Likums aizstāv rindā gaidītājus

Jūlija sākumā spēkā stājās arī citi grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kuri sniegs atbalstu ne tikai jaunajām ģimenēm, bet arī visneaizsargātākajām iedzīvotāju kategorijām – dzīvokļu īrniekiem denacionalizētās mājās, bāreņiem un bērniem kas palikuši bez vecāku gādības, kā arī cilvēkiem, kas nīkst rindā pašvaldībai piederoša mājokļa saņemšanai.

Denacionalizēto māju īrniekus vajag glābt

2000. gadu sākumā Latvijā sekmīgi darbojās programma, kas paredzēja vienreizēju pabalstu personām, kas atbrīvo dzīvojamās telpas, kuras atrodas denacionalizētās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotās mājās. Saskaņā ar šīs programmas nosacījumiem personas, kas ilgus gadus bija īrējušas dzīvokļus saimnieku mājās, varēja pašas izlemt, vai gaidīt, kad pienāks rinda uz pašvaldības dzīvokli, vai arī saņemt pārcelšanās pabalstu, ko drīkstēja tērēt tikai mājokļa iegādei. Simtiem ģimeņu izvēlējās pārcelšanās pabalstu un iegādājās pašas savus dzīvokļus.

Diemžēl pēdējos gados šī programma vairs nedarbojas, jo valsts tai nepiešķir finansējumu. Agrāk bija noteikts, ka pusi pabalsta izmaksā no pašvaldības budžeta, otru pusi – no valsts budžeta. Tagad grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (26.¹ pants) nosaka, ka pašvaldībām pašām ir tiesības piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu, negaidot valsts līdzfinansējumu. Ja pašvaldības neskoposies, iespējams, ka tas atdzīvinās programmu, lai gan visu finansiālo atbildību par neveiksmīgu denacionalizāciju novelt uz Rīgas domes pleciem, protams, nav īsti taisnīgi.

Ir arī citas labas ziņas dzīvokļu īrniekiem denacionalizētajās mājās. Atjaunotā likuma 13. un 23. pants nosaka, ka pašvaldībai jāizvērtē attiecīgās mājas tehniskais stāvoklis, lai konstatētu apdraudējumu cilvēku dzīvībai. Ja māja tiešām ir tādā stāvoklī, ka var sabrukt cilvēkiem uz galvas, pašvaldība pieņem lēmumu par cilvēku nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo platību. Tā kā tas ir pagaidu pasākums, iedzīvotāji nezaudē ne vietu dzīvokļu rindā, ne tiesības uz pārcelšanās pabalsta saņemšanu.

Pārcelšanās pabalstu var saņemt arī personas, kas dzīvo kooperatīvajām sabiedrībām piederošos dzīvokļos.

Jauns pabalsts bāreņiem

Likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” parādījies jauns pants – 25.2, kas stāsies spēkā 2015. gada 1. janvārī. Saskaņā ar jaunajām normām uz pašvaldības dzīvokļa pabalstu var pretendēt bērns bārenis. Tas nozīmē, ka bijušajam bērnu nama iemītniekam, kuram pašvaldība nevar uzreiz piešķirt dzīvojamo telpu, ir tiesības īrēt mājokli brīvā tirgū un saņemt no vietējās varas pabalstu īres maksas un izdevumu par komunālajiem pakalpojumiem kompensācijai. Dzīvokļa pabalstu bārenim maksās līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, turklāt viņš būs tiesīgs to saņemt arī tad, ja īrēs rindas kārtībā piešķirtu pašvaldības dzīvojamo telpu.

Vēl tikai jāpiebilst, ka palīdzība pienākas arī jauniem cilvēkiem, kuriem ir likumīgs pamats apmesties dzīvoklī, kur viņi dzīvojuši pirms nosūtīšanas uz valsts aprūpes iestādi. Arī viņi varēs reģistrēties pašvaldības dzīvokļu rindā un reizē pēc vispārējiem noteikumiem saņemt dzīvokļa pabalstu. Tādējādi viņiem nebūs jāatgriežas pie vecākiem, kam atņemtas aprūpes tiesības, uzskata Saeimas deputāti.

Jaunumi dzīvokļu rindā reģistrētajiem

Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dod pašvaldībām tiesības sniegt palīdzību arī tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu dzīvojamā mājā vai dzīvojamā telpā, kas pieder pašvaldībai, bet atrodas ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas. Piemēram, galvaspilsētas pašvaldība var piešķirt dzīvokļus Salaspilī, bet tikai ar nosacījumu, ka attiecīgā māja pieder Rīgas domei.

Vēl viena būtiska pārmaiņa: agrāk pašvaldībai bija tiesības no dzīvokļu rindas izslēgt personu, kas atteikusies no vismaz trim dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai nav sniegusi atbildi par tiem. Tagad likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” teikts, ka izslēgt no rindas var tikai personu, kas nepamatoti atteikusies no piedāvājumiem. Tām personām, kas no piedāvātajām telpām atsakās pamatoti, vieta dzīvokļu rindā saglabājas.