Dzīvokļa parāds: kas palīdzēs?

Iepriekšējā numurā mēs stāstījām par Rīgas domes dzīvokļa pabalstiem, kas pienākas trūcīgajiem iedzīvotājiem. Jautājums izrādījās ļoti aktuāls – redakcija saņēma neskaitāmus lūgumus precizēt daudzas un dažādas detaļas. Nereti izskanēja jautājums: vai galvaspilsētā tiek sniegta sociālā palīdzība, lai varētu samaksāt dzīvokļa parādu, kas ģimenei iekrājies vairāku mēnešu un pat gadu laikā?

Jauna ģimene, liels parāds...

Savu bēdu stāstu mums izklāstīja Ņina. Vēstulē viņa lūdz padomu, jo nezina, vai viņas ģimenei ir tiesības pretendēt uz Rīgas domes dzīvokļa pabalstu.

„Mums ir piešķirts maznodrošinātas ģimenes statuss,” viņa raksta. „Pašreizējā dzīvesvietā esmu deklarējusies nedaudz ilgāk par gadu. Civilvīrs strādā, bet ienākums uz katru ģimenes locekli ir tikai aptuveni 83 lati mēnesī, ar to ļoti grūti iztikt. Mums ir gadu un trīs mēnešus vecs bērns.

Vai mums ir kāda iespēja saņemt palīdzību komunālā parāda samaksai? Tas ir diezgan liels – aptuveni 700 latu. Kad vērsos sociālajā centrā „Avoti”, man atteica, jo parāds par dzīvokli bija radies, kad Rīgā biju nodzīvojusi tikai nepilnu gadu. Vai palīdzību var lūgt mans vīrs, kurš dzīvoklī pierakstīts daudz ilgāk, turklāt ņemot vērā, ka maznodrošinātā statuss mums piešķirts kā ģimenei? Vai mēs vispār varam saņemt jebkādu palīdzību?”

Situācija skaidra: pagaidu grūtību dēļ ģimenei iekrājies liels parāds par dzīvokli un tagad nolaidušās rokas – nākotne rādās drūmās krāsās. Taču, kā mums apgalvoja Labklājības departamentā, Rīgas sociālais dienests bieži vien palīdz grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem samaksāt ne tikai kārtējos rēķinus par dzīvokli, bet arī vecos parādus.

Kā pieprasīt palīdzību un ar ko iespējams rēķināties, par to mums pastāstīja sociālās palīdzības teritoriālā centra „Vidzeme” vadītāja Sandra Viduskalne.

GMI pabalsts nepienākas

– Diemžēl uz Ņinas jautājumu nevaru dot precīzu atbildi, jo nav skaidrs, kas ir dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks. Skaidrs ir viens – sociālo palīdzību un dzīvokļa pabalstu šajā gadījumā pieprasa nevis vīrs vai sieva, bet gan visa ģimene. Šai nolūkā teritoriālajā nodaļā jāierodas visiem pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, – saka Sandra Viduskalne.

– Ģimenē strādā tikai vīrs, viņa ienākums ir 250 latu, kas līdzinās vidējai algai valstī. Vai šai gadījumā Ņina var cerēt uz sociālo palīdzību?

– Parēķināsim. Pašvaldība nodrošina Rīgas iedzīvotājiem noteiktu garantēto minimālo ienākumu (GMI) – 40 latu pilngadīgām personām, 45 latus bērniem, 90 latu pensionāriem un invalīdiem. Tas nozīmē, ka Ņinas ģimenei GMI būs 125 lati mēnesī. Tā ir summa, kurai jābūt ģimenes rīcībā. Ja naudas jaunajiem vecākiem nepietiek, pašvaldība piemaksā līdz GMI līmenim trūkstošos latus. Bet šajā gadījumā ģimene pati nodrošina sev nepieciešamo ienākuma līmeni. Tas nozīmē, ka GMI pabalstu tā nevar saņemt.

Visiem nepalīdzēs

– Bet dzīvokļa pabalstu?

– Tā ir cita lieta. Rīgas domes dzīvokļa pabalstu aprēķina citā veidā. To var pieprasīt jebkura ģimene, kuras ienākumi nepārsniedz 250 latu uz vienu cilvēku vai 200 latu uz katru ģimenes locekli divu un vairāk cilvēku ģimenē. Ģimenei jābūt deklarētai Rīgā vairāk nekā 12 mēnešus, tai nedrīkst piederēt cits nekustamais īpašums, izņemot īpašumu, kurā dzīvo pirmās pakāpes radinieki, kam nepieder cits nekustamais īpašums.

Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp palīdzības pieprasītāju kopējo GMI un normatīvo izdevumu summu un palīdzības pieprasītāju kopējiem ienākumiem.

– Ar dzīvokļa pabalstu viss būtu vairāk vai mazāk skaidrs. Bet kā ar veco dzīvokļa parādu samaksu mazturīgajiem?

– Papildu pabalstu parāda samaksai piešķir tām pašām rīdzinieku kategorijām kā parasto dzīvokļa pabalstu. Bet ar vienu nosacījumu – ja ģimenē ir bērni vai ģimene sastāv tikai no pensionāriem un invalīdiem. Ģimenēm, kurās ir tikai darbaspējīgi cilvēki, parādu par dzīvokli sociālais dienests nemaksā.

Kas pieņem lēmumu?

– Kas pieņem lēmumu par to, vai palīdzēt ģimenei samaksāt iekrājušos dzīvokļa parādu?

– Pozitīvu lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem sociālā dienesta rajona nodaļas vadītājs, atteikumu – Rīgas sociālā dienesta vadītājs. Kā redzat, dokumentus izskata daudzi speciālisti.

– Ja saņemts atteikums un lēmums neapmierina prasītāju, vai to var apstrīdēt? Kur un kā?

– Mēneša laikā iedzīvotāji var to rakstiski apstrīdēt Labklājības departamentā. Lai nebūtu tālu jābrauc, iesniegumu var atstāt savā teritoriālajā centrā.

Var ierasties kaut nerca kažokā

– Cik bieži pašvaldība palīdz iedzīvotājiem samaksāt iekrājušos parādus?

– 2010. gadā noslēgti aptuveni 100 jaunu trīspusēju līgumu starp sociālo dienestu, namu pārvaldi un iedzīvotājiem. Bet spēkā palika arī iepriekš noslēgtie līgumi, jo dažkārt parāds tiek maksāts vairākus gadus.

– Vai ģimene var cerēt uz atbalstu parāda samaksā, ja tas radies pirms mazturīgas vai trūcīgas personas statusa iegūšanas?

– Var, jo, kā jau sacīju, dzīvokļa pabalstu sociālais dienests piešķir, nevis vadoties pēc ģimenes statusa, bet gan tās reālajiem ienākumiem – ne vairāk par 250 latiem vientuļam cilvēkam, ne vairāk par 200 latiem katram ģimenes loceklim divu un vairāk cilvēku ģimenē.

– Vai ir kāda nozīme ģimenes agrākajiem ienākumiem?

– Nē. Pastāv mīts, ka tad, ja ģimene kādreiz ir labi dzīvojusi, vīram ir mašīna un sievai nerca kažoks, finansiāla kraha gadījumā tā nevar vērsties pēc palīdzības. Tā nav. Piešķirot pabalstu, mēs ņemam vērā tikai ģimenes reālo labklājības līmeni brīdī, kad tā vēršas sociālajā dienestā.

Aprēķina paraugs

– Kā aprēķina pašvaldības palīdzības apjomu parāda samaksā?

– Sociālais darbinieks sastāda īpašu grafiku, kas palīdz saprast, kāda dzīvokļa parāda daļa jāmaksā pašam parādniekam, kādu maksās pilsēta. Grafiku pārskata ik pēc trim mēnešiem, ņemot vērā pārmaiņas ģimenes ienākumos. Arī samaksas termiņš ir individuāls, atkarīgs no parāda summas.

– Lūdzu, parādiet to ar piemēru!

– Labprāt. Ņemsim vientuļu pensionāru, kam iekrājies 300 latu parāds. Rīga pensionāriem nodrošina GMI 90 latu apmērā (summa, kurai jāpaliek cilvēka rīcībā pēc normatīvo komunālo pakalpojumu apmaksas). Reālā pensija šim cilvēkam ir 160 latu. Tas nozīmē, ka teorētiski viņš spēj samaksāt dzīvokļa rēķinu 70 latu apmērā (šāda summa iznāk, no 160 latu pensijas atņemot 90 latu GMI). Vasarā namu pārvalde sūta viņam rēķinus par 50 latiem, ziemā – par 100 latiem.

– Tas nozīmē, ka ziemā cilvēks pats nevar samaksāt par dzīvokli...

– Pilnīgi pareizi. Toties vasarā viņš var samaksāt kārtējos komunālos maksājumus un vēl 20 latu mēnesī parāda dzēšanai. Savukārt ziemā sociālajam dienestam jāpiešķir viņam dzīvokļa pabalsts 30 latu apmērā, lai pensionārs varētu samaksāt vismaz kārtējos rēķinus.

– Bet kā ar parāda atmaksāšanu?

– Tūlīt būsim tikuši arī līdz tam. Pieņemsim, ka pavasarī un vasarā pensionārs var atmaksāt namu pārvaldei 100 latu no kopējā parāda (pa 20 latiem siltajos mēnešos). Paliks vēl 200 latu parāds, un to samaksāt palīdzēs sociālais dienests. Šai gadījumā mēs noslēgsim ar pensionāru šādu līgumu: vasarā piecus mēnešus viņš akurāti maksā par dzīvokli plus namu pārvaldei 20 latu mēnesī parāda segšanai, savukārt apkures sezonā sociālais dienests ne tikai maksā pensionāram dzīvokļa pabalstu 30 latu apmērā mēnesī kārtējo maksājumu kārtošanai, bet arī pārskaita 40 latu mēnesī atlikušās parāda summas, lai kopumā dzīvokļa parādu dzēstu gada laikā.

Cerība kredīta ņēmējiem

– Vai pašvaldība kādreiz ir pati samaksājusi visu parāda summu bez pašu iedzīvotāju līdzdalības?

– Jā, pašvaldība var pilnībā segt parādu ģimenei ar bērniem, kurai nav ienākumu, tāpat arī pensionāriem un invalīdiem ar ļoti maziem ienākumiem.

– Kas jādara pašam dzīvokļa īpašniekam vai īrniekam, lai veicinātu parāda samaksu?

– Ik pēc trim mēnešiem mūsu darbinieks pieprasa no namu pārvaldes izdruku ar informāciju, kā cilvēki maksā savu parāda daļu. Ja redzams, ka ģimene īpaši necenšas atdot naudu un pat palielina parādu, mēs rakstām brīdinājuma vēstuli un cenšamies noskaidrot, kāds tam iemesls (varbūt kādam ģimenē bijusi nepieciešama operācija...). Ja cilvēks turpina ļaunprātīgi nemaksāt par dzīvokli cerībā, ka nāks sociālais dienests un visu izdarīs viņa vietā, mēs gan turpinām sadarboties ar klientu, bet laužam trīspusējo līgumu.

– Vai uz pabalstu var cerēt arī tie, kas dzīvokļa iegādei ņēmuši kredītu?

– Par kredītu iegādāto dzīvokļu īpašnieki Rīgas domes noteikumos vairs nav izdalīti atsevišķā kategorijā. Viņiem pienākas tāda pati palīdzība kā pārējiem rīdziniekiem. Tikai viena nianse: ja tāds cilvēks ir zaudējis darbu un pieprasa pabalstu, sociālais darbinieks noteikti pajautās, kur viņš ņem naudu kredīta apmaksai, ja tas tiek apmaksāts. Uz šo jautājumu jāatbild godīgi. Ja skaidrojums atradīsies, pretendentam palīdzēs kārtot komunālos maksājumus un maksāt par namu pārvaldes pakalpojumiem, vadoties pēc ģimenes ienākumiem, neņemot vērā izdevumus kredīta apmaksai.