Kas spēs izpirkt zemi?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts Pirmdiena, 20 Jūlijs 2015 11:02
Dzīvokļu īpašnieku un zem dzīvojamām mājām esošās zemes īpašnieku konflikts drīz nonāks līdz Saeimai
Pagājušajā nedēļā notika tas, ko daudzi jau sen bija gaidījuši: valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts par dalītā īpašuma izbeigšanu. Beidzot sabiedrībai kļuvis zināms, pēc kādiem principiem dzīvokļu īpašniekiem ļaus izpirkt zemi zem dzīvojamajām mājām. Uzreiz brīdinām: visdrīzāk jau šāda izpirkšana daudziem nebūs pa kabatai. Taču likumprojekts pagaidām vēl ir gluži „jēls”, to gaida uzlabojumi un lasījumi Saeimā.
Dzīvokļu privatizācijas kampaņā daudzi jauntapušie mājokļu īpašnieki pat iedomāties nevarēja, kādas problēmas līdz pat tiesu darbiem viņus sagaida attiecībās ar zemes īpašniekiem. Dalīta īpašuma gadījumā slēdzams nomas līgums, daudziem par pārāk lielu piesaistītu zemesgabalu, kam arī nomas maksa ir nesamērīgi liela. Daļu no problēmām paredz risināt jau pieņemtie grozījumi dzīvojamo māju privatizācijas likumā. Tajā ir valdībai noteikts pienākums līdz šā gada septembra beigām iesniegt Saeimā likumprojektu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai.
Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts Pirmdiena, 20 Jūlijs 2015 10:31
Likumprojekts
(...)
II nodaļa
Izpērkamā zeme un izpirkuma cena
5. pants. Izpirkuma cena un tās aprēķināšana
(1) Dzīvokļu īpašnieki izpērkamo zemi izpērk par izpirkuma cenu, kuru veido izpērkamajā zemē ietilpstošo zemes vienību vai zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa, kuru reizina ar izpirkuma cenas korekcijas koeficientu 1,18.
Kam palīdzēs samaksāt parādus?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts Piektdiena, 12 Decembris 2014 15:12
„Atgriezies no ārzemēm, apciemoju draugu. Viņš ir vientuļi dzīvojošs invalīds, un viņam par dzīvokli iekrājies aptuveni 200 eiro liels parāds. Sakiet, lūdzu, vai Rīgas Sociālais dienests var palīdzēt viņam ne tikai ar dzīvokļa pabalstu, bet arī pabalstu parāda samaksāšanai?”
No Rīgas domes noteikumiem Nr. 202 „Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”:
„53. Sociālajam dienestam ir tiesības lemt par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu palielinātā apmērā parāda par īri/apsaimniekošanu un par pakalpojumiem, kuri saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk – dzīvokļa parāds), kas veidojies klientam iepriekš neparedzētu izdevumu dēļ (piemēram, smaga saslimšana, ar to saistītie izdevumi u.c.), pamatsummas nomaksai, ja:
Nekustamā īpašuma pārdošana. Kad jāmaksā nodoklis?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts Ceturtdiena, 23 Aprīlis 2015 13:27
Kopš 2010.gada likums nosaka pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, pārdodot nekustamo īpašumu, ja veidojas apliekamais ienākums – starpība starp nekustamā īpašuma pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību. Likums paredz virkni situāciju, kad nodoklis nav jāmaksā. Atkarībā no tā, kā īpašums iegūts, atšķiras iegādes vērtības noteikšana. Īpašs regulējums ir situācijām, ja tiek pārdots vienīgais īpašums.
Nodokļa maksāšanu nosaka likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kā arī Ministru kabineta noteikumi Nr.899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».
Likums paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 15% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes vērtību. Ja šāda starpība – kapitāla pieaugums – neveidojas, nodoklis nav jāmaksā.
Uzticējās kaimiņienei un zaudēja dzīvokli
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts Piektdiena, 12 Decembris 2014 14:29
Nemeklējiet šajā stāstā morāli. Tas arī nav stāsts par komunālajiem pakalpojumiem, tas ir stāsts par cilvēku attiecībām. Mūsu lasītājs pats pieļāva visas iespējamās kļūdas, lai paliktu bez dzīvokļa, un tagad stāsta par notikušo, lai brīdinātu citus.
„Tas notika jau vairāk nekā pirms pieciem gadiem... Bet stāstījums, šķiet, jāsāk no vēl senākiem notikumiem – no tā laika, kad nomira mani vecāki un par vienīgo radniecisko dvēseli Latvijā man kļuva mātesmāsa.
Viņa bija ļoti stipra un labsirdīga sieviete, pieņēma mani gandrīz vai kā pašas dēlu un dzīvē daudz man palīdzēja. Kad krustmāmiņa aizgāja pensijā, viņa sacīja: „Artur, pārcelies pie manis, palīdzi izremontēt dzīvokli un kārtot saimnieciskās lietas. Tāpat jau dzīvoklis pēc manas nāves paliks tev!”
Palielināt pabalstus vai samazināt siltuma cenu?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts Piektdiena, 23 Janvāris 2015 13:20
Vispārējo politiku mājokļu jomā Latvijā, protams, nosaka valdība, bet liela daļa jauno normatīvo aktu top Ekonomikas ministrijā. Par to, kādus jaunus likumus var gaidīt namu pārvaldnieki un dzīvokļu īpašnieki 2015. gadā, stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders.
Komunālo norēķinu revīzija
– Kādus jaunumus dzīvokļu un komunālās saimniecības jomā jūs gatavojat tieši šobrīd?
– Ekonomikas ministrijai iespējami ātrāk jāpabeidz mājasdarbs pie Ministru kabineta noteikumiem saistībā ar tiešo maksājumu sistēmas ieviešanu Latvijā. Pašas tiesības iedzīvotājiem pāriet uz tiešajiem norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, bet mums tas jānostiprina ar attiecīgām metodikām.
Novēlēt vai nogaidīt?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts Piektdiena, 12 Decembris 2014 14:23
Cik bieži gadās, ka cilvēks mutiski apsola nekustamo īpašumu atstāt vienam radiniekam, bet pēc viņa nāves dzīvokli dabū pavisam citi ļaudis. Kāpēc tā notiek? Tikai tāpēc, ka mēs neesam raduši laikus, vēl pašā spēku plaukumā, sakārtot savas lietas. Uz sarežģītiem, bet visnotaļ izplatītiem jautājumiem par mantošanu atbild juriste Viktorija Auziņa (SIA Legis Pluss, 29387075).
■ Apprecējos ar gados vecāku cilvēku, kuram pieder dzīvoklis, taču viņa trīs brāļi draud pēc vīra nāves izmest mani uz ielas. Vai tā var notikt?
Ja nav atstāts testaments, mantošana notiek likumiskās mantošanas kārtībā. No jautājuma izriet, ka mantojuma atstājējam ir dzīvesbiedre (laulība ir oficiāli reģistrēta) un trīs brāļi (radniecība blakuslīnijā), bet nav ne bērnu (savu vai adoptētu), ne dzīvu vecāku. Ja mantojuma atstājējs nav uzrakstījis testamentu, mantošana notiek pēc likuma. Pārdzīvojušais laulātais saņem pusi no mantojuma un bez tam dzīvokļa iekārtu. Otru pusi saņems brāļi līdzīgās daļās.
