Kur jāvēršas, lai pārtrauktu koplietošanas elektrības zādzību?

„Vēlos noskaidrot, kādās iestādēs ir jāvēršas, lai pārtrauktu koplietošanas elektrības zādzību daudzdzīvokļu namos,” portālam lvportals.lv raksta Mārtiņš no Rīgas. „Situācijas apraksts: 4–5 dzīvokļu ēka, koplietošanas elektroenerģija – 2 lampiņas uz visu ēku. Pēdējie ikmēneša rēķini ir virs 40 eiro, iepriekš bija zem 2 eiro. Iepriekš, pirms gada, konstatēts, ka elektrības slēdži koplietošanas kāpņutelpas apgaismojumam nav pieejami ēkas kopīpašniekiem, jo tie atrodas konkrēti vienā privātīpašumā – dzīvoklī. Tāpat ir izveidots elektropieslēgums konkrētu īpašnieku palīgtelpās, kuras izmanto tikai viņi. Ir aizdomas, ka tas ir nelegāls pieslēgums, par ko vairākkārt ir informēts kopīpašuma apsaimniekotājs, kas nekādi nereaģē uz šiem iesniegumiem, tādējādi apliecinot, ka atbalsta šo zagšanu un krāpniecību. Paldies!”

Lasīt tālāk...

Avārijas remontdarbi

Vēlējos uzzināt, ko darīt situācijā, kad namam izrakstīts liels rēķins par it kā veiktajiem avārijas remontdarbiem. Iedzīvotāji netika par to brīdināti vai informēti. Uz koridora sienas periodiski parādījās informatīvs dokuments, kuram tajā brīdī vairs nebija nozīmes, jo fakts jau bija noticis. Ir avārijas defektakts (marts), kurā konstatēts, ka karstā ūdens caurules ir ar “korozijas plankumiem”.

Mājas iedzīvotāji nav ziņojuši par avāriju. Avārijas situācija fiksēta dažās fotogrāfijās, kurās neko nevar saskatīt sliktās kvalitātes dēļ. Nekāds konkurss netika veikts. Darbu nodošana tika veikta septembra beigās, bet rēķins tika izrakstīts jūnijā. Neviens mājas iedzīvotājs netika uzaicināts uz darbu pieņemšanu. Pieaicinātais neatkarīgais speciālists konstatēja, ka caurules esot mainītas (avārija 200 m garumā?), bet darbu lielums atbilst “plānoto darbu”, nevis “avārijas darbu” traktējumam. Kā mums rīkoties šajā situācijā, zinot, ka mājas iedzīvotāji ir ļoti neatsaucīgi, cīņu par pieprasīto naudu neatbalsta. Cīņā iesaistījušies tikai 2 dzīvokļi no 45.

Lasīt tālāk...

Avārijas situācijas dzīvojamās mājās: ko darīt, ja īpašnieks nesadarbojas?

Dzīvojamais fonds Latvijā ir nolietojies un vecs, tāpēc nereti gadās avārijas situācijas. Taču ne katrreiz tās var operatīvi atrisināt. Lai gan likums nosaka dzīvokļa īpašniekam pienākumu nodrošināt iespēju veikt savā īpašumā darbības, kas nepieciešamas avārijas situāciju un citu ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu jautājumu risināšanai, ne visi īpašnieki to ievēro. Lai atrisinātu šo problēmu, Saeimā nolemts veidot darba grupu, kas strādās pie likuma izmaiņām.

Lasīt tālāk...

Nomu maksā proporcionāli dzīvoklim piekrītošajām zemes domājamām daļām

Daudzdzīvokļu māja atrodas uz pašvaldībai piederošās zemes, par kuru ik gadu tiek maksāta nomas maksa: tās lielums ir atkarīgs no dzīvokļa platības. Turklāt ir noslēgts nomas līgums par zemi apkārt mājai, par kuru arī tiek iekasēta nomas maksa. Vai arī šī nomas maksa katram dzīvoklim ir atkarīga no tā platības, respektīvi, vienistabas dzīvoklim tā ir, piemēram, 30 m2 x 0,40, bet trīsistabu dzīvoklim jau 60 m2 x 0,40? Kurš likuma pants to nosaka?

Lasīt tālāk...

Ja putnu barotava uz lodžijas piedrazo apkārtni

Vai Rīgā uz daudzdzīvokļu nama 2. stāva lodžijas malas drīkst barot putnus? Putni izbārsta barību, kuru tiem nolicis barotājs, un apķēzī 1. stāva dzīvokļu logus, arī blakus dzīvokļu palodzes. Tādējādi piegružotājs nav pats barotājs, bet faktiski tie ir putni. Taču bez putnu barošanas šādas piegružošanas nebūtu. Vai ir kāds normatīvais akts, kas aizliegtu putnu barotājam šādi barot putnus (baložus, zvirbuļus, zīlītes u. c.) uz savas lodžijas? Un vai ir kādi tiesiskie līdzekļi, ar kuriem vērsties pret šo barotāju, lai tas pārtrauktu savas darbības?

Lasīt tālāk...

Biedrība un mājas apsaimniekošana

Vēlos noskaidrot dažus jautājumus par daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu. Situācijas apraksts: 2012. gadā iegādājos dzīvokli jaunuzceltajā mājā vienā no Latvijas mazpilsētām. Gadu vēlāk tika reģistrēta biedrība ar mērķi apsaimniekot minēto daudzdzīvokļu ēku, kam arī es piekritu. Kopš biedrības reģistrēšanas brīža ar iedzīvotājiem nav noslēgti apsaimniekošanas līgumi. Līdz 2018. gadam cilvēki, kas uzņēmās apsaimniekošanu, par it kā sniegtajiem pakalpojumiem pieprasīja samaksu skaidrā naudā; sapulces, kuras tika organizētas, nekad nav tikušas protokolētas (nebija pat definēts, vai tās ir dzīvokļu īpašnieku vai biedrības sapulces).

Pēc daudzkārtējiem aizrādījumiem par to, ka mani šāda situācija neapmierina, kopš pagājušā gada rēķinos par komunālajiem pakalpojumiem tika iekļauta apsaimniekošanas maksa, protams, nesniedzot nekādu paskaidrojumu. Cik man zināms, šāds maksājums visiem dzīvokļiem ir iekļauts rēķinos vienādā apmērā neatkarīgi no dzīvokļa platības. Jāpiebilst, ka daudzdzīvokļu mājā ir 9 dzīvokļi, no kuriem viena dzīvokļa platība ir 200 m2, otrs dzīvoklis 150 m2, bet pārējie dzīvokļi 60–70 m2 platībā. Cik noprotams, iemesls šādai situācijai ir nevēlēšanas maksāt apsaimniekošanas maksu par lielajiem dzīvokļiem. Kopš biedrības dibināšanas mājā nav veikti pilnīgi nekādi darbi, izņemot pagalma uzkopšanu četras reizes mēnesī. Pārējie iedzīvotāji, ņemot vērā mazpilsētas specifiku, klusē. Kā rīkoties šādā situācijā? Vai biedrības atsūtītie rēķini man ir saistoši, ja nav noslēgts apsaimniekošanas līgums?

Lasīt tālāk...