Nav naudas piespiedu pārvaldniekiem

Šajās dienās Rīgas izpilddirektors Juris Radzēvičs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā skaidroja, kāpēc Rīgā nedarbojas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ietvertā norma, kas paredz piespiedu pārvaldnieku norīkošanu.

Rīgas pašvaldība uzskata: lai piespiedu pārvaldnieku sistēma sāktu darboties, nepieciešams izdarīt grozījumus vairākos normatīvajos aktos. Pirmkārt, komunālos parādus likumdošanas ceļā jāattiecina nevis uz dzīvokļa īpašnieku, bet gan pašu nekustamo īpašumu. Otrkārt, ja lieta nodota tiesā, vispirmām kārtām no nemaksātāja jāpiedzen parāds par dzīvokli un tikai pēc tam hipotekārais kredīts. Deputāti uzklausīja Juri Radzēviču un kārtējo reizi apsolīja padomāt...

Piespiedu pārvaldnieku sistēmas mērķis ir aizsargāt, piemēram, denacionalizēto māju iemītniekus. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz, ka gadījumā, ja īpašnieks vai viņa nolīgtais pārvaldnieks par māju pienācīgi nerūpējas (nenodrošina atkritumu izvešanu, pamatpakalpojumu pieslēgšanu, avārijas remontu), pašvaldībai ir tiesības piespiedu kārtā iecelt mājai lietpratīgāku pārvaldnieku, kura pienākums būtu atrisināt visus ar problemātiska nekustamā īpašuma apsaimniekošanu saistītos jautājumus. Likums paredz, ka naudu šiem darbiem sākotnēji piešķir pašvaldība, bet pēc tam to iekasē no mājas īpašniekiem.

Uz papīra viss izskatās gludi un pareizi, bet reāli piespiedu pārvaldnieku institūts tā arī nav sācis darboties. Daudzas Rīgas mājas, pēc Radzēviča informācijas, patiešām atrodas kritiskā stāvoklī. Šo māju iemītnieki pat uzstāj, lai pašvaldība norīkotu piespiedu pārvaldnieku! Bet Rīga nesteidzas, jo novārtā pamesto denacionalizēto māju remonts un pieslēgšana komunālajiem tīkliem prasītu ļoti lielu naudu, un maksāt nāktos pilsētai. Bet cik daudz ēku Rīga šādi par saviem līdzekļiem var izglābt – piecas, desmit? Piedzīt izdevumus no saimniekiem parasti nav iespējams, tie vai nu atrodas uz bankrota sliekšņa vai arī savu nekustamo īpašumu jau trīsreiz ieķīlājuši dažādās bankās. „Ja mēs nepārdomāti sāksim ieguldīt naudu tādos namos, mūs apsūdzēs pilsētas līdzekļu izšķērdēšanā,” uzskata Radzēvičs un lūdz Saeimu precizēt piespiedu pārvaldīšanas kārtību, kā arī nodrošināt pilsētai iespēju efektīvāk piedzīt izdevumus no nolaidīgajiem saimniekiem.

– Problēma jārisina ne tikai Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma ietvaros, bet arī ar citu normatīvo aktu palīdzību, – saka Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sekretārs Jurijs Sokolovskis. – Piemēram, vajadzīgi grozījumi Civillikumā, kas pavērtu iespēju no parādniekiem vispirms piedzīt nevis hipotekāro kredītu, bet gan komunālo maksājumu parādu. Reiz mēs jau mēģinājām virzīt šādu iniciatīvu, bet priekšlikums iestrēga Saeimas Juridiskajā komisijā. Deputāti fundamentālisti atzina grozījumus Civillikumā par nepieļaujamiem, un mēģinājums atrisināt problēmu beidzās neveiksmīgi.

Tāpat arī Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisija jau rosināja dzīvokļa parādu piesaistīt nevis dzīvokļa īpašniekam, bet gan pašam nekustamā īpašuma objektam.

– Šobrīd dzīvokļa vai mājas jaunajam īpašniekam nav jāmaksā sava priekšgājēja parādi. Tas attiecas arī uz piespiedu pārvaldīšanas izdevumiem, tādēļ pašvaldībai nevar būt ne mazākās drošības, ka par pilsētas līdzekļiem sakārtoto māju tās īpašnieks nepārdos, tādējādi liedzot pašvaldībai iespēju saņemt atpakaļ ieguldītos līdzekļus, – saka Jurijs Sokolovskis. – Pirms pusgada mēs jau aicinājām parādu piesaistīt nekustamajam īpašumam, bet šī iniciatīva neguva mūsu kolēģu atbalstu. Šķiet, deputāti no citām Saeimas komisijām neapzinās visu problēmas dziļumu...

Mājokļa jautājumu apakškomisijas deputāti uzskata, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir paredzētas visas piespiedu pārvaldnieka iecelšanas nianses un vienīgais, kas pašvaldību attur izmantot šo instrumentu, ir bailes zaudēt lielu naudu. Te līdzēt var tikai grozījumi vairākos citos likumos. Ātrs risinājums nav paredzams, saka Jurijs Sokolovskis, bet apakškomisija turpinās strādāt pie šīs problēmas.