Desmit jautājumu par jauno likumu

Janvāra vidū spēkā stājās jauni grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas dod dzīvokļu īpašniekiem tiesības par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties tieši ar pakalpojumu sniedzējiem. Saeimas deputāti izdarījuši likumā arī citus grozījumus, kurus nebūtu lieki zināt ikvienam daudzdzīvokļu mājas iemītniekam.

Kāpēc vajadzīgi tiešie maksājumi?

Dzīvokļu īpašnieku tiešie maksājumi komunālo pakalpojumu sniedzējiem nepieciešami, lai būtu pārliecība, ka visa iedzīvotāju nauda nonāk tur, kur tai jānonāk – ūdensapgādes un siltumapgādes uzņēmumu kasēs. Šobrīd lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju maksājumus kārto ar pārvaldnieku starpniecību un nevar kontrolēt naudas virzību.

Kā pāriet uz tiešajiem maksājumiem?

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumos teikts, ka jebkuras mājas dzīvokļu īpašnieku kopība var izvēlēties, kādā kārtībā veikt norēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Iedzīvotāji var nobalsot par tiešajiem maksājumiem vai arī par līdzšinējās norēķinu sistēmas saglabāšanu.

Kas notiks, ja mēs nevarēsim noorganizēt balsošanu?

Daudzdzīvokļu māju iemītnieki nereti ir ļoti inerti. Likuma grozījumos tas ņemts vērā. Ja dzīvokļu īpašnieki paši nesapulcēsies un nenobalsos, pārvaldniekam līdz 2015. gada 31. janvārim mājā jāsarīko iedzīvotāju rakstiska aptauja. Lēmuma pieņemšanai pietiek ar dzīvokļu īpašnieku balsu vienkāršu vairākumu. Ja iedzīvotāji ignorēs aptauju, mājā saglabāsies līdzšinējā norēķinu kārtība – ar pārvaldnieka starpniecību.

Vai iedzīvotājiem būs papildus jāmaksā par tiešajiem norēķiniem?

Šķiet, ka jā. Likumā teikts, ka līdz 2014. gada 31. maijam pakalpojumu sniedzējiem jāaprēķina rēķinu apkalpošanas izmaksas, nodrošinot tiešu maksājumu saņemšanu no dzīvojamās mājas īpašniekiem. Uzņēmuma Rīgas siltums pārstāvji lēš, ka viņu rēķini katram dzīvokļa īpašniekam maksās aptuveni 3 eiro, Rīgas ūdens speciālisti runā par 2,5 eiro no dzīvokļa. Laba ziņa: maksa par tiešo maksājumu sistēmas ieviešanu netiks iekļauta pakalpojuma pamattarifā. Maksāt par norēķinu organizēšanu vajadzēs tikai jaunās sistēmas lietotājiem.

Vai pakalpojuma sniedzējs varēs atslēgt pakalpojumu visai mājai, ja mēs pāriesim uz tiešajiem maksājumiem?

Visdrīzāk jau varēs, jo tiešie norēķini neparedz tieša līguma slēgšanu starp pakalpojuma sniedzēju un katru dzīvokļa īpašnieku. Atbildība par mājas parādu paliks kopēja.

Vai tiesa, ka no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma svītrots piespiedu pārvaldnieka jēdziens?

Jā, tagad pašvaldībām vairs nav jāieceļ piespiedu pārvaldnieki mājām, kuru iedzīvotāji netiek galā ar pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Norma par piespiedu pārvaldnieka iecelšanu, lai tie gādātu par mājas uzturēšanu un pēc tam izrakstītu iedzīvotājiem papildu rēķinus par veiktajiem remonta darbiem, Latvijā nekad nav darbojusies un nu jau palikusi pagātnē.

Runā, ka tagad, mainot pārvaldnieku, iedzīvotājiem iepriekšējam jāatdod visi parādi. Ko tas nozīmē?

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma jaunajā redakcijā tiešām teikts, ka, pārejot pie cita pārvaldnieka, dzīvokļu īpašniekiem pilnībā jānorēķinās ar iepriekšējo speciālistu: „Izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, dzīvojamās mājas īpašniekam ir pienākums atlīdzināt pārvaldniekam mājas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus un izdevumus, kuri taisīti saskaņā ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumu, veicot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumu”.

Ko likums saka par cilvēkiem, kuri pieteikuši maksātnespēju un savus komunālos parādus atstājuši visai mājai?

Deputāti beidzot ir atrisinājuši šo samilzušo problēmu. Tagad gadījumos, ja konstatēta dzīvokļa īpašnieka maksātnespēja vai īpašnieks miris un parādu piedziņa nav iespējama, pārvaldnieks paziņo par to pakalpojuma sniedzējam, kura pienākums ir norakstīt ar komunālajiem pakalpojumiem saistīto parāda daļu, savukārt pats pārvaldnieks noraksta parādu par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem. Tātad maksāt svešus bezcerīgus parādus iedzīvotājiem turpmāk nevajadzēs.

Kādus jaunus pienākumus likums uzliek pārvaldniekiem?

Tādi pienākumi ir vairāki. Pirmkārt, precizēta pārvaldnieka ikgadējo rakstisko pārskatu sniegšanas kārtība. Līdztekus vispārīgai informācijai par māju namu pārvaldei jāsniedz iedzīvotājiem ziņas par mājas parādu un pakalpojumu sniedzējiem pārskaitīto maksājumu apmēru. Otrkārt, tagad likumā skaidri norādīts, ka jebkurai mājas pilnvarotai personai, vai tā būtu kooperatīvā sabiedrība, privātuzņēmums, pat pārvaldnieks, ko iedzīvotāji izraudzījušies no sava vidus, ik gadus jāsniedz pārskats dzīvokļu īpašniekiem. Šī prasība nodrošina mājas īpašniekiem papildu tiesības uz informāciju.

Kad likuma grozījumi stāsies spēkā?

Lielākā daļa likuma grozījumu spēkā stājās jau šā gada 15. janvārī, bet tiešo maksājumu sistēma sāks darboties ne agrāk kā 2015. gada 1. oktobrī. Ilgais pārejas periods nepieciešams, lai pakalpojumu sniedzēji varētu izveidot savus norēķinu centrus.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums

Svarīgākais no jaunajiem pantiem

Grozījumi stājās spēkā 2014. gada 15. janvārī

12. pants. No pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšana

(4) Ja, izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, ir strīds starp dzīvojamās mājas īpašnieku un pārvaldnieku par saistību un lietu pārņemšanu, līdzēju pienākums ir sastādīt domstarpību protokolu, norādot tajā savus viedokļus un to pamatojumu. Šādā gadījumā nodošanas-pieņemšanas aktu sastāda par lietām un saistībām, par kurām nav strīda.

(5) Izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, dzīvojamās mājas īpašniekam ir pienākums atlīdzināt pārvaldniekam dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus un izdevumus, kuri taisīti saskaņā ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumu, veicot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumu.

14. pants. Pārvaldnieka competence

(4) Pārvaldnieka pienākums ir savlaicīgi informēt dzīvojamās mājas īpašniekus par atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka darbību vai bezdarbību (tajā skaitā uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi), kas skar vai var skart citu dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma.

(4¹) Pārvaldnieka pienākums ir kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus par pārvaldniekam uzdotajām pārvaldīšanas darbībām, tajā skaitā – ja saskaņā ar šā likuma 17.³ panta otro daļu dzīvojamās mājas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu veikt šos maksājumus ar pārvaldnieka starpniecību – par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Maksājumu kontrole ietver pienākumu:

1) sagatavot izziņu par dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumiem;

2) sagatavot paziņojumu par parāda esamību;

3) celt tiesā citu dzīvojamās mājas īpašnieku interesēs prasību pret dzīvojamās mājas īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.

(4²) Ja norēķini par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldnieka pienākums ir no dzīvojamās mājas īpašnieka saņemto maksājumu nekavējoties pārskaitīt pakalpojuma sniedzējam tieši dzīvojamās mājas īpašnieka samaksātajā apmērā.

(4³) Ja konstatēta dzīvojamās mājas īpašnieka maksātnespēja vai dzīvojamās mājas īpašnieks miris un ar obligāto izdevumu vai citu ar mājas pārvaldīšanu saistītu parādu piedziņa nav iespējama, pārvaldnieks paziņo par to pakalpojuma sniedzējam, pievienojot attiecīgo informāciju apliecinošus dokumentus.

(4⁴) Pārvaldnieka pienākums ir organizēt likumā noteiktajā kārtībā rakstveida aptauju dzīvojamā mājā, ja saņemts dzīvojamās mājas kopīpašnieka vai dzīvokļu īpašumu mājā – dzīvokļa īpašnieka rakstveida pieprasījums un izlemjamais jautājums attiecas uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām.

15. pants. Pārvaldīšanas darba plāns un pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi

(1) Ar šajā likumā noteikto pārvaldīšanas darba plānu pārvaldnieks rakstveidā iepazīstina dzīvojamās mājas īpašnieku ne retāk kā reizi gadā.

(2) Pārvaldnieka pienākums ir vismaz reizi gadā pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā rakstveidā sniegt pārskatu dzīvojamās mājas īpašniekam par šajā likumā noteiktajiem pārvaldnieka veiktajiem pārvaldīšanas uzdevumiem, tajā skaitā pārskatu par pārvaldniekam nodoto finanšu līdzekļu un mantas izlietošanu. Pārskatā pārvaldnieks atsevišķi norāda:

1) dzīvojamās mājas īpašnieku kopējo parādu par katru attiecīgo dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu, ja pārvaldnieks organizē maksājumu iekasēšanu no dzīvojamās mājas īpašnieka saskaņā ar šā likuma 17.³ panta otro daļu, kā arī kopējo parādu par citām no pārvaldīšanas līguma izrietošajām saistībām;

2) datus par maksājumu saistību izpildi iepriekšējā gadā, ja maksājumu saistības izriet no pārvaldīšanas līguma.

(3) Ikvienas dzīvojamās mājas īpašnieka pilnvarotas personas pienākums ir sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam pārskatu par uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi.

17.³ pants. Maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem

(1) Par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas īpašnieks patstāvīgi norēķinās ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju, veicot tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Dzīvojamās mājas īpašnieks ir tiesīgs likumā noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par uzdevuma došanu pilnvarotai personai, kas var būt arī pārvaldnieks, organizēt maksājumu iekasēšanu no dzīvojamās mājas īpašnieka par attiecīgu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu un saņemto maksājumu pārskaitīšanu dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā pakalpojuma sniedzējam [maksājums ar pilnvarotas personas (pārvaldnieka) starpniecību].

17.⁴ pants. Pakalpojuma sniedzēja kompetence

(1) Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir veikt ekonomiski pamatotus aprēķinus un nodrošināt dzīvojamās mājas īpašniekam iespēju saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par tā piedāvāto pakalpojumu cenu.

(2) Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir noslēgt ar dzīvojamās mājas īpašnieku pakalpojuma līgumu un nodrošināt dzīvojamās mājas īpašniekam iespēju norēķināties par pakalpojumu kārtībā, kādu atbilstoši šā likuma 17.³ panta noteikumiem izvēlējies dzīvojamās mājas īpašnieks.

(3) Pakalpojuma sniedzējs pats vai noslēdzot vienošanos ar personu, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta vai licencēta maksājumu pakalpojumu sniegšanai (turpmāk – maksājumu iestāde), nodrošina dzīvojamās mājas īpašniekam iespēju veikt tiešus maksājumus par pakalpojumu saskaņā ar šā likuma 17.³ panta pirmo daļu.

(4) Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus par sniegto pakalpojumu. Maksājumu kontrole ietver pienākumu:

1) sagatavot un izsniegt izziņu par maksājumiem;

2) sagatavot paziņojumu par parāda esamību un nodot to adresātam;

3) savlaicīgi celt tiesā prasību pret dzīvojamās mājas īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.

(5) Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir savlaicīgi informēt dzīvojamās mājas īpašniekus par atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka saistību neizpildi, kas skar vai var skart citu dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, kā arī pēc dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par pakalpojumu.

(6) Šā likuma 14. panta 4.³ daļā minētajā gadījumā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu.

17.⁵ pants. Izziņa par maksājumiem

(1) Pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 17.³ panta otrajā daļā minētajā gadījumā – dzīvojamās mājas īpašnieka pilnvarota persona (pārvaldnieks) sagatavo izziņu par maksājumiem pēc dzīvojamās mājas īpašnieka rakstveida lūguma.

(2) Izziņā par maksājumiem norāda, vai ir izpildītas pārvaldīšanas līgumā un pakalpojuma līgumā paredzētās maksājumu saistības. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks maksājumu saistības nav izpildījis vai nav izpildījis pienācīgi, izziņā par maksājumiem norāda:

1) maksājuma saistību, no kuras izriet parāds;

2) parāda apmēru, atsevišķi norādot parāda pamatsummu, kā arī nokavējuma procentus un līgumsodu, ja tādi pielīgti.

17.⁶ pants. Paziņojums par parāda esamību

(1) Paziņojumā par parāda esamību norāda:

1) pārvaldīšanas izdevumu parāda sastāvu, atsevišķi norādot parāda pamatsummu, nokavējuma procentus un līgumsodu;

2) kopējo parāda summu;

3) parāda samaksas termiņu;

4) parāda samaksas vietu;

5) maksājuma izpildei nepieciešamos rekvizītus.

(2) Paziņojumā par parāda esamību norāda maksājuma izpildes termiņu, kas nevar būt īsāks par nākamā kalendārā mēneša pēdējo darbdienu.

(3) Par paziņojumu uzskatāms arī rēķins, ja tajā papildus norādīta visa šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā informācija.

Pārejas noteikumi

7. Pirms privatizētas valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, pārvaldniekam ir tiesības dzīvokļu īpašnieku vārdā slēgt līgumus par attiecīga dzīvojamai mājai nepieciešama pakalpojuma nodrošināšanu, koplietošanas vajadzībām paredzētās elektroenerģijas nodrošināšanu, kā arī par piesaistītā zemesgabala lietošanu.

15. Pakalpojuma sniedzējs līdz 2014. gada 31. maijam aprēķina rēķinu apkalpošanas izmaksas, nodrošinot tiešu maksājumu saņemšanu no dzīvojamās mājās īpašniekiem (turpmāk – rēķinu apkalpošanas izmaksas), ievērojot šā likuma 17.⁴ panta pirmajā daļā noteikto, un nosūta minēto informāciju to dzīvojamo māju pārvaldniekiem, kuru īpašnieki par pakalpojumu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību.

16. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks 2014.gada 1.maijā par pakalpojumu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldniekam ir pienākums ne vēlāk kā līdz 2014. gada 30. septembrim nosūtīt dzīvojamās mājas īpašniekam:

1) paziņojumu, kurā norāda kopējo parādu par katru dzīvokļu īpašumu mājai piegādāto pakalpojumu un atsevišķi – katra dzīvokļa īpašnieka parādu par katru pakalpojumu, noslēgtos parādu atmaksas grafikus, pakalpojuma sniedzējam pārskaitīto maksājumu apmēru un parādu pakalpojuma sniedzējam par laiku līdz paziņojuma sagatavošanas dienai;

2) informāciju par normatīvajos aktos noteikto dzīvojamās mājas īpašnieka pienākumu pieņemt lēmumu par kārtību, kādā veicami turpmākie maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu. Informācijā norāda šajā likumā paredzētos maksājumu veidus un kārtību, attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu;

3) no pakalpojuma sniedzēja saņemto informāciju par rēķina apkalpošanas izmaksām, ja maksājumi par pakalpojumu tiks veikti likuma 17.³ panta pirmajā daļā minētajā kārtībā.

17. Dzīvojamās mājas īpašniekam, kurš 2014.gada 1.maijā par pakalpojumu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāizlemj jautājums par veidu, kādā tiks veikti turpmākie maksājumi ar pakalpojuma sniedzēju. Pieņemot lēmumu, dzīvojamās mājas īpašnieki izvērtē attiecīgā pakalpojuma sniedzēja sagatavoto informāciju par rēķinu apkalpošanas izmaksām. Lēmumā norāda datumu, ar kuru tiks mainīta maksājumu kārtība, ņemot vērā šo pārejas noteikumu 20. un 21. punktā noteikto, kā arī kritērijus un metodiku, pēc kādiem tiek aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu. Par pieņemto lēmumu dzīvojamās mājas īpašnieks rakstveidā paziņo pārvaldniekam un pakalpojuma sniedzējam divu nedēļu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

18. Dzīvokļu īpašumu mājās, kurās pārvaldīšanas tiesības nav nodotas attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai un kurās dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopības viedokli noskaidro, nesasaucot kopsapulci – aptaujas veidā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2015. gada 31. janvārim, un aptauju organizē pārvaldnieks. Nosūtāmā rakstveida lēmuma projekta saturu nosaka Ministru kabinets.

19. Pārvaldnieks par ikvienu dzīvojamo māju, kuras īpašnieki izlēmuši par labu tiešiem maksājumiem, līdz 2015.gada 30.martam sagatavo aptaujas rezultātus un nosūta pakalpojuma sniedzējam informāciju par dzīvokļu īpašumu skaitu, dzīvojamās mājas īpašniekiem, parādu atmaksas grafikiem, kas noslēgti ar dzīvojamās mājas īpašniekiem, par kopējo parādu pakalpojuma sniedzējam. Vienlaikus pārvaldniekam ir pienākums minētajā termiņā nosūtīt dzīvojamās mājas īpašniekam aktualizētu šo pārejas noteikumu 15. punktā minēto informāciju.

20. Pēc tam, kad ir salīdzināta informācija un panākta vienošanās par dzīvojamās mājas īpašnieku kopējo parādu, pārvaldnieks un pakalpojuma sniedzējs var vienoties par to, kurš veiks maksājumu kontroli attiecībā uz parādsaistībām, kas dzīvojamās mājas īpašniekiem izveidojušās līdz tiešo maksājumu uzsākšanai. Ja vienošanās netiek panākta, maksājumu kontroli attiecībā uz parādsaistībām, kas dzīvojamās mājas īpašniekiem izveidojušās līdz tiešo maksājumu uzsākšanai, veic pārvaldnieks.

21. Pakalpojuma sniedzējs no pārvaldnieka saņemto informāciju par dzīvojamās mājas īpašnieku kopējo parādu salīdzina ar tā uzskaitē esošajiem datiem un nosūta pārvaldniekam informāciju par salīdzināšanas rezultātiem.

22. Šā likuma 17.⁴ panta otrās daļas prasību izpildi pakalpojuma sniedzējs nodrošina ne vēlāk kā līdz 2015. gada 30. septembrim.

23. Tiešie maksājumi par pakalpojumiem uzsākami ne agrāk kā 2015. gada 1. oktobrī, izņemot gadījumus, kad dzīvojamās mājas īpašnieks un pakalpojuma sniedzējs jau līdz 2015. gada 30. septembrim vienojušies par tiešajiem maksājumiem pakalpojuma līgumā.

24. Pakalpojuma sniedzējam ir pienākums uzskaitīt un kontrolēt tos maksājumus, kurus dzīvojamās mājas īpašnieks veicis, norēķinoties tieši ar pakalpojuma sniedzēju.

25. Līguma noteikumus, kas saistīti ar maksājumu veida maiņu, dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā groza viņa pilnvarota persona. Dzīvojamās mājās, kurās pārvaldīšanas tiesības nav nodotas attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, attiecīgos grozījumus dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā izdara pārvaldnieks.