Laulāto dzīvoklis – kuram tas piederēs?

„Manā ģimenē ir izveidojusies sarežģīta situācija attiecībā uz nekustamā īpašuma piederību, un tādā var nokļūt daudzi cilvēki. Situācija ir šāda: kamēr mans vīrs bija vesels, viņš noformēja testamentu, kurā visu kustamo un nekustamo mantu novēlēja man – savai sievai. Vienīgi mašīnu ne, tā pienācās viņa meitai no pirmās laulības.

Dzīvoju mierīgi, līdz mani piemeklēja likteņa trieciens: vīram konstatēja vēzi, tagad viņš ir I grupas invalīds, guļošs, kopjams slimnieks. Viņa meita ataicināja notāru pie mums mājās, noformēja pilnvaru, lai varētu pārrakstīt mašīnu sev, tēvam vēl dzīvam esot. Es tam piekritu, lai gan mašīnu ar vīru pirkām abi kopā. Lai meitai tiek viņas mantojuma daļa, man taču būs dzīvoklis – tā es nodomāju.

Taču, kad sāku dziļāk pētīt šo lietu, atklāju, ka Latvijā ir tāds jēdziens kā neatraidāmie mantinieki. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz testamentā noteikto, mana vīra meita no pirmās laulības varēs pretendēt uz pusi no dzīvokļa. Pat, ja meita to nedarīs, man nāksies notāram rakstīt iesniegumu par pieteikšanos uz mantojuma tiesībām un pēc tam vēl samaksāt visus nodokļus un nodevas par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Lasīt tālāk...

Ja tramvajs ietekmē dzīvojamo māju

„Dzīvoju Krišjāņa Barona ielas mājā, gar kuru brauc tramvaji. Jaunie tramvaji ir ievērojami smagāki par vecajiem. Jauno transportlīdzekļu dēļ es jūtu neērtības savā dzīvoklī: biežas vibrācijas gan mājas sienās, gan grīdā katru reizi, kad garām brauc jaunais tramvajs (sastrēgumu laikā tas notiek pat 24 reizes stundā). Mājai nepieciešams veikt pamatu stiprināšanu. Manuprāt, pamatu stiprināšanas izmaksas nav jāapmaksā tikai mājas iedzīvotājiem. Zaiga.”

Atbild Baiba Bartaševiča-Feldmane, Rīgas satiksmes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:

Lasīt tālāk...

Vai parādi var traucēt mums nomainīt pārvaldnieku?

„Esam savā mājā nodibinājuši biedrību ar mērķi nākotnē apsaimniekot māju paši, taču pašreizējais pārvaldnieks uzstāj, ka atteikties no viņa pakalpojumiem varam tikai tad, ja pārņemam visu dzīvokļu īpašnieku komunālos parādus. Vai tā ir taisnība?”

Atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:

Lasīt tālāk...

Par dzīvokļa lietojuma tiesību līdz mūža galam

„Ja ir nostiprināta dzīvokļa tiesība līdz mūža galam, vai tiesību ieguvušajai personai ir pienākums veikt visus maksājumus savlaicīgi? Ja pastāv šāds pienākums, vai pienākuma nepildīšanas gadījumā dzīvokļa īpašniekam pamatota ir prasība tiesai izskatīt dzīvokļa tiesību līdz mūža galam atņemšanu?

Kādos gadījumos var tikt liegta dzīvokļa tiesība līdz mūža galam? Vai dzīvokļa īpašniekam var tikt atsavināts dzīvoklis, ja dzīvokļa tiesību līdz mūža galam ieguvušās personas darbības rezultātā dzīvoklim izveidojies parāds?

Vai tiesību ieguvušajai personai ir pienākums atmaksāt savas mitināšanās laikā radītos zaudējumus tajos gadījumos, kad viņai tiek atņemtas (ja tas teorētiski ir iespējams) tiesības uz dzīvokļa īri līdz mūža galam?

Lasīt tālāk...

Kā veikt pirmstermiņa verifikāciju?

„Mūsu mājā ir liela ūdens korekcija. Uzrakstījām iesniegumu uzņēmumam Rīgas ūdens, lūdzām atsūtīt inspektoru, bet neviens tā arī neatnāca. Esam pārliecināti, ka bojāts ir pilsētas ūdensapgādes uzņēmumam piederošais mājas kopējais ūdens patēriņa skaitītājs. Ko mums darīt?”

Ūdens korekcijas jautājumu mājā patiesībā risina nevis SIA Rīgas ūdens, bet gan apsaimniekotājs. Cita lieta, ja iedzīvotāji apšauba kopējā skaitītāja precizitāti. Pamats tādām šaubām var būt:

Lasīt tālāk...

Kādi ir dzīvokļa īpašnieka pienākumi?

„Dzīvoklim ir trīs īpašnieki. Dzīvoklī dzīvo divi. 2005. gadā man tika uzdāvināta viena dzīvokļa daļa – istaba. Neesmu neko runājusi ar pārējiem par apsaimniekošanu, jo dzīvoju citur. Viena no īpašniecēm tagad no manis pieprasa parādus par gāzi, elektrību. Līgumus neesmu slēgusi, ne gāzi, ne elektrību neesmu lietojusi, īrniekus neesmu laidusi, vispār dzīvoklī desmit gadus neesmu bijusi. Man šķiet, ka tā ir krāpniecība! Vineta.”

Atbild Jolanta Kramerovska, zvērināta advokāte:

Lasīt tālāk...