Uguns paņem visu

Kādēļ ugunsgrēka laikā Jelgavā cilvēks nespēja izglābties no aizstiklotas lodžijas un gāja bojā sadegot?

Latvijā katru gadu ugunsgrēkos iet bojā aptuveni 100 cilvēku. Viens no šausmīgākajiem ugunsgrēkiem 2017. gadā notika Jelgavā, kad deviņstāvu ēkas otrā stāva dzīvoklī teju divdesmit aculiecinieku klātbūtnē sadega 79 gadus vecs vīrietis, neveiksmīgi mēģinot izkļūt no liesmu pārņemtā dzīvokļa caur aizstiklotu lodžiju. Glābēji nelaimes vietā ieradās ļoti savlaicīgi, tomēr padzīvojušo cietušo izglābt vairs neizdevās. Vai viņa dzīvību būtu glābis dūmu detektors, kurš būs obligāts, sākot ar 2020. gada 1. janvāri?

Aizstiklotā lodžija pārvērtās krātiņā

Ne mazāk par divdesmit aculieciniekiem novēroja traģisko ugunsgrēku daudzstāvu ēkā, taču palīdzēt nebija viņu spēkos.

– Es atrados netālu no savas mājas, kad ieraudzīju, kā ugunsdzēsēju mašīnas sabrauc mūsu pagalmā, – stāsta Viktors, kas redzēja notikušo Rīgas ielā. – Ugunsgrēks sākās mājas otrajā stāvā.

Kā pastāstīja aculiecinieks Jurijs, uzliesmoja istaba, kurai bija lodžija. – Liesmas bija ļoti stipras, tās caur durvīm izlauzās lodžijā un cēlās uz augšu. Likās, vēl mazliet un uguns pārsviedīsies uz trešo stāvu, – stāsta vīrietis. Pēc viņa vārdiem, dzīvoklī iesprostotais lodžijā izlauzās tieši no liesmu pārņemtās istabas. Acīmredzami cilvēks intuitīvi devās uz tuvāko logu. Par nelaimi, glābšanās ceļš bija nosprostots – lodžija aizstiklota un cieši aizvērta.

– Šausmīgi atcerēties, kā cilvēks ar rokām skrāpēja stiklu, itin kā nebūtu viņa spēkos logu atvērt. No lejas kāds sauca: „Leciet, leciet!” – visa drebot, atceras aculieciniece Marija.

– Bija redzams, ka cilvēks zaudē spēkus un ļimst, līdz visu lodžiju pārņēma liesmas, – stāstījumu turpina Jurijs.

Strādāja ātri, bet nepaspēja

Kā atminas Viktors, ugunsdzēsēji ieradās ļoti ātri un tūdaļ metās glābt cilvēku. – Viņi izmantoja divas kāpnes – vienas pie lodžijas, bet otras – pie virtuves loga, kurā izbailēs kā prātu zaudējis sitās kaķis. Kolīdz ugunsdzēsēja cirvis logā izsita caurumu, dzīvnieciņš vienā lēcienā ar nāvējošu tvērienu ieķērās sava glābēja krūtīs. Tajā pašā laikā pārējie ugunsdzēsēji mēģināja dzīvoklī iekļūt caur dzīvokļa metāla durvīm, kā arī sasitot lodžijas stiklojumu.

– Liesmas viņi nodzēsa apmēram piecu minūšu laikā, – atceras aculiecinieks. Pēc tam glābēji sētā esošajiem cilvēkiem palūdza aizvest bērnus. Visi saprata, ka cilvēks ir miris.

Par mata tiesu

Šis nebija vienīgais ugunsgrēks 2017. gadā, kurš kādam cilvēkam beidzās letāli. Maija vidū Salnas ielā 20 Rīgā, deviņstāvu mājas beidzamajā stāvā, gandrīz notika tāda pati traģēdija kā Jelgavā. Aizdegšanās brīdī dzīvoklī atradās zēns un padzīvojis vīrietis. Izsaukums uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulti pienāca pusastoņos. Kad notikuma vietā ieradās glābēji, no dzīvokļa lodžijas vēlās melnu dūmu mutuļi un uguns bija aptvērusi 15–20 kv. m dzīvokļa platības. Kā avīzei pastāstīja apakšējā dzīvokļa kaimiņiene Valentīna, viņai pat nojautas nav bijis, ka virs galvas sācies ugunsgrēks.

– Mierīgi skatījos televizoru, kad pēkšņi nodzisa gaisma un virs galvas atskanēja klaudzieni. Sākumā iedomājos, ka interneta provaideri veic remontdarbus, tomēr nesapratu, cik var klaudzināt? Izgāju kāpnēs, bet man uzsauca: „Aizveriet, lūdzu, durvis, tūdaļ nesīs cilvēkus. Jums virs galvas ir ugunsgrēks!” Kad sāka dzēst, protams, man salēja griestus, un tikai pēc tam parādījās dūmi, – atceras Valentīna.

Kamēr glābēji lauza dzīvokļa durvis, cietušie bezsamaņā atradās koridorā.

– Teikšu godīgi, es gandrīz neko neatminos, – stāsta 73 gadus vecais ugunsgrēkā izdzīvojušais vīrietis. – Atceros, ka pamodos no dūmu smakas, kas nāca no otrās istabas. Vēl atceros, ka ugunsdzēsēji ļoti operatīvi izlauza pirmās durvis, bet ar otrajām – metāla durvīm – nācās piepūlēties. Vairāk neko neatceros, zaudēju samaņu.

Vīrieti un zēnu iznesa un nodeva mediķu aprūpei.

Klusais slepkava

Visbiežāk ugunsgrēki izceļas cilvēku bezrūpības un vieglprātības dēļ, diemžēl arī tādēļ, ka nepietiekami tiek pieskatīti bērni.

– Svarīgi atcerēties, ka 80% gadījumu cilvēki nenomirst, tieši sadegot, bet gan saindējoties ar degšanas blakusproduktiem. Ugunsdzēsēji bieži saņem izsaukumus nakts laikā, piemēram, ja sāk degt uz plīts atstātais ēdiens. Kā likums, miegā cilvēks nejūt deguma smaku, un svētīgs ir brīdis, kad kaimiņiem vai glābējiem izdodas viņus pamodināt, – stāsta glābšanas dienesta speciālists Raimonds Tukišs.

Cilvēku nāvi var novērst dūmu detektori, kas izvietoti dzīvokļos. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 238 Ugunsdrošības noteikumi detektoriem dzīvokļos un privātmājās būs jābūt obligāti, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Likums ir pieņemts, sabiedrība ar to tiek iepazīstināta, bet kādā veidā ugunsdzēsēji varēs kontrolēt noteikumu izpildi?

Kā stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inta Šamoha, speciāli neviens inspektors pa dzīvokļiem nestaigās un pārbaudes neveiks.

– Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nav tādu resursu, lai pārbaudītu dūmu detektoru esamību vai neesamību dzīvokļos. To vai citu drošības prasību ievērošana tiks pārbaudīta, vadoties pēc iedzīvotāju iesniegumiem vai sūdzībām vai arī mājās, kurās jau ir noticis ugunsgrēks.

– Bet ikvienam dzīvokļa īpašniekam taču ir tiesības neatvērt durvis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta inspektoram!

– Kad dzīvokļa īpašnieks atsakās pildīt amatpersonas likumīgu prasību, tad viņu var sodīt pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.3 panta: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu likumīgo prasību nepildīšana. Soda apmērs var svārstīties no 30 līdz 280 eiro. Tādu summu dzīvokļa īpašnieks maksās pēc 2020. gada 1. janvāra, ja pārbaudē atklāsies, ka viņš dzīvoklī vai privātmājā nav uzstādījis dūmu detektoru.

Cik maksā drošība?

Glābšanas dienesta speciālists Raimonds Tukišs pastāstīja, ka katrs individuālais dūmu detektors darbosies autonomi, jo strādās uz baterijām un dos signālu pat pie vismazākā sadūmojuma.

– Signāla skaļums būs ne mazāks par 85 decibeliem, kas atbilst ļoti skaļa modinātāja zvanam. Signāls ļaus telpā esošajiem nesaindēties un laikus pamest sadūmoto vietu. Es uzskatu, ka šāds detektors tik tiešām var kalpot par dzīvības garantu un ir nepieciešams katrā dzīvoklī.

Pēc Raimonda Tukiša ieskata, divistabu dzīvoklī būtu pilnīgi pietiekami instalēt vienu detektoru. Savukārt atsevišķu detektoru izvietošana virtuvē nebūtu obligāta. Lielos dzīvokļos varētu uzstādīt vairākus detektorus.

Speciālists paskaidro, ka visvienkāršākās ierīces cena ir no 6 līdz 8 eiro.

– Nežēlojot 30 eiro, iespējams iegādāties detektoru, kura dizains lieliski iekļausies jebkurā interjerā. Noteikti neieteiktu ekonomēt uz dūmu detektoru! Neaizmirstiet teicienu: „Zaglis aiznes tik, cik viņam pietiek spēka, bet uguns paņem visu”, – lasītājus brīdina glābšanas dienesta speciālists.