Atkritumi: vēlreiz mainīta maksas sadales kārtība

Novembra sākumā valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Atkal mainīta kārtība, kādā tiek sadalīta maksa par atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju: vientuļi dzīvojošie maksās mazāk, kuplas ģimenes – vairāk.

Savulaik kārtība visus apmierināja

Līdz 2013. gadam daudzdzīvokļu māju iemītnieki par atkritumu izvešanu maksāja atbilstoši dzīvoklī reāli mājojošo personu skaitam. Piemēram: mājā dzīvo trīs ģimenes, pavisam 10 cilvēku. Pieņemsim, ka mēnesī no mājas tika izvesti 10 kubikmetru atkritumu. Daudzbērnu ģimene A (pieci cilvēki) maksāja par piecu kubikmetru izvešanu, ģimene B (četri cilvēki) – par četru, bet vientuļais pensionārs C – par viena kubikmetra izvešanu.

Lasīt tālāk...

Valsts galvos par jaunajām ģimenēm

Gada sākumā Ekonomikas ministrija solīja atbalstu jaunajām ģimenēm, kuras vēlas ņemt kredītu mājokļa iegādei. Daudzas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem aizturēja elpu: vai tiešām valdība tām palīdzēs tikt pie sava mājokļa? Pagāja daži mēneši, un 5. augustā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas skaidro, kā tieši valsts gatavojas palīdzēt jaunajām ģimenēm saņemt hipotekāro kredītu.

Svarīgi: bezmaksas palīdzības nebūs

Tūlīt jāatrunājas, ka nekādu bezmaksas dzīvokļu, ko piedāvāt ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, valstij nav un nekad nav bijis. Tāpat arī valsts budžets nav gatavs aizņēmēju vietā dzēst daļu mājokļa iegādei ņemtā kredīta. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka valsts piešķirs galvojumu jaunajām ģimenēm, kuras vēlēsies ņemt kredītu mājokļa iegādei, un tas ļaus samazināt pirmo iemaksu. Valsts galvojuma apmērs būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē.

Lasīt tālāk...

Parādniekiem nebūs līdzēts

Oktobrī Valsts prezidents Andris Bērziņš parakstīja pretrunīgi vērtētos grozījumus Maksātnespējas likumā. Cilvēki, kam nav pa spēkam atmaksāt mājokļa iegādei ņemtos kredītus, nopriecājās: beidzot Latvijā spēkā stājies „nolikto atslēgu” princips. Bet izrādās, ka parādnieku prieks bijis pāragrs.

Kas ir „nolikto atslēgu” princips?

Uzskata, ka Latvija šo principu aizguvusi no Amerikas. ASV daudzus hipotekāros kredītus izsniedz pēc non-recourseloans principa. Tas nozīmē, ka aizņēmējs nav personīgi atbildīgs par naudas atmaksāšanu bankai. Viņš var atbrīvoties no kredīta, nododot kreditoram ieķīlāto īpašumu. Dažos štatos pietiek dzīvokļa vai mājas atslēgas nosūtīt bankai pa pastu.

Lasīt tālāk...

Likums aizstāv rindā gaidītājus

Jūlija sākumā spēkā stājās arī citi grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kuri sniegs atbalstu ne tikai jaunajām ģimenēm, bet arī visneaizsargātākajām iedzīvotāju kategorijām – dzīvokļu īrniekiem denacionalizētās mājās, bāreņiem un bērniem kas palikuši bez vecāku gādības, kā arī cilvēkiem, kas nīkst rindā pašvaldībai piederoša mājokļa saņemšanai.

Denacionalizēto māju īrniekus vajag glābt

2000. gadu sākumā Latvijā sekmīgi darbojās programma, kas paredzēja vienreizēju pabalstu personām, kas atbrīvo dzīvojamās telpas, kuras atrodas denacionalizētās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotās mājās. Saskaņā ar šīs programmas nosacījumiem personas, kas ilgus gadus bija īrējušas dzīvokļus saimnieku mājās, varēja pašas izlemt, vai gaidīt, kad pienāks rinda uz pašvaldības dzīvokli, vai arī saņemt pārcelšanās pabalstu, ko drīkstēja tērēt tikai mājokļa iegādei. Simtiem ģimeņu izvēlējās pārcelšanās pabalstu un iegādājās pašas savus dzīvokļus.

Lasīt tālāk...

Zemesgrāmata kļuvusi dārgāka!

Spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka paaugstinātu maksājumu par īpašuma tiesību novēlotu reģistrāciju zemesgrāmatā. Turpmāk kavēšanās būs ļoti neizdevīga.

Zemesgrāmata ir reģistrs, kurā ieraksta ziņas par jebkura nekustamā īpašuma – zemes, māju, dzīvokļu – īpašniekiem. Cilvēks par jebkura objekta īpašnieku tiek atzīts tikai tad, kad viņa īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Lasīt tālāk...

No rīta nauda, vakarā pakalpojums

Simti un tūkstoši rīdzinieku katru mēnesi dzīvokļa rēķinā redz pozīciju „Siltumapgādes sistēmas tehniskā apkope”. Šobrīd šis pakalpojums maksā vidēji 0,04–0,05 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru. Vidēji liela divistabu dzīvokļa īpašnieks par mājas siltumapgādes sistēmas apkopi maksā aptuveni 30 eiro gadā, bet liela 100 dzīvokļu māja gadā tam tērē 2000–3000 eiro. Mēģināsim noskaidrot, kādus pakalpojumus mēs par šo naudu varam saņemt.

Atgādināsim, ka lielākais uzņēmums, kas apkalpo dzīvojamo namu siltumapgādes sistēmas, šobrīd ir AS Rīgas siltums. Uzņēmums šo pakalpojumu sniedz lielākajai daļai bijušo pašvaldības māju un sadarbojas arī ar kooperatīvajām sabiedrībām. Palīdzību, ko pārvaldnieks un iedzīvotāji ir tiesīgi pieprasīt no AS Rīgas siltums vai jebkuras citas tamlīdzīgas organizācijas, vispirmām kārtām nosaka noslēgtais līgums, bet pēc tam arī Rīgas domes noteikumi Nr. 4.

Lasīt tālāk...