Kas jumtam saimnieks?

Šoziem daudzos dzīvokļos sāka tecēt griesti. Kāpēc? Izrādās, ka jumtiem kaitē ne tikai slikti laika apstākļi, tos nežēlīgi bojā arī kabeļtelevīzijas un interneta operatorkompāniju darbinieki. Vienā jaukā dienā šo kompāniju montieri uzstāda bēniņos vai uz jumta savas ierīces, ievelk kabeļus un aiziet, atstājot aiz sevis netīrību un caurumus jumta segumā.

Iekļūšana ar uzlaušanu

Nepārmetīsim nevīžību visiem elektronisko sakaru tirgū strādājošajiem operatoriem, viņu vidū ir arī godprātīgas kompānijas, kas savas darbības saskaņo ar namu pārvaldi un iedzīvotājiem, bez atļaujas pa jumtiem neložņā un, ja gadās mājā kaut ko sabojāt, bez īpašiem iebildumiem to salabo.

Lasīt tālāk...

Avārija, bet mēs bez biksēm?

Pagājušajā gadā Ministru kabinets pieņēma jaunus „Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumus”. Dokuments saliek visus punktus uz „i” jebkuras mūsu mājas daļas remonta jautājumos.

Jaunie noteikumi ir labi pašā galvenajā: tie uzliek pārvaldītājam pienākumu REGULĀRI apsekot māju, lai pārliecinātos, ka viņam uzticētajā saimniecībā valda pilnīga kārtība. Noteikumos strikti norādīts, ka mājas pamati, jumts un ūdensnotekas jāpārbauda vienu reizi gadā, toties gāzes vads un ūdensvads noteikti jāpārbauda katru mēnesi.

Lasīt tālāk...

Vai Saeima aizsargās godīgos iedzīvotājus?

Saeimas Juridiskā komisija pagājušajā nedēļā atbalstīja Civillikuma grozījumu tālāko virzību, kas paredz iespēju piedzīt komunālo parādu, piespiedu kārtā pārdodot izsolē bankā ieķīlāto nekustamo īpašumu. Tas dotu namu pārvaldniekam tiesības piedzīt komunālos parādus pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.

Divi dzīvokļi dzen postā māju?

Pieļauju, ka daudziem nav skaidrs, kāpēc vajadzīgi tādi grozījumi. Diemžēl Latvijā daudzi tūkstoši dzīvokļu ir ieķīlāti bankās. Cilvēki pirka nekustamo īpašumu uz parāda, nedomājot, ka var pienākt grūti laiki. Nu tie ir pienākuši, un izrādās, ka parādi jāmaksā ne tikai bankās ieķīlāto dzīvokļu īpašniekiem, bet arī viņu kaimiņiem.

Lasīt tālāk...

„Komunālie labojumi” nodoti ekspertiem

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļu apakškomisijai pašreiz ir karsts darba laiks: deputātiem jāizskata gan grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”, gan iespējamie grozījumi Civillikumā, kas ļaus namu pārvaldniekiem efektīvāk strādāt ar parādniekiem.

Mājokļu apakškomisijā mums pavēstīja, ka šo jautājumu detalizētākai izskatīšanai izveidota ekspertu grupa. To vada deputāts Aleksandrs Sakovskis, kurš pirms ievēlēšanas Saeimā vadīja galvaspilsētas lielāko namu pārvaldi – uzņēmumu Kurzemes namu apsaimniekotājs.

– Pie mums daudzus ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistītos likumus vajadzētu precizēt, – uzskata Sakovskis. – Bet Mājokļu apakškomisijai caurlūkošanai iesniegtie grozījumi īres likumā un Civillikumā deputātu vidū izraisīja dedzīgas diskusijas.

Lasīt tālāk...

Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.907. Rīgā 2010.gada 28.septembrī (prot. Nr.49 8.§).

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (turpmāk – dzīvojamā māja), tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta veikšanas kārtību un nosacījumus.

2. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju (turpmāk – inženierkomunikācijas) apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu (turpmāk – remonts) veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.

3. Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā pārbaudē un tehniskajā apsekošanā. Apsekošanas atzinumus pievieno mājas lietai.

Lasīt tālāk...

Dzīvokļa īpašuma likums

I nodaļa. Dzīvokļa īpašums

1. pants. Likuma uzdevums

Likuma uzdevums ir noteikt dzīvokļa īpašuma statusu, dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību.

2. pants. Dzīvokļa īpašums un tā sastāvs

(1) Dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums.

(2) Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.

(3) Attiecībā uz dzīvokļa īpašumu, ciktāl to nereglamentē šis likums, piemērojamas Civillikuma normas. Civillikuma 927. panta noteikumi uz dzīvokļa īpašumu attiecināmi ar šajā likumā paredzētajiem ierobežojumiem.

Lasīt tālāk...