Kāda nākotne gaida siltināšanu?

Projektus renovācijas atbalstam ir iesnieguši aptuveni 200 daudzdzīvokļu māju īpašnieku no visas Latvijas. Dažos objektos darbi jau sākti. Šo darbu veikšanai piešķirts 166 miljonus eiro liels atbalsts!

Valsts attīstības finanšu institūcija Altum no daudzdzīvokļu māju pārstāvjiem iesniegumus par finansiālā atbalsta saņemšanu māju energoefektivitātes paaugstināšanai gaida jau kopš 2016. gada. Iedzīvotājiem ir iespēja saņemt dažādu veidu finansiālo atbalstu, arī neatmaksājamu grantu 50% apmērā no plānoto renovācijas darbu izmaksām. Augusta beigās Altum bija saņēmis 200 iesniegumu no māju pārstāvjiem, kuri ir gatavi siltināt savas mājas. Pēc veiktajiem aprēķiniem, līdz 2023. gadam programmas Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās mājās ietvaros plānots nosiltināt kā minimums 1000 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku.

Katrā etapā – pa tūkstotim

Ēku renovēšana, kas ietver arī siltināšanu, Latvijā nav nekas jauns. Pirmajā plānošanas periodā no 2009. līdz 2013. gadam no Eiropas fondiem un valsts budžeta līdzekļiem šo pasākumu veikšanai tika atvēlēti vairāk nekā 85 miljoni eiro, kuru izlietošanu administrēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Iedzīvotāji varēja pretendēt uz līdzfinansējumu 50% apmērā no mājas renovācijai paredzētajām kopējām izmaksām, rezultātā – dzīvokļu īpašniekiem visus darbus izdevās veikt par puscenu. Siltināšanas procesa kampaņas pašos sākumos iedzīvotāji uz piedāvājumu skatījās ar aizdomām un atbalstīt nesteidzās. Taču, jo vairāk Latvijā parādījās pozitīvu piemēru, jo sabiedrība kļuva atvērtāka Ekonomikas ministrijas un LIAA piedāvātajai iespējai. 2014. gadā, Eiropas fondu līdzekļiem beidzoties, Latvijā pavisam bija renovēti 3% visa dzīvojamā fonda jeb aptuveni 800 dzīvojamo māju.

Šāds rezultāts jāvērtē kā ļoti pieklājīgs, tikai nedrīkst aizmirst, ka, pēc speciālistu aprēķiniem, Latvijā renovāciju gaida vismaz 250 000 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku. Pirmajam plānošanas periodam beidzoties, bija pilnīgi skaidrs, ka uzsāktā programma jāturpina, apstākļi veiksmīgi iegrozījās tā, ka arī Eiropas Savienība atvēlēja pietiekami daudz līdzekļu, un 2016. gadā Ministru kabinets apstiprināja jaunu daudzdzīvokļu ēku siltināšanas etapu, izdodot noteikumus Nr. 160 Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” īstenošanas noteikumi.

Nauda – divas reizes vairāk!

Šajā plānošanas periodā Eiropa Latvijai māju renovēšanas atbalstam ir izdalījusi 151,5 miljonus eiro, valsts budžeta līdzfinansējums pieejamo naudas apjomu palielina vēl par 26 miljoniem. Kopējais programmai atvēlētais finansējums – 166 miljoni eiro – Latvijai ir jāapgūst līdz 2023. gadam. Šajā reizē projekta uzraudzība uzticēta valsts attīstības finanšu institūcijai Altum un atšķirībā no pirmā etapa programma ir papildināta ar jaunām iespējām, kuras var izmantot iedzīvotāji.

Atgādinām, ka jau kopš 2016. gada vidus Altum no iedzīvotājiem pieņem iesniegumus trim piedāvātajiem atbalsta veidiem:

■ grantam – neatmaksājamam naudas dāvinājumam – pieprasītākajam no iespējamiem palīdzības veidiem. Piešķiramā granta apjomu aprēķina procentuāli no projekta attiecināmajām izmaksām – pat līdz 50%. Granta procentuālo apmēru ietekmē plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projekta īstenošanas un izvēlētais aizdevuma sniedzējs. Lai saņemtu grantu, projektam jāatmaksājas 20 gadu laikā. Lai par to pārliecinātos, Altum piedāvā ļoti ērtu rīku – energoefektivitātes kalkulatoru, ar kura palīdzību iespējams aprēķināt, vai projekts ir ekonomiski pamatots. Kalkulators atrodams valsts attīstības finanšu institūcijas Altum mājaslapā: https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/energoefektivitate/daudzdzivoklu-maju-energoefektivitate-pamatinformacija/energofektivitates-kalkulators;

■ Altum aizdevumam – gadījumos, ja kaut kādu iemeslu dēļ banka mājai atsaka aizdevuma izsniegšanu. Altum aizdevumu izsniedz ar viszemāko procentu likmi – 1,75% plus Valsts kases aizdevumu likme; aizdevuma termiņš – 20 gadi; summa nedrīkst pārsniegt uz projektu attiecināmo izmaksu apmēru. Bez aizdevuma māja var saņemt vēl arī grantu, tikai šajā gadījumā granta apmērs nepārsniegs 35% no kopējām renovācijas izmaksām;

■ aizdevuma garantijai – gadījumos, ja aizdevuma piešķiršanai finansētājs prasa papildu nodrošinājumu. Altum garantiju piešķir gadījumos, ja finansējuma devējs ir banka, starptautiska finanšu institūcija vai alternatīvais ieguldījumu fonds, aizdevuma atmaksas termiņš nav īsāks par 10 gadiem, aizdevuma procentu likme vai tās nemainīgā daļa fiksēta uz vismaz 10 gadiem (ja finansējuma procentu likme sastāv no nemainīgās un mainīgās daļas). Šīs palīdzības veida pretendentam jāievēro, ka garantija sedz līdz 80% no aizdevuma un garantētā summa vienas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai nepārsniedz 3 miljonus eiro. Garantijas termiņš ir līdz 20 gadiem, un gada prēmijas likme ir 0,65% no garantijas saistību atlikuma.

Neatkarīgi no izvēlētā finansiālā atbalsta veida, ikviens pretendents var vērsties attīstības institūcijā Altum pēc konsultācijas.

Kur iegūt informāciju?

Svarīgi zināt, ka jau 2016. gadā tika izveidots Altum Kompetences centrs, lai dzīvokļu īpašniekiem un viņu pilnvarotajiem pārstāvjiem sniegtu palīdzību jautājumos, kas saistīti ar projekta plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu no finanšu aspekta; energoefektivitātes projektu tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, energoefektivitātes projektu tehniskās dokumentācijas (ēkas energosertifikāts, tehniskās apsekošanas atzinums, būvniecības tāme, ēkas fasādes apliecinājuma karte, apliecinājuma karte inženierbūvēm, augstas efektivitātes sistēmas, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus, izmantošanas novērtējums) izvērtēšanu un atzinumu sniegšanu par tās atbilstību programmas prasībām un granta iespējamo procentuālo apmēru.

Konsultanti spēj palīdzēt arī vadlīniju un metodikas tehniskās dokumentācijas sagatavošanā, publiskās informācijas par īstenotajiem energoefektivitātes projektiem apkopošanā.

Kompetences centra konsultantu redzeslokā ietilpst arī sabiedrības informēšana par energoefektivitātes projektu sagatavošanu un īstenošanu, energoefektivitātes projektu īstenošanas kvalitātes izvērtēšanu un uzraudzīšanu un gala atzinumu sniegšanu par energoefektivitātes projekta īstenošanu.

Konsultācijas iespējams saņemt Altum reģionālajos centros, kas izveidoti 24 Latvijas pilsētās. Pieteikties uz Kompetences centra speciālista konsultāciju iespējams, iepriekš piesakoties pa tālruni: 67774064 vai uzrakstot elektronisku vēstuli adresātam: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Rīgā kompetences centrs atrodas Elizabetes ielā 41/43 un darbdienās apmeklētājus pieņem no plkst. 8.30 līdz 17.00. Visu reģionālo kompetences centru saraksts atrodams interneta vietnē – https://www.altum.lv/lv/kontakti/regionalie-centri-un-konsultaciju-biroji.

Gada laikā – 250 iesniegumi

Atgādinām vēlreiz – Latvijas iedzīvotāji dzīvojamo māju renovāciju darbiem var rēķināties ar 166 miljonus eiro lielu palīdzību. Nevilšus rodas jautājums – vai mēs vispār esam gatavi apgūt tādu līdzekļu daudzumu?

Par to, cik ļoti projektu iesniedzējiem ir nepieciešama palīdzība un kādas grūtības visbiežāk rodas „ceļā uz renovāciju”, stāsta valsts attīstības finanšu institūcijas Altum Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš.

– Reāla programmas darbība sākās tikai pirms gada – 2016. gada vasarā –, kad Altum bija noslēdzis līgumus ar visiem partneriem un sākās iesniegumu pieņemšana no māju pilnvarotajiem pārstāvjiem, un, loģiski, cilvēkiem bija nepieciešamas arī konsultācijas par šiem jautājumiem. Līdz šā gada augusta beigām esam pieņēmuši izskatīšanai aptuveni 200 iesniegumu no mājām, un šī interese visu laiku ir nemainīgi augsta. Cilvēki jautājumus uzdod, zvanot pa tālruni, arī reģionos mūsu rīkoto semināru apmeklējums ir ļoti labs. Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas namu apsaimniekotāju un pārvaldītāju asociāciju un uzņēmumiem, kas lielajās pilsētās nodarbojas ar namu apsaimniekošanu. Mēs uzskatām, ka līdz gada beigām būsim saņēmuši iesniegumus no 250 māju pilnvarotajiem pārstāvjiem, un tas jau ir pamats optimismam.

Turpmāk svarīgi var kļūt gluži citi jautājumi, piemēram, tas, cik bankas ātri spēs izsniegt kredītus renovāciju darbu pretendentiem un vai gaidāmo darbu apjomu pieauguma rezultātā nesāks kāpt būvniecības darbu izmaksas.

– Tā varētu būt taisnība, jo Centrālās statistikas pārvaldes ziņojumā redzams, ka celtniecības darbu izmaksas jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ir pieaugušas par 0,1%.

– Jā, mēs šīm tendencēm sekojam, lai arī nevaram tās ietekmēt. Par nožēlu, reāli būvniecības darbi, kas saistīti ar māju renovāciju, tikai gada beigās sāksies atsevišķās mājās, kas liek domāt, ka liels pieprasījums pēc būvniecības būs nākamā gada pavasarī. Iespējams, tam sekos arī cenu kāpums.

Nepieciešams 2/3 īpašnieku balsu

– 2016. gada pavasarī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens paziņoja, ka renovācijas darbiem paredzētie 166 miljoni ļaus nosiltināt vismaz 1700 māju. Kādēļ patlaban tiek runāts vairs tikai par 1000 mājām?

– Saprotams, ka pagaidu aprēķini precizitātē var atšķirties no reālajām izmaksām, turklāt tagad, kad esam apstiprinājuši pirmos projektus, ieraugām reālās izmaksas un pieprasīto grantu lielumus. Pieļauju, ka precīzu māju skaitu, kas saņems finansiālu palīdzību, mēs uzzināsim tikai pēc pieciem gadiem. Arī 1000 māju ir ambiciozs plāns, tikpat objektu tika renovēts visā pirmajā plānošanas periodā.

– Vai iesniegumu skaits kļūst mazāks?

– Vasarā iesniegumus tiešām saņēmām mazāk, jo daudzi dzīvokļu īpašnieki dzīvo vasarnīcās vai ir izbraukuši no savām dzīvesvietām. Tas ir svarīgi tikai viena iemesla dēļ: lai mājas kopība pieņemtu lēmumu par dalību programmā, nepieciešama vismaz 2/3 dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Saprotams, ka vasaras mēnešos to nokārtot ir daudz sarežģītāk.

Līderos ir Liepāja, arī Rīga aktivizējas

– Kuras pilsētas ir visaktīvākās programmas dalībnieces?

– Aktīvākās pilsētas tituls nemainīgi paliek Liepājai, kurā jau pirmajā plānošanas periodā tika renovēts daudz māju. Tagad darbojas princips – noticēju, jo ieraudzīju pats savām acīm. Ja cilvēks redz, ka kaimiņš jau gūst reālu labumu no siltināšanas, bez jebkādas pārliecināšanas kampaņas viņš balso par savas mājas renovāciju. Es priecājos arī par Rīgu. Pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks ir izveidojis speciālu nodaļu, kuras darbinieki nodarbojas tikai ar siltināšanas jautājumiem. Viņi informē iedzīvotājus, piedalās kopsapulcēs, palīdz sakārtot dokumentāciju. Rezultātā Rīgas pilsēta, kura iepriekšējā plānošanas periodā praktiski nepiedalījās, ir jau iesniegusi vairāk nekā 10 pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai, vairāki desmiti māju gatavo tehnisko dokumentāciju. Pirmās mājas Rīgā tūlīt sāks renovēšanas darbus – aktīvākie rīdzinieki dzīvo mājās Blaumaņa, Mastu un Stāmerienas ielā.

– Vai atbalsta programmā var piedalīties ne tikai tipveida daudzdzīvokļu mājas, bet arī tās, kuras būvētas pirms Otrā pasaules kara?

– Protams! Turklāt mēs pieņemam pieteikumus arī no mājām ar krāsns apkuri, jo šīm būvēm ne mazāk kā citām ir jāpaaugstina siltumnoturība. Izskatot pieteikumu no mājas ar krāsns apkuri, tiek izmantota individuāla novērtēšanas metodika.

– Cik pieteikumu Altum jau ir apstiprinājis?

– Mēs esam apstiprinājuši 132 māju projektus, bet reāla nauda ir izdalīta 15 mājām – kopā aptuveni 1 800 000 eiro grantu veidā un vēl 933 000 eiro kā garantija banku kredītiem.

– Vai ir jau kāda māja, kurā darbi sākti?

– Jā, renovācijas līdere atrodas Vītolu ielā 27/33 Liepājā, kur darbi sākti jau šā gada 17. maijā. Renovācijas darbi notiek arī 40 dzīvokļu mājā Lībagu pagasta Mundigciemā (netālu no Talsiem), 12 dzīvokļu mājā Valguma ielā Tukumā. Arī Rīgā jau sākti renovēšanas darbi divās mazdzīvokļu mājās Lapu ielā.

– Kā jūs paredzat, cik mājām vēl šogad paspēs sākt darbus?

– Mēs tikām prognozējuši, ka darbi varētu sākties 50 adresēs, bet tagad saprotam, ka minējums bijis pārlieku optimistisks. Pašlaik redzam, ka projektu saskaņošana aizņem daudz vairāk laika, nekā bija paredzēts. Kamēr darbi notiek „uz papīra”, ir iestājies rudens, kad siltināt būs iespējams tikai, izmantojot ventilējamās fasādes tehnoloģiju, jo cita veida būvniecību apstādinās klimatiskie apstākļi.

Taču vēlos atgādināt, ka neatbilstoša sezona būvniecības darbiem nav šķērslis mājām aktīvi noformēt dokumentus un slēgt ar mums līgumu, lai darbus varētu sākt, tiklīdz laikapstākļi to ļaus. Programmas nosacījumi paredz, ka mājai pēc līguma noslēgšanas ar Altum darbi jāsāk pusgada laikā, tādēļ ievērojamu darbu aktivizēšanos mēs paredzam nākamā gada pavasarī un vasarā.

Kā izvairīties no papildu tēriņiem?

– Kādas kļūdas iedzīvotāji pieļauj projektu noformēšanas laikā?

– Kā likums, kļūdas nepieļauj dzīvokļu īpašnieki, pie vainas ir viņu nolīgtie energoauditori un projektētāji, kuri izskatīšanai Altum iesniedz nepilnīgus vai līdz galam neizstrādātus dokumentus. Reizēm mēs saņemam tik vājus projektus, ka pasūtītājiem tie pilnībā jāpārstrādā.

– Vai vienīgā kļūda, ko var pieļaut dzīvokļu īpašnieki, ir neatbildīga un nezinoša projektētāja un energoauditora izvēle?

– Faktiski tā sanāk, kaut arī mēs cenšamies māju pārstāvjus informēt par darbu izpildītāju izvēles kritērijiem un riskiem, kādi var būt nekvalitatīvi izstrādāta projekta dēļ.

– Kādi ir riski?

– Sākšu ar to, ka dzīvokļu īpašnieki ne reizi vien mums ir pārmetuši par, viņuprāt, nevajadzīgi ilgu dokumentu izskatīšanu un arvien jaunu prasību izvirzīšanu.

Ikvienam programmas dalībniekam ir jāsaprot, ka Altum naudu izsniedz „pret papīriem”, tādēļ dokumentiem ir jābūt nevainojamiem.

Kā piemēru, iedomāsimies situāciju, kad dokumentu sagatavošanas etapā kāds no piesaistītajiem speciālistiem mājas apsekošanu nav veicis pietiekami rūpīgi. Darbu sāk būvnieks, noņem mājai apšuvumu un tikai tad ierauga, ka jāmontē ne tikai siltinājuma slānis, bet jāstiprina arī konstrukcijas. Iedomājieties šo darbu apjomu un izmaksas, bet projektā nauda šiem darbiem nemaz nav iekalkulēta. Ko darīt?

– Tik tiešām, ko šādā gadījumā darīt?

– Būvnieks vēršas pie mājas pilnvarotā pārstāvja un paziņo: „Darbu nav iespējams turpināt, kamēr nav nomainītas šīs sijas vai saremontēti šie caurumi! Lūdzu, piešķiriet mums papildu līdzekļus!” Iedzīvotāji sanāk kopsapulcē un neslēpj sašutumu: „Tā renovācija jau tāpat ir dārga, vairāk nemaksāsim ne centa!” Taču šajā darbu stadijā Altum vairs nevar veikt grozījumus projektā, kurš jau ir apstiprināts. Tas nozīmē, ka papildu finansējuma no Eiropas fondiem nebūs. Visu šo nepatikšanu cēlonis – nepietiekami rūpīgi sagatavots un nekvalitatīvi izstrādāts renovācijas darbu projekts.

– Vai ir bijuši gadījumi, kad cilvēki šādu kļūdu dēļ nav spējuši pabeigt mājas renovāciju?

– Pirmajā plānošanas periodā (laikā no 2009. līdz 2013. gadam) bija trīs gadījumi, kad renovācija tika apstādināta būvnieku vainas dēļ vai arī tika novērtēta kā nekvalitatīva.

Vienā gadījumā būvnieks vienkārši „pazuda”, citā – fasāde negaidīti palika zaļa (nopelēja). Dzīvokļu īpašniekiem nācās tiesāties ar darbu izpildītājiem.

Renovēt kļūs vienkāršāk

– Pagājušajā mēnesī programmā tika pieņemti labojumi, kurus izstrādāja, lai iedzīvotāju piedalīšanos ar renovāciju saistītajos pasākumos padarītu vienkāršāku. Kādi ir šie labojumi?

– Līdz šim dalībai programmā bija noteikti zināmi ierobežojumi. Piemēram, mēs pieņēmām pieteikumus tikai no tādām mājām, kurās nav mazāk par pieciem dzīvokļiem, bet neapdzīvojamā platība nepārsniedz 25% no kopējās mājas platības. Pēc šīs vasaras grozījumiem ierobežojums uz neapdzīvojamās platības lielumu tika atcelts. Tas nozīmē, ka uz Eiropas fondu atbalstu var pretendēt arī nelielas mājas, kurām visu pirmo stāvu aizņem veikali, noliktavas, darbnīcas vai biroji. Vēl viens labojums paredz, ka dzīvokļu īpašnieki naudu var aizņemties ne tikai kredītiestādēs, bet arī no sava apsaimniekotāja.

– Vai Latvijā ir apsaimniekotāji, kuri spēj un grib ieguldīt naudu renovācijā?

– Jā, tādas organizācijas ir. Ja konkrēti, tad šo labojumu ierosināja Olaines pašvaldība, kuras deputāti, veicot pienācīgus aprēķinus, bija secinājuši, ka pašvaldībai piederošs apsaimniekošanas uzņēmums varētu dzīvokļu īpašniekiem izsniegt aizdevumus. Ieguvums sanāk daudzkārtējs – māja tiek nekavējoties renovēta, iedzīvotāji priecājas par kārtībā savesto īpašumu, ieguldītos līdzekļus 15–20 gadu periodā atgūst ESKO uzņēmums, kurš turpina iedzīvotājiem par siltumpatēriņu izrakstīt tikpat lielus rēķinus, kādi tie bija līdz renovācijai. ESKO uzņēmums naudu atgūst uz siltumietaupījuma rēķina, bet iedzīvotāji ir priecīgi, jo viņu rēķini nepieaug ne par centu. Tagad ESKO projektus var realizēt arī, piesaistot Eiropas fondu grantus.

Vai atbalsts turpināsies vēl pēc 2023. gada?

– Ir dzirdētas runas, ka pēc 2023. gada nauda māju renovēšanas atbalstam vairs netikšot izdalīta. Vai tās ir tikai baumas vai skarba patiesība?

– Šajā jautājumā varu izteikt tikai savu personīgo viedokli: „naudas dalīšana par velti” (grantu veidā) Eiropā izbeidzas. Pēc 2023. gada renovāciju atbalsts var saglabāties, bet citādā formā, piemēram, lētu bankas kredītu vai garantiju veidā.

– Kā jums šķiet, vai Latvijas iedzīvotāji spēs novērtēt šo tik ļoti dāsno Eiropas palīdzību?

– Ārkārtīgi sarežģīts jautājums – gada laikā esam saņēmuši 250 iesniegumu, kaut arī Latvijā ir ārkārtīgi daudz māju, kurām ir nepieciešama renovācija. Ja mēs gada laikā būtu saņēmuši kaut vai 500 iesniegumu, varētu uzskatīt, ka tuvākajā laikā būsim sadalījuši aptuveni pusi no Eiropas piešķirtajiem līdzekļiem. Savukārt tas varētu radīt cita veida grūtības – tādam daudzumam objektu sāktu trūkt projektētāju, nemaz nerunājot par būvniekiem. Atliek secināt, ka patlaban programma darbojas pēc optimāla grafika.