Saeima: kur iestrēguši tiešie norēķini?

Rudens sākumā Saeima mums solīja grandiozas pārmaiņas ar mājokļiem un komunālajiem pakalpojumiem saistītajos likumos. Tika runāts par tiešiem norēķiniem, komunālā parāda piesaisti dzīvoklim utt. Taču jau oktobrī visas runas pieklusa. Mēs vērsāmies pie Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāja Aleksandra Sakovska, lai uzzinātu, kur palikušas solītās pārmaiņas.

Lūk, ko pastāstīja Aleksandrs Sakovskis:

– Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā gaida trešo lasījumu. Likumprojektam iesniegts daudz priekšlikumu. Piemēram, sākotnēji bija domāts, ka tiešo norēķinu sistēma visās mājās stāsies spēkā automātiski un atgriezties pie vecās samaksas kārtības māja varēs tikai ar īpašnieku kopsapulces lēmumu. Taču trešajam lasījumam tika iesniegts labojums, kas paredz, ka pāreja uz tiešajiem norēķiniem notiks nevis automātiski, bet gan ar īpašnieku lēmumu. Jūtat atšķirību?

Saeima izskatīs grozījumus šajā iedzīvotājiem svarīgajā likumā un, ceru, līdz jaunā gada sākumam pieņems tos galīgajā redakcijā. Tikai gribu uzreiz brīdināt: tiešie norēķini nenozīmē tiešus līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem. Tiešie līgumi dzīvokļu īpašniekus atbrīvotu no atbildības par kaimiņu parādiem, liegtu pakalpojumu sniedzējiem iespēju viena vai divu nemaksātāju dēļ atteikt pakalpojumu uzreiz visai mājai. Pagaidām par tādu variantu nav runas. Grozījumi paredz tikai tiešus norēķinus.

Atcerēsimies arī atvērto Dzīvokļa īpašuma likumu, kurā grozījumi paredz komunālā parāda piesaisti dzīvoklim. Vēlaties zināt šo grozījumu vēsturi? 2013. gada jūlijā mūsu Mājokļu jautājumu apakškomisija piedāvāja 10% no summas, kas iegūta, piespiedu kārtā realizējot dzīvokli, neatdot bankām un citiem kreditoriem, bet gan novirzīt bijušā īpašnieka komunālā parāda dzēšanai. Tieslietu ministrija bija šokā, eksperti kliedza: „Jums nav tiesību izvirzīt tādu priekšlikumu, Satversmes tiesa būs pret!” Bet mēs, Saeimas deputāti, uzskatām tādu kārtību par pareizu. Kad nobalsojām par jautājuma izskatīšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā, Tieslietu ministrija pārliecinājās, ka mēs esam stingri noskaņoti, un rudens sākumā radīja alternatīvus Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumus.

Tagad likuma grozījumus, kas paredz nosacītās izziņas 22Ž atgriešanos, Saeima pieņēmusi pirmajā lasījumā. Paredzams, ka pēc likuma pieņemšanas dzīvokļa īpašnieks, pircējs un namu pārvalde pirms pirkuma – pārdevuma darījuma parakstīs īpašu aktu, kurā būs fiksētas visas saistības attiecībā uz dzīvokli – ķīlas, parādi. Pusēm jāpiekrīt tam, ka parāds eksistē, tad pircējs varēs apzināti pārņemt saistības. Bet te vēl ir daudz jautājumu. Pirmais un galvenais: ko darīt, ja pircējs aktu neparaksta? Piedevām grozījumi jaunajā redakcijā neattiecas uz bankām piederošajiem dzīvokļiem. Mūsu mērķis ir panākt, lai neviens pirkuma, dāvinājuma utt. darījums nenotiktu bez parakstīta akta.

Tāpat atgādināšu, ka Ekonomikas ministrija ir solījusi mums jaunu likumu „Par dzīvojamo telpu īri”. Pēc jaunākās informācijas, tam jābūt gatavam līdz šā gada beigām. No Tieslietu ministrijas gaidām vēl viena svarīga likuma koncepciju – par dalītā īpašuma izbeigšanu. Tas būs pilnīgi jauns normatīvais akts, kura mērķis būs atrisināt daudzdzīvokļu mājām piesaistītās privātās zemes problēmu. Tieslietu ministrija sola ar tā pamatnostādnēm nākt klajā jau decembrī.

Piekrītu, ka likuma par dalītā īpašuma izbeigšanu izstrāde ir ieilgusi, sākotnēji Tieslietu ministrijai bija uzdots to pabeigt līdz 2012. gada maijam. Bet es arī saprotu, kāpēc darbs pie šā dokumenta ir tik grūts. Jaunajam likumam jālabo iepriekšējo gadu kļūdas, un tas ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums.

Pagaidām nav pat iespējams prognozēt, kad likums par dalītā īpašuma izbeigšanu varētu stāties spēkā, jo paredzu garas diskusijas Saeimā. Problēma ir tā, ka likums aprakstīs procesu un procedūru, kā dzīvokļu īpašnieki izpirks zemi, bet neatbildēs uz jautājumu, kā valsts piedalīsies šajā procesā. Novelt visu smago finansiālo nastu uz iedzīvotāju pleciem – tas nav risinājums.

Es nesaku, ka valstij jāizpērk zeme un jāuzdāvina tā dzīvokļu īpašniekiem, bet finansiāla atbalsta instrumentiem ir jābūt. Tādi varētu būt, piemēram, pazeminātas procentu likmes kredītiem, ko dzīvokļu īpašnieki ņem zemes izpirkšanai no pašreizējiem saimniekiem.

Dzīvokļu īpašniekus tuvākajā laikā gaida arī citas pārmaiņas. Ekonomikas ministrija beigs pārskatīt atbalsta sistēmu dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas renovēt savas mājas. Pēc provizoriskas informācijas, laikā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijā mājokļu siltināšanai būs pieejami 220 miljoni latu. 2014. gadā mainīsies Eiropas atbalstītās siltināšanas programmas realizācijas uzraudzības iestāde, būs jauna projektu izskatīšanas kārtība. Latvijai ir potenciālas iespējas paplašināt renovācijas fondu uz ārpusbudžeta finansējuma rēķina, jau ir sākotnēja vienošanās ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku.

Un vēl pati jaunākā informācija: mūsu Mājokļu apakškomisija iniciē debates par Pārvaldnieku reģistru. Šāds reģistrs eksistē, bet reāli nedarbojas, jo satur tikai nosacītas ziņas par pārvaldniekiem bez jebkādas informācijas par viņu pārvaldītajām mājām utt. Manuprāt, nākotnē reģistru varētu izmantot nekustamā īpašuma pārvaldīšanas nozares stingrai kontrolei.