Kā VID visu var zināt?

Pārdevi dzīvokli – atdod 20% naudas valstij. Kā Latvijā piedzen kapitāla pieauguma nodokli

Pirms pārdot dzīvokli, ieteikums noskaidrot, kurā gadījumā nāksies maksāt kapitāla pieauguma nodokli, kurā – ne. Nodokļa apmērs var būt iespaidīgs – sasniegt vairākus simtus vai pat tūkstošus eiro.

Tas nav taisnīgi!

Mūsu lasītājs Vitālijs bija spiests samaksāt vairākus tūkstošus eiro pēc tam, kad bija pārdevis mantojumā saņemtu dzīvokli. Tagad viņš cenšas saprast situāciju:

Lasīt tālāk...

Uz devīto stāvu – kājām!

Kādēļ vairākās Rīgas daudzstāvu mājās apstājušies lifti?

2020. gada sākumā valsti pāršalca ziņa par Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) vizīti uzņēmumā Liftu alianse, kuras pārraudzībā ir simtiem liftu rīdzinieku mājās. Šajā pavasarī krimināllietas sekas sāpīgi atspēlējas iedzīvotājiem.

„Staigāju ar spieķīti!”

Redakcijā vērsās padzīvojusi kundze, kas dzīvo piektajā stāvā mājā Pļavnieku ielā 7, un stāstīja, ka viņu mājā lifts ir salūzis un nestrādā jau otro nedēļu:

Lasīt tālāk...

Kopīpašuma lietošanas kārtība

Dzīvoju vienstāvu mājā ar 3 dzīvokļiem (1 ir mūsu, 2 – kaimiņa) un divām atsevišķām ieejām: viena ir mūsu mājas galā, otra – viņu. Mūsu mājas pusē ir izpirkts un iežogots privātīpašums (privatizēta zeme), ir arī koplietošanas zemes ar mūsu 816/1860 domājamām daļām. Uz koplietošanas zemes atrodas mūsu dzīvokļa elektrosadales kaste un ūdens komunikācijas, bet kaimiņš nelabprāt laiž uz šīs kopīpašuma zemes, par kuru mēs maksājam nodokli jau teju 25 gadus. Pamato ar to, ka viņa īpašumā ir 2 no 3 dzīvokļiem, viņš ir vairākumā un mums nekas nepienākas.

Kopīpašuma lietošanas kārtības noteikumus noraida un nevēlas vienoties, ir lūdzis uzrādīt juridiskus dokumentus ar pamatojumu, kāpēc viņam būtu jālaiž kopīpašuma zemē (zemesgrāmatā visi vajadzīgie ieraksti ir). Kādi dokumenti man viņam ir jāuzrāda, lai atrisinātu šo lietu? Kaimiņš visu zemi ir apstādījis, sacēlis šķūņus utt., kā arī iežogojis pieeju koplietošanas zemei (ar mums nav saskaņots). Kā likumiski pareizi rīkoties? Zvanīt pašvaldības policijai, ja netiekam uz šīs koplietošanas zemes? Kā rast kompromisu?

Lasīt tālāk...

Vai vispār bija saliešana?

Apdrošināšanas kompānijas eksperts stāsta, kā iedzīvotāji māna cits citu un apdrošināšanas kompānijas

Dzīvokļa apdrošināšana glābj no dažādām nepatikšanām. Nopludināšanas gadījumā dzīvokļa remonta izdevumus segs apdrošināšanas kompānija. Ja kaimiņa noliešanā esat vainojams jūs, tad arī maksā apdrošinātājs, pie nosacījuma, ka polisē ietverta arī civiltiesiskā apdrošināšana. It kā vienkārša un saprotama shēma: ir polise – ir drošība, bet reizēm izveidojas samudžinātas attiecības un kārtīgi konflikti. Kādēļ tā?

Grīda sausa, bet no griestiem līst?

Redakcijā vērsās rīdzinieks Ēvalds Jasāns, lai izstāstītu savu stāstu. Pārdzīvotais skar viņa mammu – dzīvokļa Rīgā, Anniņmuižas ielā, īpašnieci.

Lasīt tālāk...

Vai var palielināt pārvaldīšanas izmaksas, neinformējot par to dzīvokļu īpašniekus

Ar dzīvokļa īpašnieku un pārvaldnieku (sabiedrību ar ierobežotu atbildību) ir noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas un piesaistītā zemesgabala pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums. Līgumā ir noteikta apsaimniekošanas maksa par mājas kopīpašuma un piesaistītā zemesgabala uzturēšanu, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Līguma pielikumā ir apsaimniekošanas budžets un sniegto pakalpojumu apraksts (turpmāk – budžets), kurš pamato apsaimniekošanas maksas apmēru. Daļa no apsaimniekošanas maksas (konkrēta summa gadā) ir paredzēta mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem (grāmatvedības kārtošanai, mājas lietas vešanai, juridiskiem pakalpojumiem).

Saņemot no pārvaldnieka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu pārskatu par 2019. gadu, tika konstatēts, ka mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem faktiski ir iztērēts daudz vairāk, nekā bija noteikts budžetā. Vai pārvaldniekam ir tiesības palielināt mājas pārvaldīšanas pakalpojumu izmaksas, nesaskaņojot to ar dzīvokļu īpašniekiem?

Lasīt tālāk...

Dzīvokļu apskates detaļas regulē tirgus

Situāciju komentē Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins. 

– Vai asociācijas ieskatā likums pietiekami stingri regulē dzīvokļu apskates, kuras apdrošinātāji veic apdrošināšanas gadījumos?

– Normatīvie akti neregulē tieši dzīvokļa apskates apdrošināšanas gadījumos. Apdrošināšanas līguma likums regulē apdrošināšanas līgumā iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, atlīdzības lēmuma pieņemšanas un izmaksas kārtību, bet nenosaka atlīdzības lēmuma pieņemšanai nepieciešamās darbības katrā apdrošināšanas veidā vai pat atsevišķā produktā. Likuma 31. pants paredz, ka apdrošinātājam nav tiesību bez pārliecināšanās par apdrošinātā riska iestāšanos un zaudējumu apmēru pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Lasīt tālāk...