Sods par klavieru spēlēšanu

Jūlija sākumā Rīgā plaši tika apspriests unikāls gadījums: pašvaldības policija kādai rīdzinieku ģimenei piesprieda naudas sodu par to, ka dēls daudzdzīvokļu namā trenējās klavierspēlē. Topošais pianists bija traucējis kaimiņiem, un viņam par to tika piemērots 101 lata sods. Pilsētā tūlīt iedegās diskusija par to, kas būtu uzskatāms par troksni, kas ne.

Jautājums par jauno pianistu tika skatīts domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, ko vada Dainis Turlais. Izskanēja interesanti skaitļi: šogad pašvaldības policija saņēmusi 3299 sūdzības par sadzīves trokšņiem, policijas darbinieki noformējuši 332 protokolus un sodījuši trīs noteikumu pārkāpējus.

Piedevām pašvaldības policisti saņēmuši no iedzīvotājiem 672 rakstiskus iesniegumus, puse rakstītāju sūdzējās par kaimiņiem, kuri trokšņojuši laikā no septiņiem rītā līdz pulksten 23 vakarā, otra puse iesniegumu bija par troksni naktī. Jaunā pianista vecāki ir dziļā neizpratnē, par ko saņēmuši sodu, jo dēls esot spēlējis klavieres tikai dienā.

Lasīt tālāk...

Visu izšķirs kopsapulce

Nupat Saeimas komisijām izvērtēšanai nodoti grozījumi galvenajā dokumentā, kas regulē attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku, – Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Likumu gaida lielas izmaiņas, kas droši vien izraisīs dedzīgas diskusijas Saeimā.

Līdz šim katras konkrētas mājas pārvaldīšanas principi tika noteikti pārvaldīšanas līgumā. Kā līgumā bija ierakstīts, tā pārvaldniekam vajadzēja sniegt pārskatus iedzīvotājiem, maksāt sētniekam, strādāt ar parādniekiem.

Taču dzīve parādījusi, ka visas nianses nav iespējams līgumā paredzēt. Piemēram, ja tur nav norādīts, cik ātri pārvaldniekam rakstiski jāatbild uz iedzīvotāju pieprasījumiem un jautājumiem, viens otrs speciālists vispār neuzskata par vajadzīgu dot kaut kādu atbildi. „Nav man pienākuma ar jums komunicēt, visu uzzināsit no gada pārskata,” viņi saka klientiem.

Lasīt tālāk...

Mājai un zemei jāpieder vienam īpašniekam

Šogad Latvijā var parādīties jauns likums par dalīto īpašumu, kas galīgi noteiks attiecības starp daudzdzīvokļu māju iemītniekiem un šīm mājām piesaistītās zemes īpašniekiem.

Daudzdzīvokļu mājām piederīgās zemes nomas problēma, kas īpaši aktuāla kļuva pagājušajā gadā, šķiet neatrisināma. Saskaņā ar likumu zemes īpašniekiem ir tiesības prasīt, lai māju iedzīvotāji viņiem maksā 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Iznāk, ka tādas piespiedu nomas 15 gados pilnībā tiek samaksāta zemes vērtība. Tas ir izdevīgi tās īpašniekiem, bet postoši māju iemītniekiem.

Ir fiksēti gadījumi, kad dzīvokļa īpašniekam par zemes nomu ik mēnesi jāmaksā pieci seši lati par dzīvojamās platības kvadrātmetru! Nesamērīgā maksa ir iemesls tam, ka iedzīvotājiem krājas parādi, un tad vairs nav tālu līdz izlikšanai no dzīvokļa tiesas ceļā. Kas aizstāvēs mūsu tiesības?

Lasīt tālāk...

Vai jums ir tiesības uz palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā?

Kas: darbspējīgā vecumā; vientuļš cilvēks vai ģimene.

Apstākļi: persona izlikta no dzīvokļa ar tiesas spriedumu.

■ Reģistrēties rindā sociālā dzīvokļa saņemšanai var maznodrošināta persona, ja spēkā stājies tiesas spriedums par tās izlikšanu par parādiem.

Kas: darbspējīgā vecumā; ģimenē ir nepilngadīgs bērns (līdz 18 gadiem).

Apstākļi: persona izlikta no dzīvokļa ar tiesas spriedumu.

■ Reģistrēties rindā sociālā dzīvokļa saņemšanai var maznodrošināta persona, ja spēkā stājies tiesas spriedums par tās izlikšanu par parādiem.

Lasīt tālāk...

Energosertifikāts – katram daudzdzīvokļu namam

Ministru kabinets apstiprinājis jaunā Ēku energoefektivitātes likuma projektu, informē Ekonomikas ministrija.

Ēku apgaismošanai un apkurei, kā arī karstā ūdens piegādei valstī tiek tērēti 40% enerģijas. Ekonomikas ministrija uzskata, ka ēku siltināšana siltumenerģijas patēriņu varētu samazināt par 30–70%. Lai veicinātu šo procesu, izstrādāts Ēku energoefektivitātes likums jaunā redakcijā.

Likumprojekts nosaka, kādām ēkām veicama energosertifikācija.

Lasīt tālāk...

Mājokļa jautājumi, kas rīt var kļūt aktuāli arī jums

Māju aktīvisti nebeidz atkārtot: „Mums trūkst informācijas!” Tā ir taisnība, reizēm mēs par savām tiesībām zinām visai maz, strīdā ar kaimiņu, pārvaldnieku vai santehniķi apjūkam, jo nezinām, uz kādu likuma pantu vajadzētu atsaukties, lai pierādītu savu. Dažkārt mēs vispār dzīvojam vienās šaubās: vajag maksāt – nevajag, ir vērts sūdzēties – nav vērts. Un tas viss tikai tāpēc, ka mums trūkst informācijas.

Nesen pabijām Dzīvokļu īpašnieku savienības koordinācijas padomes rīkotā iedzīvotāju saietā. Dzirdējām sakarīgus jautājumus un speciālistu sakarīgas atbildes. Tikai vienas mājas iemītnieki neuzdeva jautājumus, toties ierosināja atvērt mājokļu īpašnieku skolu, ko varētu apmeklēt ikviens īpašnieks!

Lasīt tālāk...