Mājokļa jautājumi, kas rīt var kļūt aktuāli arī jums

Māju aktīvisti nebeidz atkārtot: „Mums trūkst informācijas!” Tā ir taisnība, reizēm mēs par savām tiesībām zinām visai maz, strīdā ar kaimiņu, pārvaldnieku vai santehniķi apjūkam, jo nezinām, uz kādu likuma pantu vajadzētu atsaukties, lai pierādītu savu. Dažkārt mēs vispār dzīvojam vienās šaubās: vajag maksāt – nevajag, ir vērts sūdzēties – nav vērts. Un tas viss tikai tāpēc, ka mums trūkst informācijas.

Nesen pabijām Dzīvokļu īpašnieku savienības koordinācijas padomes rīkotā iedzīvotāju saietā. Dzirdējām sakarīgus jautājumus un speciālistu sakarīgas atbildes. Tikai vienas mājas iemītnieki neuzdeva jautājumus, toties ierosināja atvērt mājokļu īpašnieku skolu, ko varētu apmeklēt ikviens īpašnieks!

Dīvaini, ka tik vienkāršs risinājums līdz šim nevienam pat nav ienācis prātā! Bet tāda skola būtu izdevīga gan varas institūcijām, gan pilsētai, gan namu pārvaldniekiem. Informēt iedzīvotājus nozīmē samazināt nepamatotu sūdzību skaitu un uzlabot mūsu māju stāvokļa kontroli.

Pagaidām neviens iedzīvotājiem nav devis atbildi – būs tāda skola vai ne (nodarbības tajā varētu rīkot sestdienās). Bet mēs nolēmām nevilcināties. Mēs apkopojām visbiežāk saņemtos un interesantākos lasītāju jautājumus un sniedzam atbildi uz tiem, precīzi citējot attiecīgos likumus.

Jums tas jāzina!

Visa vara – kopsapulcei!

„Tagad pastāvīgi runā un raksta, ka vara mājā pieder dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei. Proti, ja vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku balso par mājas remontu, siltināšanu vai apsaimniekošanas maksas palielināšanu, tad pārējiem jāpakļaujas šim lēmumam. Piedodiet, bet kādā likumā tas teikts?”

Jautājums: kāpēc mājas iemītniekiem jāpakļaujas kopsapulces lēmumiem?

Atbilde: Dzīvokļa īpašuma likums, 16. pants.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem (dažos šajā likumā paredzētos gadījumos lēmuma pieņemšanai vajadzīgas 75% un pat visu 100% dzīvokļu īpašnieku balsis, bet tas drīzāk ir izņēmums no likuma – red.).

Pareizi sapulcēties – arī to vajag prast

„Nesen rīkojām kopsapulci, lai izlemtu, kā maksāt par zemes nomu. Nolēmām, ka vairāk par 4% no zemes kadastrālās vērtības īpašniekam maksāt nevēlamies, un pilnvarojām pārvaldnieku vest attiecīgas sarunas. Bet tad piepeši uzzinājām, ka namu pārvalde mūsu lēmumu nav ņēmusi vērā, jo mēs esot nepareizi sasaukuši kopsapulci. Ļoti aizvainojoši!”

Jautājums: kā pareizi organizēt kopsapulci?

Atbilde: Dzīvokļa īpašuma likums, 19. un 20. pants.

1. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā.

2. Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību.

3. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu.

4. Dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas sarakstā.

5. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs.

6. Kārtību, kādā sasaucamas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un noformējami tajās pieņemtie lēmumi un protokoli, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

Taču dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu var arī pieņemt, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Šāda lēmumu pieņemšanas kārtība aprakstīta Dzīvokļa īpašuma likuma 20. pantā.

1. Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

2. Ja lēmums tiek pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, — aptaujas veidā, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot „par” vai „pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

3. Par balsošanas rezultātiem pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona sagatavo balsošanas protokolu un piecu darba dienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu;

2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;

3) pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturu;

4) citas būtiskas ziņas par balsojumu.

4. Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus.

5. Kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, aptaujas veidā, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

Kas jādara pārvaldniekam?

„Labdien! Esmu dzirdējis, ka kaut kur var izlasīt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligāto darbību sarakstu. Mums ir pretenzijas pret kooperatīvu – iedzīvotājiem šķiet, ka tas nepilda visus vajadzīgos darbus”.

Jautājums: kādas ir mājas pārvaldīšanas obligātās darbības?

Atbilde: Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, 6. pants.

Obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas:

1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām:

 a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope,

 b) apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana,

c) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts,

d) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana,

e) dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana;

2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā:

a) pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana,

b) attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana,

c) finanšu uzskaites organizēšana;

3) dzīvojamās mājas lietas vešana;

4) līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku;

5) informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.

Citas pārvaldīšanas darbības tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai. Pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu saistītās darbības.

„Esmu dzīvokļa īpašnieks. Kāpēc man jāmaksā nodoklis?”

„Nesaprotu vienu lietu: kad valsts mums atļāva privatizēt dzīvokļus, domājām, ka kļūsim neatkarīgi. Tagad mums liek dārgi maksāt par komunālajiem pakalpojumiem un vēl uzliek visādus nodokļus un nodevas. Kāpēc man jāmaksā nodoklis pašam par savu dzīvokli? Kāpēc no neatkarības nav ne miņas?”

Jautājums: kādi ir dzīvokļa īpašnieka pienākumi?

Atbilde: Dzīvokļa īpašuma likums, 10. pants.

Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus;

3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);

4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;

5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;

 6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;

7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;

8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Vai jebkurš var kļūt par pārvaldnieku?

„Kas notiek Latvijā! Mūsu māju pārvalda uzņēmums, ko vada bijušais autoremonta atslēdznieks. Vai tad mājokļu pārvaldīšanai nav vajadzīga speciālā izglītība? Ja ne, tad skaidrs, kāpēc šajā jomā ir tādas problēmas...”

Jautājums: kas var kļūt par pārvaldnieku?

Atbilde: Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, 13. pants.

Persona ir tiesīga veikt pārvaldīšanas uzdevumu daudzdzīvokļu mājā, ja tā ieguvusi dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu.

Ja pārvaldnieks ir juridiskā persona, dzīvojamo māju pārvaldīšanai nepieciešamā profesionālā izglītība nepieciešama tam darbiniekam, kurš veic līgumā uzdoto pārvaldīšanas uzdevumu attiecīgajā mājā.

Ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams:

1) īpašniekam, kurš pats pārvalda sev piederošu dzīvojamo māju;

2) īpašniekam, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) īpašnieku veidotas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības darbiniekam, kā arī pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības biedram, kurš veic attiecīgo pārvaldīšanas darbību un pats ir dzīvojamās mājas īpašnieks.

Profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments nav nepieciešams viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem un to pārvalda:

1) pats dzīvojamās mājas īpašnieks;

2) dzīvojamās mājas īpašnieks, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) dzīvojamās mājas īpašnieku veidota dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība vai biedrība.

Kopīpašums – kam tas vajadzīgs?

„Jūsu avīzē pastāvīgi lasu par mājas kopīpašumu. Kādas muļķības! Mans īpašums ir dzīvoklis un viss, kas tajā atrodas. Kāda man daļa par jumtu un pagrabu, kurus es nelietoju?”

Jautājums: kas ir kopīpašums?

Atbilde: Dzīvokļa īpašuma likums, 4. pants.

Kopīpašumā esošajā daļā ietilpst:

1) dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis),

iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas),

starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas),

kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām);

2) dzīvojamās mājas palīgēkas un būves, izņemot šā likuma 3. panta trešajā daļā minētās;

3) zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai.

Kā saņemt pārskatu?

„Mūsu pārvaldnieks nesniedz mums pārskatu par saņemtajiem un iztērētajiem līdzekļiem. Vai tas ir pareizi?”

Jautājums: kādā veidā pārvaldniekam ir jāsniedz pārskats dzīvokļu īpašniekiem?

Atbilde: Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, 15. pants.

Pārvaldnieka pienākums ir vismaz reizi gadā pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā rakstveidā sniegt pārskatu dzīvojamās mājas īpašniekam par šajā likumā noteiktajiem pārvaldnieka veiktajiem pārvaldīšanas uzdevumiem, tajā skaitā pārskatu par pārvaldniekam nodoto finanšu līdzekļu un mantas izlietošanu.

Apnikusi korekcija. Kam varētu vismaz pasūdzēties?

„Nav spēka ilgāk ciest ūdens patēriņa korekciju! Mūsu mājā tā svārstās no 30% līdz 57% atkarībā no mēneša. Kā noprotu, atteikties maksāt par pakalpojumu mēs nevaram. Bet vai varam vismaz panākt, lai pārvaldnieks sāk kaut ko darīt mūsu glābšanai no papildu maksājumiem?”

Jautājums: kam un kā sūdzēties par „lieko” ūdeni?

Atbilde: Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013.

30. Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20%, un ir saņemts attiecīgs dzīvokļa īpašnieka iesniegums, pārvaldnieks sešu mēnešu laikā noskaidro ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtē iespēju tos īstenot.

Kā izlikt miera traucētāju?

„Mūsu kāpnēs dzīvo ļoti trokšņains kaimiņš: pie viņa pastāvīgi skan skaļa mūzika, viņš dzer kopā ar pudeles brāļiem un traucē mieru visai mājai. Sakiet, vai iespējams viņu izlikt no dzīvokļa, ja tas pieder viņam?”

Jautājums: vai iespējams izlikt miera traucētāju?

Atbilde: Dzīvokļa īpašuma likums, 14. pants.

Dzīvokļa īpašumu var atsavināt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas, ja dzīvokļa īpašnieks, viņa ģimenes loceklis vai cita dzīvokļa īpašumā iemitinātā persona pārkāpj normatīvo aktu prasības, kas attiecas ar dzīvokļa īpašuma izmantošanu, tai skaitā sanitārās un ugunsdrošības normas, un tādējādi rada aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei.

Kā iegūt informāciju par avārijas remontu?

„Mūsu mājā notika liela avārija. Pēc mēneša pārvaldnieks izrakstīja mums rēķinu par trim tūkstošiem latu, nepaskaidrojot, kādi darbi un par kādu maksu ir veikti. Mēs plānojam ar viņu tiesāties. Sakiet, vai likums ir mūsu pusē?”

Jautājums: kā tiek apmaksāts avārijas remonts?

Atbilde: Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014.

22. Pēc avārijas situācijas novēršanas pārvaldniekam ir pienākums 10 darbdienu laikā rakstiski paziņot dzīvokļu īpašniekiem par avārijas situācijas novēršanai veiktajiem darbiem, kā arī šo darbu izmaksām.

23. Pārvaldniekam ir pienākums paziņot dzīvokļu īpašniekiem vai to pilnvarotai personai par kārtējo remontdarbu veikšanu dzīvojamā mājā un pieaicināt attiecīgo personu piedalīties veikto darbu pieņemšanā.

24. Ja ir ievēroti šo noteikumu 22. un 23. punktā minētie nosacījumi, pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt dzīvokļu īpašniekiem segt par avārijas situācijas novēršanu iztērētos līdzekļus (papildus noteiktajai pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai).

Ir vai nav avārija?

„Mums radās domstarpības ar pārvaldnieku. Mūsu dzīvoklī uz sienām parādījās pelējums. Lūdzām, lai namu pārvalde veic starppaneļu šuvju hermetizāciju, taču pārvaldnieks saka, ka šāds darbs plānā nav paredzēts, turklāt mājai nav naudas. Savukārt mēs uzskatām, ka tā ir avārijas situācija un pārvaldniekam nekavējoties jāreaģē neatkarīgi no tā, ir vai nav mājai uzkrājumi. Kam taisnība?”

Jautājums: kas ir avārijas remonts?

Atbilde: Ministru kabineta noteikumi Nr. 907.

17. Ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti šādi dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi:

17.1. jumta seguma caurtece;

17.2. ūdens notekcauruļu, piltuvju, līkumu un to piestiprināšanas ierīču bojājumi;

17.3. zudusi fasādes arhitektonisko elementu vai ķieģeļu sasaiste ar sienu;

17.4. apmetuma vai karnīžu elementu noslāņošanās;

17.5. izsisti logu vai durvju stikli, norautas logu rāmju vērtnes;

17.6. durvju vērtņu un aizverošo ierīču nenoturība;

17.7. caurtecējumi grīdu pārsegumos sanitāro mezglu vietās grīdas hidroizolācijas bojājumu dēļ;

17.8. plaisas un bojājumi krāsnīs vai dūmvados, kas var izraisīt cilvēku saindēšanos ar dūmgāzēm un apdraudēt mājas ugunsdrošību;

17.9. plaisas un neblīvumi dūmkanālos un to sajūguma vietās ar krāsnīm;

17.10. bojājumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm;

17.11. dzīvojamās mājas elektroapgādes kabeļa bojājumi, kas var radīt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus apgaismei vai radīt ierīču un inženierkomunikāciju darbības traucējumus;

17.12. apkures sistēmas bojājumi apkures sezonā;

17.13. gāzes apgādes sistēmas bojājumi;

17.14. pelējuma sēne un pelējumu veicinoši apstākļi;

17.15. citi šajā punktā neminēti bojājumi, ja to neatliekamu novēršanu paredz normatīvie akti vai ja tie rada būtisku apdraudējumu.

Garām palaista tāme un lielāki maksājumi

„Pagājušajā gadā par apsaimniekošanu maksājām 35 santīmus par kvadrātmetru, šogad namu pārvaldes atsūtītajos rēķinos ierakstīti 45 santīmi. Jūs piekritīsit, ka tas ir ievērojams maksas pieaugums. Mums paskaidroja, ka rudenī iedzīvotājiem izsniedza apsaimniekošanas tāmi 2012. gadam, kurā bija paredzēta tarifa maiņa. Tā kā mēs neesot reaģējuši uz piedāvājumu, tāme esot stājusies spēkā. Bet mums vispār nebija ne jausmas, ka varam iepazīties ar kaut kādu tāmi. Sakiet, kā mums nākamgad nenogulēt īsto brīdi?”

Jautājums: kur un kā namu pārvaldē var saņemt nākamā gada apsaimniekošanas tāmi?

Atbilde: Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014.

10. Par aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam kalendāra gadam dzīvojamās mājas pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 15. oktobrim, paziņojumā norādot laiku un vietu (piemēram, mājaslapa internetā, informatīvs stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmes kopsavilkumu (2. pielikums), kā arī dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu nākamajiem periodiem (3. pielikums).

Pēc dzīvokļa īpašnieka lūguma tāmes kopsavilkumu un dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu pārvaldnieks rakstiski nosūta attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam.

Jautājums: ko darīt, ja pārvaldnieka tāme mūs neapmierina?

Atbilde: Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014.

16. Ja dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē noraida pārvaldnieka piedāvāto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, vienlaikus izlemjams jautājums par attiecīgās maksas noteikšanu visu šajos noteikumos noteikto pakalpojumu nodrošināšanai vai par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.

17. Kopsapulces protokols iesniedzams pārvaldniekam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

18. Pārvaldniekam ir pienākums 10 darbdienu laikā sniegt dzīvokļu īpašniekiem rakstisku atbildi par iespējām nodrošināt pakalpojumus par maksu, kādu dzīvokļu īpašnieki apstiprinājuši kopsapulcē.

19. Ja pārvaldnieks nevar nodrošināt pakalpojumus par dzīvokļu īpašnieku apstiprināto maksu un sniedz attiecīgu finansiālu pamatojumu, dzīvokļu īpašnieki lemj par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.

20. Ja dzīvokļu īpašnieki nav lēmuši par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, no 1. janvāra vai cita pārvaldnieka noteikta termiņa stājas spēkā pārvaldnieka noteiktā pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa nākamajam kalendāra gadam.

Mājas grāmata nav jātur slepenībā

„Nav noslēpums, ka iedzīvotājiem ne vienmēr ļauj skatīt mājas dokumentus. Atminos, ka jūsu avīzē bija publicēti Ministru kabineta noteikumi par mājas lietas vešanu un aktualizēšanu. Vai jūs nepateiktu, kā panākt, lai mums ļautu ieskatīties mājas lietā?”

Jautājums: kam ir tiesības lasīt mājas grāmatu?

Atbilde: Ministru kabineta noteikumi Nr. 908.

27. Dzīvojamās mājas īpašniekam ir tiesības iepazīties ar mājas lietu mājas lietas kārtotāja klātbūtnē.

Piebilde. Mājas lietā ir iekļauta pilnīga informācija par mājas īpašniekiem, mājas tehnisko stāvokli, veiktajiem darbiem, remonta tāmes, finanšu dokumentācija utt.

Jautājums: kādas papildu ziņas var pieprasīt no pārvaldnieka?

Atbilde: Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013.

8. Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības pieprasīt:

8.1. informāciju par dzīvojamā mājā uzstādīto skaitītāju rādījumiem, ar kuriem saskaņā katra norēķinu perioda beigās tiek noteikta maksa par attiecīgo pakalpojumu;

8.2. informāciju, ar kuru saskaņā katra norēķinu perioda beigās tiek noteikta maksa par attiecīgo pakalpojumu, ja dzīvojamās mājas komunikāciju ievadā skaitītājs nav uzstādīts;

8.3. citu ar maksājumiem saistītu informāciju.

9. Pārvaldniekam ir pienākums septiņu darbdienu laikā sniegt rakstisku atbildi uz šo noteikumu 8. punktā minēto pieprasījumu.

Vai tiešām zemes īpašniekam nepietiek ar 6% gadā?

„Esam kļuvuši par mūsu mājai Purvciemā piesaistītā zemes gabala īpašnieka ķīlniekiem. Zinu, ka pārvaldnieks mēģināja vienoties par nomas maksas samazināšanu, bet saimnieks uzstāj, ka viņam pienākas 6% no zemes gabala kadastrālās vērtības gadā, un pat negrasās piekāpties. Turklāt mēs ne tikai maksājam par zemes nomu, bet piedevām arī kompensējam nekustamā īpašuma nodokli 1,5% apmērā no zemes gabala kadastrālās vērtības. Vai nevaram atteikties no šā maksājuma, ja saimnieks neizrāda mums nekādu pretimnākšanu?”

Jautājums: kāpēc iedzīvotājiem jāmaksā ne tikai nomas maksa par mājai piesaistīto zemes gabalu, bet vēl jākompensē saimniekam nekustamā īpašuma nodoklis?

Atbilde: Likums „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, 12. pants.

Ja uz zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Kā atgūt naudu?

„Plānoju doties uz ārzemēm, tātad neizmantošu komunālos pakalpojumus. Vai varēšu saņemt pārrēķinu?”

Jautājums: kā saņemt pārrēķinu par komunālajiem pakalpojumiem?

Atbilde: Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013.

11. Ja dzīvoklī uz tiesiska pamata dzīvojoša persona atrodas pagaidu prombūtnē vismaz septiņas dienas pēc kārtas, par viņu šai laikā netiek iekasēta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, asenizāciju, kanalizāciju un ūdens patēriņu, ja tas dzīvoklī netiek uzskaitīts ar skaitītājiem.

12. Dzīvokļa īpašnieks iepriekš paziņo pārvaldniekam par dzīvoklī dzīvojošas personas prombūtni, ja tā ilgst vismaz septiņas dienas pēc kārtas, bet pēc attiecīgās personas atgriešanās informē par to pārvaldnieku. Informācija par dzīvoklī dzīvojošas personas pagaidu prombūtni nav izpaužama trešajām personām.

13. Maksa par pakalpojumiem netiek pārrēķināta:

13.1. ja pagaidu prombūtnē atrodas persona, kura vienīgā dzīvo dzīvoklī (izņemot kanalizāciju un ūdens patēriņu, ja tas dzīvoklī netiek uzskaitīts ar skaitītājiem);

13.2. ja par dzīvoklī dzīvojošas personas pagaidu prombūtni netiek paziņots šo noteikumu 12. punktā noteiktajā kārtībā.