos remontē, lai nodotu rindā stāvētājiem. Tā iznāk lētāk, nekā būvēt jaunas mājas.

– Cik daudz Rīgā ir tādu dzīvokļu?

– Pagaidām vēl nav pabeigta tukšo dzīvokļu revīzija. Opozīcija paziņoja, ka pilsētā ir tūkstošiem tādu dzīvokļu, pēc tam skaitu samazināja līdz 500. Reāli novārtā pamestu mājokļu Rīgā ir tikai pāris simtu, daļa no tiem nav atjaunojami, jo pilsētai nav izdevīgi ieguldīt vecajos dzīvokļos pārāk lielus līdzekļus. Tādus dzīvokļus plānots pārdot izsolē. Reizē mēs turpinām būvēt – šogad, kā apgalvo Rīgas pilsētbūvnieks, rindā stāvētāji saņems vairāk nekā 500 jaunu dzīvokļu.

Drīzumā būs jauna termostacija

– Šogad uzņēmumam Rīgas siltums aprit piecpadsmit gadi. Kas rakstīts tā jubilejas plānos?

– Šajās dienās atzīmējām Rīgas siltuma dzimšanas dienu, iestādot Ziepniekkalnā piecpadsmit liepas un reizē tur prezentējot jaunās koģenerācijas stacijas projektu. Tā darbosies ar vietējo šķeldu un ražos 22 megavatus siltuma un 4 megavatus elektrības.

– Ko tas dos pilsētai?

– Tas ļaus mums ietaupīt aptuveni 12 miljonus kubikmetru gāzes gadā. Tās vietā stacija patērēs 150 tūkstošus kubikmetru šķeldas. Nākotnē tas ietekmēs siltuma tarifu pilsētā, jo ļaus mazāk maksāt par CO₂ emisiju. Interesants fakts: koģenerācijas stacijas izbūve Ziepniekkalnā ļaus pilsētai palielināt ar atjaunojamu kurināmo iegūtās elektroenerģijas apjomu no 4% līdz 10%.

– Kad stacija sāks darboties un dot rīdziniekiem siltumu?

– Ekspluatācijā to nodos 2012. gada decembrī. Projektu īpaši izdevīgu padara tas, ka aptuveni 35% no tā izmaksām sedz Eiropas fondi.