Dubults trieciens

Sadzīves tehnika var pēkšņi nogalināt: vīrietis saņēma letālu triecienu no strādājošas veļas mašīnas!

Mūsdienu sadzīves tehnika ne tikai padara dzīvi daudz vieglāku, bet var būt arī daudzu briesmu avots. Protams, visi ir dzirdējuši, ka, stāvot vannā, labāk nelietot matu žāvētāju. Bet, vai veļas mazgājamā mašīna vannas istabā var kļūt par slepkavu? Izrādās, var gan, jo nesen Novosibirskā cilvēks mira tieši šāda iemesla dēļ. Kas jāzina par iespējamām briesmām, pieslēdzot elektroierīci vannas istabā?

Traģēdija notika septembrī. Kā daudziem iedzīvotājiem traģiski bojā gājušā vīrieša dzīvoklī veļas mašīna atradās vannas istabā. Tā kā atstāt strādājošu ierīci bez uzraudzības ir bīstami kaut vai tādēļ, ka nejauši var pārplīst vai norauties ūdens aizplūdes caurule, cilvēki agregātu darbina laikā, kad paši atrodas dzīvoklī. Ko darīt, ja veļas mazgāšanas laikā jāmazgājas pašam vai kas cits jādara vannas istabā?

Bīstamā vannas istaba

Labāk tā būtu padomājis vīrietis, kurš nolēma mazgāties, neraugoties uz blakus strādājošu veļas mašīnu. Briesmas pamanīja sieva, pēc kuras stāstītā, vīrs saņēma strāvas triecienu, bet diemžēl neizdzīvoja.

Turklāt šis nav unikāls gadījums, kad strādājoša sadzīves tehnika vai elektroierīce tā vai cita iemesla dēļ kļūst par cilvēka nāves cēloni. Tā, piemēram, pirms diviem gadiem pasaules čempionāta hokejā ar bumbiņu bronzas medaļas laureāte Krievijas izlases dalībniece Ludmila Jurlova gāja bojā, jo aizdegās veļas mašīna. Ģimene devās pie miera, bet mašīna turpināja mazgāt drēbes. Naktī kaut kas aizdegās, bet Ludmila, viņas vīrs un četrus gadus vecais dēls nosmaka dūmos.

Nav reti gadījumi, kad cilvēki, nemaz nedomājot par drošību, vannā ņem līdzi telefonu vai planšeti, pieslēdz to strāvas padevei un pēc tam nejauši iemet vannā. Šādi 2016. gada februārī Maskavā gāja bojā skolniece. Meitenes māte sacēla trauksmi, kad meita pārāk ilgi nenāca ārā no vannas istabas. No sākuma viņa to skaļi sauca, pēc tam ar grūtībām atvēra durvis un pamira no šausmām – vannā gulēja viņas mirušais bērns. Pirksti turēja mobilā telefona lādēšanas vadu (pirksti bija nodeguši līdz kauliņiem), pats telefons – parasts smartfons – mētājās uz grīdas.

Ar ūdeni un elektrību joki nav vispār! Iespējams, tādēļ atsevišķu modeļu veļas mašīnu instrukcijās uzrakstīts, ka tās nav vēlams darbināt laikā, kad vannas istabā kāds mazgājas. Ar pārējo elektrisko iekārtu – skuvekļu, elektrisko suku, matu žāvētāju – izmantošanu jābūt ļoti piesardzīgiem.

Pie vainas – bojājums

„Grūti pateikt, kādēļ vīrietis gāja bojā mazgājoties, kad strādāja veļas mašīna. Vispār nekam tādam notikt nevajadzēja,” saka sadzīves tehnikas remontmeistars Ivans. „Acīmredzot kaut kas nebija kārtībā ar elektrību vai pieslēgumu, jo kā veļas mašīna, tā vanna un caurules ir sazemētas.”

Speciālists izsaka pieņēmumu, ka veļas mašīnai ir bijis kāds bojājums, bet vīrietis, izkāpdams no vannas, tai pieķēries ar slapjām rokām un saņēmis triecienu.

„Senāk nedrīkstēja vienā rokā turēt elektroierīci, bet ar otru pieskarties apkures radiatoriem. Tā varēja izveidoties sazemējuma ķēde, kur cilvēks kalpotu par strāvas pārvadu. Gadījumos, ja sirds nav gluži teicamā kārtībā, no nelaimes neizvairīties. Padomju laikos elektroierīču instrukcijās bija ietverts šāds brīdinājuma punkts.

Meistars piebilst, ka visumā nav nekā ārkārtēja situācijā, kad vanna tiek izmantota reizē ar veļas mazgāšanu.

„Nav nemaz tik reti gadījumi, kad agregāts „sit ar elektrību”. Taču, ja cilvēks stāv uz sausas grīdas, neķeras pie ierīces ar slapjām rokām, tad nekādas briesmas nedraud,” mierina meistars. „Tomēr pie mazākajām aizdomām par sadzīves elektrotehnikas bojājumu noteikti ir jāvēršas pēc palīdzības pie meistara. Tāpat arī, iegādājoties jaunu elektrisko ierīci, drošāk tās pieslēgšanu uzticēt profesionālim. Bieži gadās situācijas, ka elektroierīcei ir paredzēts sazemējums, bet dzīvoklī esošajām kontaktligzdām sazemējuma nav. Visbiežāk tas novērojams vecajās mājās. Tā kā pārbaudīt vajadzētu ne tikai elektroierīci, bet arī rozetes.”

Neatstājiet bez pieskatīšanas

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) informē, ka aizdegšanās no elektroierīcēm ierindojas pirmajā ugunsgrēku cēloņu trijniekā. Piekāpjoties tikai ugunsgrēkiem, ko izraisa nolaidība smēķēšanas laikā, un tiem, ko izraisa atklātas uguns izmantošana.

– Mūsu mājās parādās arvien vairāk dažādu elektroierīču. Bez mājsaimniecības sadzīves tehnikas tīklā „barojas” arī ierīces ar akumulatoriem: mobilie telefoni, planšetes, galda datori, klēpjdatori, arī elektriskās zobu sukas un elektroniskās cigaretes. Šī slodze, protams, ietekmē elektrotīklu, – skaidro VUGD pārstāvji.

Viņi atgādina, ka atstāt bez pieskatīšanas strādājošas elektroierīces nav atbildīgi. Ir zināms ne mazums gadījumu, kad uz nakti atstāta veļas mašīna vai trauku mazgājamā mašīna ir aizdegusies.

– Visbiežāk tas ir noticis tieši tad, kad iekārtas bija atstātas darboties bez pieskatīšanas, bet aizdegšanās iemesli bijuši visdažādākie – sākot no novecojušas tehnikas līdz atklāti sabojātiem elektrības vadiem.

VUGD speciālisti regulāri informē iedzīvotājus par visiem pamanītajiem bojājumiem mājas elektroapgādes sistēmā. Tiek atzīmēts, ka daudzās mājās joprojām ekspluatē pavirši instalētus un morāli un tehniski novecojušus elektrības vadus.

– Bieži gadās, ka laika vai līdzekļu trūkuma dēļ vecos elektrības vadus savieno ar jaunajiem. Šādā gadījumā notiek alumīnija savienošana ar varu un tas noved pie oksidēšanās un gala rezultātā – pie ugunsgrēka.

Bieži jaunas elektroinstalācijas montāžas laikā tiek izmantoti vadi, kuri nav paredzēti tik lielai jaudai, kāda ir mājā. Tāpat dzīvokļos tiek izmantoti pagarinātāji, bieži tos savieno vienu ar otru, rezultātā tas var novest pie pārslodzes.

Vienkārši padomi

1. Atvienojiet aizņemtās, bet nelietotās kontaktligzdas – bieži gadās, ka dzīvoklī ir aizņemtas visas kontaktligzdas, bet ierīces netiek izmantotas.

2. Der ielāgot, ka brīvi stāvošos vadus un pagarinātājus nedrīkst atstāt zem smagiem priekšmetiem vai pieļaut to ievēršanos durvju vērtnē.

3. Ja ir aizdegusies elektriskajam tīklam pievienota elektroierīce, nekādā ziņā to nedzēst ar ūdeni. No sākuma ierīce jāatvieno no tīkla, pēc tam jānodzēš liesmas. Vislabāk izmantot ugunsdzēšanas aparātu, vēlams, ar marķējumu E (vajadzības gadījumā to drīkst izmantot pat tīklam pievienotu ierīču dzēšanai).

4. VUGD atgādina, ka elektroierīces un elektrības vadus labot drīkst tikai speciālists. Improvizācija un pašdarbība var būt ļoti bīstama. Diemžēl bieži nelaimes gadījumi notiek ar tādām ierīcēm, kas pēc ārējā izskata neizraisa aizdomas. Ja par kādu elektroierīci rodas šaubas, labāk to parādīt meistaram tehniskās apskates veikšanai.

5. VUGD speciālisti iesaka lietas mājās novērtēt ar kritisku skatu – pievērst uzmanību ierīces ražošanas gadam, ieklausīties mehānisma darba skaņā, fiksēt, vai konkrēts agregāts pārlieku bieži mājā neizsit drošinātājus. Ja kaut kas no minētā liek apšaubīt ierīces darbu, labāk no tās šķirties, pirms notikusi nelaime.

6. Beidzamais ieteikums – uzturēt elektroinstalāciju labā kārtībā: sadales kārbas turēt aizvērtas, kontaktligzdas stingri nostiprināt, no vadiem nedrīkst būt atdalījušās atsevišķas šķiedras.