Kaimiņam nav jāmaksā par kaimiņu!

Maija sākumā Saeima sāka skatīt grozījumus Enerģētikas likumā. Grozījumu autori ir pārliecināti, ka nepieciešamas izmaiņas, jo pašreizējā redakcijā likums dod siltumenerģijas ražotājiem tiesības atsevišķu iedzīvotāju parādu dēļ atslēgt apkuri visai mājai, vēsta Latvijas Radio 4.

Pēc grozījumu autoru domām, vajadzīga jauna sistēma norēķiniem ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kas ļautu izvairīties no negodīgu pārvaldnieku starpniecības un garantētu, ka iedzīvotāju samaksātā nauda sasniedz adresātu. Enerģētikas likuma grozījumiem arī jāpasargā iedzīvotāji no situācijas, kad mājai dažu dzīvokļu parādu dēļ bez tiesas sprieduma tiek atslēgts siltums.

„Koncepcija ir tāda, ka kaimiņam nav jāmaksā par kaimiņu. Bet šobrīd pakalpojumu sniedzēju rokās ir spēcīga svira naudas iegūšanai no iedzīvotājiem – siltuma atslēgšana. Tad visi ir spiesti maksāt par kaimiņiem parādniekiem, un tas ir absolūti nepareizi. Jāizveido tāda sistēma, ka pakalpojuma sniedzējam vispirms jātiesājas ar tiem, kas reāli nemaksā, bet, ja tas nelīdz, tad jau var rīkoties tā, kā tie rīkojas šobrīd,” savu viedokli pauž grozījumu izstrādātājs neatkarīgais deputāts Viktors Valainis.

Lasīt tālāk...

Jauni dzīvokļa pārdošanas noteikumi

2010. gadā tika izdarīti grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuri apbēdināja nekustamā īpašuma spekulantus. Tie paredz, ka ar 15% nodokli tiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas attiecīgās personas īpašumā ir bijis mazāk par pieciem gadiem. Savukārt 2014. gadā pieņemti jauni grozījumi, kas paplašina to personu loku, kuras ir atbrīvotas no „pārdošanas” nodokļa.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15 procentu likme ienākumam no kapitāla pieauguma dzīvokļa vai mājas pārdošanas gadījumā tika ieviesta jau pirms četriem gadiem, bet cilvēkiem joprojām nav par to īstas skaidrības. Daudzi nekustamā īpašuma īpašnieki, slēdzot pirkšanas – pārdošanas darījumu, jūtas pārsteigti, uzzinot, ka viņiem savā peļņā jādalās ar valsti.

Līdz 2014. gada 1. janvārim saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosacījumiem ar nodokli netika aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (pārdošanas):

Lasīt tālāk...

B.Broka: dzīvokļu īpašnieki nedrīkst būt reformas ķīlnieki

Ceturtdien, 24.aprīlī, tieslietu ministre Baiba Broka nosūtīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Tie attiecas uz dalītā nekustamā īpašuma jautājuma risināšanu, un parlamenta atbildīgā komisija šo likumprojektu gatavos izskatīšanai Saeimā 3.lasījumā.

Ministre uzsver, ka šis jautājums īpaši nozīmīgs ir Rīgas dzīvokļu īpašniekiem, kuru nami atrodas uz citiem īpašniekiem piederošās zemes. "Jau Rīgas Domē saskāros ar šīs problēmas aktualitāti un mērogiem. Neveiksmīgi īstenotā zemes reforma pilsētās, sevišķi Rīgā, dzīvokļu īpašniekus, kuru īpašumi atrodas uz citiem īpašniekiem piederošās zemes, padarīja par situācijas ķīlniekiem. Šī netaisnība ir jālikvidē, un iesniegtie priekšlikumi likumprojekta 3.lasījumam ir pirmais nopietnais solis ceļā uz šīs tiesiski absurdās situācijas izbeigšanu", norāda B.Broka.

Lasīt tālāk...

Jauni likuma grozījumi: kas mainīsies dzīvojamo māju pārvaldīšanā

Februārī uzņēmums Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) rīkoja seminārus dzīvokļu īpašniekiem, kuros speciālisti stāstīja par aktuālajām izmaiņām normatīvajos aktos mājokļu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā. Piemēram, šā gada 15. janvārī spēkā stājās grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Mājokļu īpašniekiem ir jāizprot likumā izdarīto grozījumu būtība un jāzina savas tiesības, pienākumi un atbildība, uzskata JNĪP.

Uzņēmuma juridiskās daļas vadītāja Jana Antsone informē par galvenajām izmaiņām normatīvajos aktos, ar kurām dzīvokļu īpašnieki šogad saskarsies.

– Galvenais jaunums ir tas, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma jaunā redakcija ļauj iedzīvotājiem izvēlēties, kā norēķināties par pakalpojumiem – ar pārvaldnieka starpniecību vai nepastarpināti ar pašu pakalpojuma sniedzēju, – stāsta Jana Antsone. – Vēršu uzmanību uz to, ka Jelgavā jau daudzus gadus tiek praktizēti tiešie norēķini: dzīvokļu īpašnieki par siltumu maksā pašam piegādātājam, SIA Fortum Jelgava.

Lasīt tālāk...

Parādi par dzīvokli: ko darīt pensionāriem?

Cilvēki, kam ir kredīta un komunālo maksājumu parādi, šogad var vieglāk uzelpot: spēkā stājušies grozījumi Civilprocesa likumā, kas nosaka, ka pēc parāda piedziņas parādnieka rīcībā jāpaliek vismaz 320 eiro.

Uz ko attiecas Civilprocesa likuma 594. panta grozījumi? Uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri saskaņā ar tiesas spriedumu atmaksā parādu ar tiesu izpildītāju starpniecību. No vairākuma parādnieku, kuri lielākoties nav turīgi cilvēki, tiesu izpildītāji tagad gluži vienkārši neko nevar piedzīt.

Lasīt tālāk...

Desmit jautājumu par jauno likumu

Janvāra vidū spēkā stājās jauni grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas dod dzīvokļu īpašniekiem tiesības par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties tieši ar pakalpojumu sniedzējiem. Saeimas deputāti izdarījuši likumā arī citus grozījumus, kurus nebūtu lieki zināt ikvienam daudzdzīvokļu mājas iemītniekam.

Kāpēc vajadzīgi tiešie maksājumi?

Dzīvokļu īpašnieku tiešie maksājumi komunālo pakalpojumu sniedzējiem nepieciešami, lai būtu pārliecība, ka visa iedzīvotāju nauda nonāk tur, kur tai jānonāk – ūdensapgādes un siltumapgādes uzņēmumu kasēs. Šobrīd lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju maksājumus kārto ar pārvaldnieku starpniecību un nevar kontrolēt naudas virzību.

Lasīt tālāk...