Kādu palīdzību gaidīt no Veselības inspekcijas?

Mājā izplatās nelāga smaka, lifts rada lielu troksni, skraida peles un tarakāni

Kā rīkoties? Atbildes uz redakcijā saņemtajiem lasītāju jautājumiem lūdzām sniegt Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta vadītājai Solvitai Muceniecei.

„Mūsu mājā lifts pārvietojas ļoti skaļi – to dzirdu kā dienā, tā naktī. Sakiet, lūdzu, kur varu sūdzēties par šādiem apstākļiem? Ņina.”

– Mehānisks troksnis, ko rada, piemēram, lifta darbošanās, tik tiešām var atstāt ietekmi uz veselību, tādēļ Veselības inspekcija pieņem iedzīvotāju sūdzības par paaugstinātu tā fonu. Saņemot iedzīvotāja sūdzību, inspekcijas pārstāvji ieradīsies konkrētajā mājā, lai paklausītos troksni un pieņemtu lēmumu, vai ir nepieciešams veikt mērījumus. Ja tiks veikti mērījumi un to rezultāts uzrādīs pārkāptu pieļauto trokšņa līmeni, mēs vērsīsimies uzņēmumā, kas apkalpo liftu, ar prasību veikt nepieciešamās darbības iekārtas radītā trokšņa normalizēšanai. Tieši tāpat Veselības inspekcija rīkojas, ja ir saņemti ziņojumi par paaugstinātu trokšņa līmeni, darbojoties kondicionēšanas vai ventilācijas iekārtām.

„Mans kaimiņš jau vairākus mēnešus remontē savu dzīvokli. No urbjmašīnas radītā trokšņa man sāp galva. Kur man vērsties, lai izbeigtu šo bezjēdzību? Olga.”

– Diemžēl šādā gadījumā Veselības inspekcija nevarēs palīdzēt, jo urbjamās mašīnas radītais troksnis nav nepārtraukts. Avīzes lasītājai ir jāvēršas pēc palīdzības pašvaldības policijā.

„No mūsu 12 stāvu mājas pagraba izplatās tāda smirdoņa, ka man asaro acis. Apsaimniekotājs atsakās jel ko darīt. Kur mums vērsties pēc palīdzības? Svetlana.”

– Saņemot jebkādu sūdzību par smakām, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību, inspekcijas darbinieki apsekos daudzdzīvokļu māju, lai pārliecinātos, vai pastāv epidemioloģiskās drošības apdraudējuma risks. Ja mājā izplatās kanalizācijas smaka, tas noteikti ir iemesls mūsu vizītei objektā. Mēs noskaidrosim mājas apsaimniekotāju un pieprasīsim, lai situācija tiktu novērsta. Ja smirdoņu nerada epidemioloģiskas izcelsmes avots, bet, piemēram, krāsa, tad tā ir nevis Veselības inspekcijas, bet gan pašvaldības policijas kompetence. No savas puses varam palīdzēt, pieprasot pārvaldniekam apsekot māju un noskaidrot nelāgās smirdoņas avotu pagrabā. Iespējams, problēmu var atrisināt gluži vienkārši.

„Mājā ir ieviesušies tarakāni un parādījušās peles. Pārvaldnieks nedara neko, saka – vainīga esot viena no mājas iedzīvotājām, kura dzīvokli pārvērtusi par izgāztuvi. Vai Veselības inspekcija var mums palīdzēt un kaut kā likvidēt šo antisanitāriju? Inga.”

– Kad lieta skar privātīpašumu, mums diemžēl nav tiesību dot norādījumus, taču nenoliegšu, ka ļoti bieži saņemam iedzīvotāju sūdzības par dzīvokļos iekārtotām izgāztuvēm. Vienīgais, kā var palīdzēt Veselības inspekcija, – uzdot pārvaldniekam rūpīgāk veikt deratizācijas pasākumus mājā. Ir vēl viens risinājums – mēs varam noformēt aktu par konstatēto antisanitāriju konkrētā dzīvoklī.

Tā kā Dzīvokļa īpašuma likumā ir noteikts, ka „dzīvokļa īpašumu var atsavināt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas, ja dzīvokļa īpašnieks, viņa ģimenes loceklis vai cita dzīvokļa īpašumā iemitinātā persona pārkāpj normatīvo aktu prasības, kas attiecas ar dzīvokļa īpašuma izmantošanu, to skaitā sanitārās un ugunsdrošības normas, un tādējādi rada aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei”, Veselības inspekcijas noformētie akti var kalpot par pamatu tiesvedībai, kuru var uzsākt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotais pārstāvis – pārvaldnieks.

„Kaimiņi indē žurkas ar tādu indi, no kuras mirst kaķi, kuri dzīvo pie mājas. Vai viņiem ir tiesības tā rīkoties? Vasiļjevi.”

– Privātpersonām nav atļauts nodarboties ar deratizāciju daudzdzīvokļu mājās. Ar indēšanas darbiem var nodarboties tikai specializētu firmu darbinieki. Šo firmu saraksts ir atrodams Veselības inspekcijas datubāzē.