Saeima marinē komunālos grozījumus

Situācija ar daudzdzīvokļu māju parādiem kļūst aizvien bēdīgāka. Dīvaini: aizvien vairāk iedzīvotāju izmanto komunālos pakalpojumus... uz kaimiņu rēķina. Turklāt likumi netieši ļauj viņiem tā rīkoties.

Jūs pat varat nezināt, ka jūsu mājā ir ielikta bumba ar laika degli. Tās sprādziens gan nesagraus ēku, toties sagraus jūsu ģimenes budžetu. Tas labi zināms arī Saeimas deputātiem, bet Saeima diemžēl trijos gados neko nav izdarījusi, lai aizstāvētu godīgos iedzīvotājus.

Jums liks samaksāt par kaimiņu

Vispirms par „bumbu”. Jau rudenī jūs varat uzzināt, ka jums jāsamaksā sava kaimiņa Ivara komunālie parādi.

Standarta gadījums: 2008. gadā Ivars nopirka dzīvokli jūsu mājā. Šai nolūkā viņš paņēma bankā kredītu – 50 tūkstošus latu. Pēc sešiem mēnešiem Ivars palika bez darba, pēc gada pārstāja maksāt namu pārvaldes rēķinus.

Tagad Ivaram ir 2000 latu liels parāds par apkuri, ūdeni, atkritumu izvešanu un apsaimniekošanu. Bet cilvēks nepievērš nekādu uzmanību pārvaldnieka brīdinājumiem. Kāpēc? Ivars jau divus gadus neatmaksā bankai kredītu. Viņš labi saprot, ka drīz vien banka izliks viņu no dzīvokļa.

Šādā situācijā Ivaram nav nekādas jēgas maksāt namu pārvaldei, dzīvokli viņš tā vai tā zaudēs. No parādnieka viedokļa prātīgākais, ko var darīt, ir sildīties un tecināt ūdeni bez maksas, kamēr tas iespējams. Kas ar Ivaru notiks tālāk? Viņam nāksies dzīvokli pamest. Formāli viņš paliks parādā pārvaldniekam. Bet tiesāties ar Ivaru nav jēgas, jo dzīvoklis bija viņa vienīgais īpašums. Tagad Ivars oficiāli nestrādā, namu pārvalde no viņa neko nevar paņemt.

Ivara dzīvokli pārdos izsolē, bet pirmās rokas tiesības uz ienākumu no pārdošana ir bankai. Pieņemsim, ka Ivars bankai vēl ir parādā 45 tūkstošus latu. Nekustamā īpašuma cenu krituma dēļ par dzīvokli droši vien izdosies dabūt tikai pusi no sākotnējās vērtības, tas ir, 25 tūkstošus latu.

Banka kā prioritārais kreditors paņems visu par dzīvokli iegūto naudu, un namu pārvalde paliks pie sasistas siles. Pag, pag, vai tad namu pārvalde būs cietēja šajā gadījumā? Nekā nebija! Cietēji būs tie, kam pieder dzīvokļi mājā, kurā dzīvoja Ivars.

2000 latu lielu komunālo parādu nav iespējams norakstīt. Ivars jau sen aizlaidies uz Angliju un pazudis bez pēdām. Bet pat tad, ja viņš būtu palicis Latvijā, naudu nebūtu iespējams atgūt. Siltuma un ūdens piegādātājus no dzīvokļa izliktā īpašnieka liktenis neinteresē, viņiem skaidrs viens – mājai ir parāds. Kamēr parāds nebūs samaksāts, apkuri nevienam nepieslēgs.

Pārvaldniekam atliek divas iespējas: ar iedzīvotāju piekrišanu Ivara parādu norakstīt uz mājas remonta uzkrājumu rēķina, bet, ja uzkrājumu nav, ar kopsapulces piekrišanu palielināt apsaimniekošanas maksu tā, lai pietiktu sveša parāda dzēšanai.

Hipotekāro kredītu ņēmēji ir parādā miljonus

Varat jau domāt, ka šāda absurda situācija jūs neapdraud. Diemžēl namu pārvalžu statistika liecina par pretējo. Gandrīz katrā mājā mīt kāds, kas dzīvokļa iegādei ņēmis kredītu un, tiklīdz sākušās pirmās problēmas, pārstājis maksāt par komunālajiem pakalpojumiem.

Šādu parādnieku nav vairāk par 10–15% no nemaksātāju kopējā skaita, bet tā kā šie cilvēki ir samierinājušies ar domu, ka banka dzīvokli atņems, viņi pat necenšas maksāt namu pārvaldes rēķinus, tāpēc viņu daļa var būt 50–75% no mājas kopējā parāda summas.

Daudzās mājās šī problēma briest kā augonis. Bankas nesteidz atņemt parādniekiem dzīvokļus, aizvien vēl cerēdamas, ka kredīti tiks atmaksāti. Bet nemaksātāji sēž klēpī saliktām rokām un krāj parādus par komunālajiem pakalpojumiem, tas ir, dzīvo uz kaimiņu rēķina.

Likums iestrēdzis

Saeima jau trešo gadu skata grozījumus Civilprocesa likumā, kuriem vajadzētu aizsargāt cilvēkus, kas dzīvo kaimiņos Ivaram līdzīgiem parādniekiem.

Grozījumi paredz vairākus godīgiem rēķinu maksātājiem izdevīgus nosacījumus. Piemēram, ka pēc Ivara dzīvokļa pārdošanas izsolē saņemtā nauda vispirms tiks novirzīta parāda dzēšanai par komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu. Jā, namu pārvaldes kasē atgriezīsies ne vairāk par 10% no summas, kas saņemta, pārdodot ar ķīlu apgrūtināto dzīvokli, bet ar to pietiktu, lai segtu lielāko daļu komunālā parāda.

Šie saprātīgie grozījumi jau vairākus gadus tiek marinēti Saeimā, jo pret tiem iebilst Komercbanku asociācija. Bankas, kas izsniegušas kredītus Ivaram un viņam līdzīgiem, vēlas saņemt visu par nemaksātāja dzīvokļa pārdošanu izsolē iegūto naudu. Pašreizējais likuma variants ļauj bankām to darīt. Un godprātīgie turpina maksāt savu kaimiņu parādnieku vietā.

2011. gada decembrī Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas ietver daudz diskutēto normu par prioritāru piedziņas kārtību komunālo un apsaimniekošanas pakalpojumu parādiem, otrais lasījums gaidāms ne ātrāk kā šā gada aprīlī. Apsaimniekošanas sfēras eksperti pauž bažas, ka banku lobija dēļ grozījumi iestrēgs uz ilgāku laiku.

Vai Satversmes tiesa izšķirs strīdu?

– Jau nomainījušies divi parlamenta sastāvi, kopš tiek spriests par grozījumiem, bet virzības nav, – saka Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. – Pirms vēlēšanām visas partijas piekrīt, ka godprātīgajiem dzīvokļu īpašniekiem nebūtu jāmaksā par saviem kaimiņiem parādniekiem, bet pēc tam deputāti nonāk banku spiediena ietekmē, un viss apstājas.

Pēc Trubko domām, arī bankām vajadzētu atbildēt par izsniegtajiem kredītiem un dalīties nemaksāšanas riskos. Nav godīgi, ka kaimiņu parādu nasta gulstas tikai uz kārtīgo maksātāju pleciem.

– Kā Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas ekspertu un darba grupas dalībnieku mani nevar nesatraukt pašreizējā situācija. Redzu, ka Komercbanku asociācija un ministriju pārstāvji atkal uzstājas pret grozījumiem, vietā neko nepiedāvājot, – saka Igors Trubko. – Rodas iespaids, ka viens saprātīgs risinājums tiks pazudināts, bet cita risinājuma nav.

Patlaban mājokļa kredītu ņēmēju komunālo parādu dēļ siltuma piegādātāji draud atslēgt pakalpojumu veselām mājām. Bet ar to problēmas nebeidzas. Atliek tikai bankrotēt divu triju dzīvokļu īpašniekiem jaunbūvēs, kā krīzē tiek ierauti visi pārējie iemītnieki. Lielākā daļa dzīvokļu šajos namos taču pirkti par kredītu. Īpašnieki ar grūtībām norēķinās ar bankām, un te vēl viņiem piedāvā veikt papildu komunālos maksājumus par kaimiņiem. Jaunbūvēs tas var radīt domino efektu – jaunu personisko bankrotu vilni. Sērijveida mājās situācija nav vieglāka, tur izliktā kaimiņa maksājumus ir spiesti segt pensionāri, mazturīgie, ģimenes ar bērniem. Kāda te var būt runa par taisnīgumu?

– Man ir jautājums Saeimai, – saka Igors Trubko. – Vai deputāti nebaidās, ka iedzīvotāji varētu vērsties Satversmes tiesā? Manuprāt, pašreizējā kārtība pārkāpj godīgo cilvēku tiesības. Viņi netika brīdināti, ka nāksies maksāt dzīvokļa rēķinus par kaimiņiem, kas nekustamā īpašuma iegādei ņēmuši kredītu. Komercbanku aizstāvības vārdā likums mīda kājām iedzīvotāju vairākuma intereses.

Domas par grozījumu kavēšanās iemesliem var būt dažādas. Bet mums, vienkāršajiem iedzīvotājiem, jāatceras, ka arī mūsu mājā ir savs Ivars un ka rīt likums mūs spiedīs samest naudiņu, lai samaksātu viņa milzīgo parādu. Varbūt tiešām ir vērts sūdzēties Satversmes tiesā, kamēr tas vēl nav noticis?