Kaimiņ, netraucē man dzīvot!

■ Kur vērsties, ja starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem sācies konflikts?

■ Vai blakus kāpņutelpas ieejai atļauts ierīkot kaķu barotavu?

■ Vai atļauts dzīvoklī televizoru skatīties, skaņu ieregulējot maksimālajā skaļumā?

■ Kā rīkoties, ja koku zari burtiski lien dzīvoklī, aizsedzot jebkādu dienas gaismu?

■ Kā sadalīt daudzdzīvokļu mājas pagrabu?

■ Vai personīgo velosipēdu atļauts turēt kāpnēs?

Ja kādam šķiet, ka savā privātajā dzīvoklī viņš var darīt visu, ko sirds kāro, tad tie ir dziļi maldi. Neviena daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja darbības nedrīkst aizskart kaimiņu intereses. Ja tomēr konflikts mājā ir izveidojies, to vajadzētu risināt mierīgā ceļā. Mūsu lasītāju pieredze rāda, ka miera ceļš bieži vien nav iespējams, tādēļ palīgā jāņem noteikumu un likumu panti.

Mūsu eksperte ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko.

Par baltajiem bērziem aiz mana loga

„Sveicināti! Es dzīvoju daudzstāvu mājas augšējā stāvā. Līdzās maniem logiem ir koka kuplā galotne – zari burtiski skar logu. Rezultātā dzīvoklī visu laiku ir tumšs un esmu spiests turēt ieslēgtu mākslīgo apgaismojumu. Daudzas reizes esmu runājis ar kaimiņiem par iespēju nozāģēt šo koku, bet saņēmu noraidošu atbildi. Viņiem koks netraucējot, gluži pretēji – pat priecē acis. Kā rīkoties? Mihails.”

„Dzīvoju privātmājā, kaimiņos ir cita māja. Zemesgabalus vienu no otra atdala žogs. Kaimiņa pusē aug koks, kura visi zari ir ieliekušies manā zemesgabalā. Tie rada tādu ēnu, ka par puķu audzēšanu varu aizmirst. Kā pierunāt kaimiņu atbrīvoties no šī koka, kurš faktiski zaļo manā teritorijā, kaimiņa zemē atstājot tikai stumbru? T.”

– Ja ēku un zemesgabalu apsaimnieko viens un tas pats pārvaldnieks, tad neapmierinātajam īpašniekam ir iespēja nepastarpināti vērsties pie pārvaldnieka, lai tas uzzinātu pārējo dzīvokļu īpašnieku viedokli attiecībā uz koka ciršanu. Tā dēļ pārvaldnieks var vai nu sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, vai arī organizēt aptauju. Ja vairākums dzīvokļu īpašnieku nobalsos par koka nociršanu, pārvaldnieks varēs rīkoties tālāk – vērsties Rīgas pilsētas būvvaldes Apstādījumu inspekcijā, lai saņemtu atļauju ārpus meža augoša koka nociršanai. Pēc atļaujas saņemšanas koks arī tiks nocirsts.

Ir arī ātrāks rīcības veids: neapmierinātais iedzīvotājs noorganizē aptauju un pozitīva balsojuma gadījumā (ja savākti 50%+ 1 balss) pats to iesniedz pārvaldniekam. Tālāk pārvaldnieks rīkojas pēc iepriekš aprakstītās shēmas.

Ja runā par koku ciršanu, tad lielāka varbūtība ir, ka iedzīvotāji būs pret nociršanu. Tādā gadījumā neapmierinātais cilvēks bez saskaņojuma ar pārējiem kaimiņiem var prasīt pārvaldniekam augošā koka vainaga kopšanu – zaru retināšanu un saīsināšanu. Šo darbu apmaksai pārvaldnieks izmantos ikmēneša apsaimniekošanas un pārvaldīšanas naudu. Var gadīties arī neparedzētas situācijas, piemēram, vainaga retināšana nelikvidēs visus zarus, kas aizsedz sauli. Iespējams, ka koks, kura zari traucē cilvēkam, aug uz cita zemesgabala, kuru apsaimnieko cits pārvaldnieks. Tādā gadījumā var rakstīt iesniegumu savam pārvaldniekam, lai viņš noskaidro traucējošā koka piederību un iespējas atrisināt situāciju.

Jāuzsver, ka zāģēt kokus bez atļaujas, jo sevišķi – pilsētai piederošos, ir kategoriski aizliegts. Ja strīds ir starp divu privātmāju īpašniekiem, tad jautājums par koka ciršanu ir civiltiesisks strīds, ko sliktākajā gadījumā var atrisināt tiesas ceļā.

Par mūzikas dārdiem no griestiem un aiz sienas

„Palīdziet, lūdzu! Esam padzīvojuši cilvēki, mūsu kaimiņi virs galvas – jauna ģimene ar bērniem. Divi bērniņi nepārtraukti skraida pa istabu, grūsta krēslus, spēlē bumbu. Nepamet izjūta, ka spēlē uz mūsu nerviem. A.”

„Visu saprotu, vecums ir jāciena, bet kā lai izturos pret senioru, kurš savu dzirdes problēmu dēļ no agra rīta maksimālā skaļumā klausās radio un televīziju? Troksnis meitai traucē gatavot mācības, bet man – atpūsties pēc nakts maiņas. Kaimiņš savos paradumos taču neko nemainīs! Rita.”

„Kopš laika, kad tika atcelti sodi par trokšņošanu naktīs, kaimiņš vispār zaudējis kaunu: viņš var ne no šā, ne no tā sākt spēlēt ģitāru vai skaidrot attiecības ar sievu. Mēs to visu klausāmies, jo saprotam, ka saukt policiju nav nozīmes. Ko darīt? Petrovi.”

– Sāksim ar to, ka troksnis (pie tā pieder skaļa mūzikas atskaņošana, mūzikas instrumentu spēlēšana, dziedāšana, ģimenes strīdu risināšana), kas skan pēc plkst. 23.00 līdz 7.00 pēc Civillikuma tiek traktēts kā sīkais huligānisms un sabiedriskās kārtības pārkāpums. Kaut arī sodi par sīko huligānismu ir atcelti, tas nenozīmē, ka kaimiņu izlēcieni ir jācieš. Tieši pretēji – ja ar trokšņainu kaimiņu nav iespējams vienoties, jāsauc pašvaldības policija. Policijas darbiniekiem ir tiesības noformēt protokolu. Ja protokoli jau sakrājušies vairāki (ne mazāk kā trīs), tad dzīvokļu īpašnieki var sniegt tiesā prasību par huligāna, kuram vienaldzīgas sabiedriskās kārtības normas, izlikšanu no dzīvokļa.

Kas attiecas uz dienā skanošu sadzīves troksni (remontdarbiem, bērnu skraidīšanu, skaļu televizoru) citu cīņas metožu nav, kā kompromisa panākšana ar kaimiņiem.

Cita lieta, ja troksnis, kaut vai dienas laikā traucējošs, ir rūpnieciskas izcelsmes.

Pie rūpnieciskajiem trokšņiem ir pieskaitāmi tie, kurus rada garām braucoša automašīna vai vilciena sastāvs, ventilācijas un lifta iekārtas. Arī kaimiņi kaut kādā veidā var radīt rūpniecisku troksni. Šādā gadījumā troksnim pakļautajiem cilvēkiem pēc palīdzības ir jāvēršas Veselības inspekcijā. Iestādes darbinieki atbrauks un bez maksas veiks pastāvīgā trokšņa līmeņa pārbaudi. Ja līmenis pārsniegs pieļaujamo normu, vaininiekam vispirms dos laiku situācijas normalizēšanai un pēc tam veiks atkārtotu mērījumu. Ja trokšņa radītājiem nebūs izdevies novērst pārkāpumu, sekos sods.

Vēl kāda nianse attiecībā uz trokšņiem – bieži tiek saņemtas sūdzības, ka īpašnieki dzird nesaprotamas izcelsmes trokšņus. Tos rada elektrosadales skapji un māju siltummezgli. Pārbaudot šo trokšņu izcelsmi, tā izrādās izskaidrojama – piemēram, sūkņiem ir nokalpojušas gumijas blīves, kuru uzdevums būtu amortizēt minimālo vibrāciju. Lai izvairītos no šādas izcelsmes trokšņiem, būtu labāk jāstrādā māju pārvaldniekiem.

Par manu siltumu maksāsiet jūs!

„Mans kaimiņš nolēma sev uzstādīt papildu radiatoru, tādēļ visiem pārējiem mājas iedzīvotājiem pieauga maksa par patērēto siltumu. Vai tas ir likumīgi? Ja nē, tad kā cīnīties ar kaimiņu? Ivanovs.”

– Papildu radiatora uzstādīšana daudzdzīvokļu mājā ir nelikumīga darbība, kas kvalificējama kā patvaļīga apkures sistēmas pārbūve. Starp citu, visi iekšējas apkures sistēmas elementi ir kopīpašums un pieder visiem dzīvokļu īpašniekiem. Kā rīkoties, lai atjaunotu likumību? Vispirms dzīvokļu īpašniekiem jāvēršas pie sava pārvaldnieka ar lūgumu iesaistīties un pieprasīt atjaunot iepriekšējo kārtību. Ja pēc laika tiek konstatēts, ka pārkāpums nav likvidēts, pārvaldniekam jāvēršas būvvaldē. Šīs iestādes darbiniekam ir likumīgas tiesības iekļūt dzīvoklī, konstatēt nesankcionēto siltuma sistēmas pārbūvi un noformēt administratīvo aktu. Akts tiek nodots Administratīvajai komisijai, un likuma pārkāpējs saņems sodu.

Vai atmest pīpēšanu savā dzīvoklī?

„Mans vīrs pīpē un pa virtuves tvaiku nosūcēju dūmu smaka nonāk pie kaimiņiem. Viņi ierodas pie mums un pieprasa, lai mēs izbeigtu smēķēšanu savā dzīvoklī. Vai likumā ir paredzēts pants, kas man aizliedz smēķēt pašas dzīvoklī, nevis uz balkona vai pie loga, un vai kaimiņiem ir tiesības izteikt šāds pretenzijas?”

– Cilvēks savā dzīvoklī drīkst darīt visu ko, pie nosacījuma, ka tas netraucē pārējos mājas iedzīvotājus. No jautājuma saprotams, ka kaimiņiem traucē vēstules autores vīra niķis pīpēt virtuvē. Ja lieta nonāks līdz tiesai, kaimiņiem būs ārkārtīgi grūti pierādīt, ka tieši šī vīrieša ieradums viņiem sagādā diskomfortu. Tā kā savā dzīvoklī smēķēt drīkst, to ir atļauts darīt arī pie loga, taču smēķēšana uz balkona vai lodžijas ir likuma pārkāpums.

Kaislības pagrabā

„Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā. Visu laiku pagrabā glabāju divus savus velosipēdus un bērnu ragaviņas. Nesen mājā ievācās jauns kaimiņš – jauns vīrietis. Tikko uzzināja, ka esmu viena, tā izlika manas mantas no pagraba uz ielas, bet vietā nolika savas un paziņoja, ka turpmāk kārtība būs šāda. Ja man nav vīra, kas varētu mani aizstāvēt, tad varbūt to varētu likums? Tatjana.”

– Sāksim ar to, ka pagrabs netiek dalīts starp dzīvokļu īpašniekiem. Dzīvokļu īpašuma likumā noteikts, ka pagrabi, bēniņi, kāpņu laukumiņi un tam piegulošās teritorijas ir visu dzīvokļu īpašnieku kopējais īpašums. Kopīpašums zemesgrāmatā ir nostiprināts domājamās daļās. Nekur nav tiešā veidā noteikts, kāda pagraba daļa pieder katram dzīvokļa īpašniekam, jo visiem pieder viss. Īpašnieks, kurš viena iedzīvotāja mantas izmet uz ielas un noliek tur savējās, pārkāpj Dzīvokļu īpašuma likumu. Īpašniecei, kurai nodarīts pāri, jāsauc pašvaldības policija, lai tiktu noformēts akts par notikušo. Tas Tatjanai noderēs tad, kad viņa vērsīsies tiesā un prasīs aizstāvību. Policijai ir tiesības patvaļīgajam kaimiņam izstāstīt par likuma pārkāpumu.

Vispareizākais risinājums būtu sadalīt pagraba platību starp dzīvokļu īpašniekiem un šo vienošanos nostiprināt rakstveidā. Tas nozīmē, ka viņiem jāsasauc sapulce un jānosaka kopīpašuma lietošanas noteikumi, kas jāiekļauj līgumā, ko nostiprina zemesgrāmatā. Tad katrs pagraba kvadrātmetrs būs sadalīts starp konkrētiem īpašniekiem. Jāpievērš uzmanība tam, ka līgumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā var noslēgt tikai ar 3/4 „par” balsojumu no visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem.

Min tik pedāļus!

„Mūsu kāpņutelpā dzīvo ģimene, ar kuru nākas karot nepārtraukti. Visu pagājušo vasaru viņu velosipēdi glabājās mūsu kopējā kāpņutelpā un traucēja man brīvi iekļūt dzīvoklī. Rudenī tie kaut kur tika aizvākti. Nesen kaimiņienei piedzima mazulis, un tagad ratiņi tiek glabāti kāpņutelpā. Varu tikai iedomāties, kas notiks, kad ratiņiem blakus atgriezīsies arī velosipēdi… Pa sienu nāksies līst, lai nokļūtu savā mājā? Sakiet, vai mani kaimiņi rīkojas likumīgi? Ludmila.”

– Kāpnes un to laukumiņi ir koplietošanas platības, tādēļ kaimiņiem lietas tur glabāt atļauts tikai ar pārējo kaimiņu piekrišanu. Ja savstarpēju piekrišanu nav iespējams panākt, neapmierinātajai personai ir tiesības vērsties pašvaldības policijā, lai viņi sauktu pie kārtības īpašniekus, kuri novietojuši tur savas mantas. Tas, ko kaimiņi pašlaik dara, saucas sabiedriskās kārtības pārkāpšana koplietošanas telpās.

Kaķu jautājums

„Manas divas padzīvojušās kaimiņienes dievina kaķus un regulāri tos baro tieši blakus ieejai kāpņutelpā. Barošanas vietā allaž paliek neciešama smaka. Pret vecmāmuļu aizraušanos ir visi kaimiņi, bet mūsu lūgumi izvēlēties citu barošanas vietu paliek nesadzirdēti. Vai mājas iedzīvotājiem bezsaimnieka kaķus ir atļauts barot tieši pie kāpņutelpas durvīm? Vēl viens jautājums: kad iestājas aukstais laiks, vecmāmuļas atrod cilvēkus, kuri atlauž dēļus, ar kuriem aiznagloti pagraba logi. Iemesls ir humāns – lai kaķiem būtu kur sildīties, bet es esmu pret to, ka caur vaļējiem pagraba logiem aizplūst mājas siltums, kurš, starp citu, maksā naudu. Ko par to saka likums? Alina.”

– Neviens (pat ne valsts vai pašvaldība) nevar aizliegt cilvēkam rūpēties par klaiņojošiem dzīvniekiem, to starpā tos barot. Tomēr bezsaimnieka kaķu barošana ir aizliegta daudzdzīvokļu māju pagrabos, kāpņutelpās un bērnu spēļu laukumos. Ja dzīvniekus baro citās vietās, tad aiz viņiem vajag satīrīt pēc katras ēdināšanas reizes, lai nepaliktu barības paliekas. Ja kaķus pamanās barot minētajās aizliegtajās vietās vai arī aiz tiem netiek novākts, var izsaukt pašvaldības policiju. Varas pārstāvji noformēs administratīvo protokolu, ko iesniegs Administratīvajā komisijā, kura vaininiekus var sodīt par kaķu barošanas kārtības neievērošanu. Dzīvē gadās visādi. Ja policija ierodas pēc tam, kad garas rāšanās rezultātā vecmāmuļas ēdienu paliekas tomēr novākušas, tad vismaz trīs cilvēki var noformēt aktu par to, ka redzēja – kaķu kopgalds bija neatļautā vietā. Ja akts būs juridiski pareizi noformēts, to pieņems kā pierādījumu sabiedriskās kārtības traucēšanas faktam. Aktu atļauts rakstīt ar roku, tikai obligāti jābūt norādītai kārtības traucēšanas vietai, datumam un laikam. Jānorāda pārkāpuma izdarītāja un liecinieku vārdi un personu kodi. Akts noteikti jāparaksta lieciniekiem, un paraksti jāatšifrē.

Beidzamā piebilde – teritorija pie mājas kāpņutelpas ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Tas nozīmē, ka par šīs teritorijas lietošanas kārtību, to starpā kaķu barotavas iekārtošanu, piekrišana jādod ne mazāk kā ¾ mājas dzīvokļu īpašnieku.

Nedaudz uzmanības lasītājas jautājumam par pagrabu – neviens normatīvs neaizliedz kaķiem atrasties pagrabā, taču ar dēļiem aiznaglot pagraba logus ir pretlikumīgi. Tā kā pagrabā ir īpašs mikroklimats, kas nepieciešams tur esošajām inženierkomunikācijām, jānodrošina laba vēdināšana, tādēļ pagraba logi tiek aizdarīti ar speciālām vēdināšanas restītēm. Ja logi aiznagloti vai restes norautas, jāsauc pašvaldības policija.

Kaķis, kurš staigā, kur pašam tīk

„Man blakus dzīvojošai kaimiņienei dzīvoklī mīt četri kaķi. Reizi pa reizei viņi pārrāpjas uz manu balkonu vai arī iziet kāpņutelpā tikai vienas vajadzības vadīti – lai nokārtotu dabiskās vajadzības. Rezultātā mūsu kāpņutelpa, kā arī mans balkons smird pēc kaķu urīna. Man ir divi jautājumi: cik kaķu drīkst turēt vienā dzīvoklī un vai ir iespējams kaimiņienei aizliegt kaķus izlaist kāpņutelpā un uz balkona, no kurienes tie iekļūst arī pie manis? Ludmila.”

– Savā dzīvoklī cilvēks drīkst turēt tik kaķus, cik viņam gribas, tajā pašā laikā ievērojot dzīvnieku turēšanas noteikumus, ar to saprotot sanitāriju. Ja runājam par kaķu atrašanos svešā teritorijā, tad tikai sterilizētajiem kaķiem ir atļauts būt, piemēram, mājas kāpņutelpā. Mājdzīvnieka saimniekam ir jāgādā, lai viņa mīlulis netraucētu pārējo dzīvokļu īpašniekiem. Ja tomēr traucē, tad kaķus ārā laist nav atļauts. Atbildot Ludmilai – ja kaimiņiene regulāri pārkāpj koplietošanas telpu lietošanas noteikumus, var vērsties Pārtikas un veterinārajā dienestā. PVD darbinieki veiks pārrunas ar kaķu saimnieci par dzīvnieku labturības noteikumiem. Ja pēc šīm pārrunām nesekos uzlabošanās, jāsauc pašvaldības policija, kas noformēs administratīvā pārkāpuma protokolu, ko nosūtīs Administratīvajai komisijai soda noteikšanai.