Siltināšana ir mājas glābšanas jautājums

Aleksandrs Sakovskis: „Mājas Latvijā siltināšanas jautājumu risināšanā gaida atbalstu no valdības un Eiropas”

Šomēnes sākas renovācijas darbi vienā no vecākajām mājām Sarkandaugavā, Aptiekas ielā 11. Nelielais nams, kuru apsaimnieko uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs, ir saņēmis 50% Eiropas fondu līdzfinansējuma nepieciešamajiem remontdarbiem un siltināšanai.

Kādas ieliņas vēsture

Sākumā tādas Aptiekas ielas nemaz nebija, bija viena – Aleksandra iela. Atsevišķas ielas rašanās pilsētas kartē ir interesanta. Sākums bija 1710. gadā, kad grāfs Aleksandrs Meņšikovs stratēģiskām vajadzībām Daugavas purvainajos krastos, 8 km attālumā no pilsētas, lika uzbērt smilšu paugurus, ko nosauca savā vārdā par Aleksandra Augstumiem. Pēc simts gadiem pauguru vietā jau bija skaists parks, kuru cars Aleksndrs I uzdāvināja Vidzemes sabiedriskās aizgādības komitejai. Tā kā komitejas uzdevums bija gādāt par dažādiem Dieva pabērniem, skaistajā vietā 1820. gadā Vidzemes sabiedriskās aizgādības komiteja sāka „Dievam tīkamas iestādes” celtniecību un lika pamatus pirmajai garīgi neveselo cilvēku dziednīcai Baltijā. 1824. gadā pie Aleksandra Augstumu dziednīcas ierīkoja arī aptieku, bet 1885. gadā Aleksandra ielas daļu starp Tilta un Tvaika ielu pārdēvēja par Aptiekas ielu (Apotheke Straβe, Аптекарская улица, bet latviešu valodā tā saucās par Aptieķeru ielu).

Mājas Aptiekas ielā 11 būvniecība sākta 15 gadus pēc ielas izveidošanas – 1901. gadā.

Jubilejas gads

Saprotams, ka tik pieklājīga vecuma namam ir vajadzīgs pamatīgs remonts, kura izmaksas arī ir pieklājīgas – vairāk nekā 200 000 eiro. Deviņu dzīvokļu un divu pirmajā stāvā izvietoto veikalu īpašniekiem vieniem pašiem šāda summa diez vai būtu pa spēkam, ja vien nerastos palīdzība no malas. Mājai izdevās piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu, ņemot dalību valsts finanšu institūcijas Altum izsludinātajā projektu konkursā.

– Nākamajā gadā mājai būs 120 gadu jubileja, – stāsta uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs Attīstības nodaļas direktors Aleksandrs Sakovskis. – Ja viss veiksies, kā iecerēts, jubileju nams svinēs jau pilnībā siltināts un atjaunotā veidolā.

Draudēja paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis

Dzīvokļu īpašnieki uzņēmumu Rīgas namu apsaimniekotājs par savu pārvaldnieku izvēlējās 2015. gada martā. Pavisam drīz kļuva skaidrs, ka bez lieliem remontdarbiem mājai neiztikt.

– 2019. gada jūnijā māja atkārtoti saņēma Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes atgādinājumu par nepieciešamību savest kārtībā fasādi. Pretējā gadījumā iedzīvotājiem nāktos maksāt paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības gadā. Dažiem dzīvokļu īpašniekiem šāds paaugstinājums varēja kļūt nesamaksājams. Nemaz nerunājot par to, ka tāpat būtu jākrāj remontdarbu fondā steidzamam fasādes un avārijas stāvoklī esošo konstrukciju remontam. Aleksandrs Sakovskis stāsta, ka iedzīvotājus neviens nav spiedis izvēlēties pilnu mājas renovāciju. Bijis arī risinājums savest kārtībā tikai fasādi, bet tādā gadījumā īpašniekiem nāktos visas izmaksas segt no pašu līdzekļiem. Dalība Altum programmā ļauj šos un citus darbus, to starpā arī projekta izstrādes izmaksas, samazināt uz pusi. Tādā gadījumā rodas iespēja paveikt vairāk – var nosiltināt bēniņus, cokolu un pagrabu, nostiprināt pagraba pārsegumus, savest kārtībā mājas kopējo elektrosistēmu un izremontēt kāpņutelpu.

– Pēc būvdarbu pabeigšanas iedzīvotāji jau nākamajā ziemā sāks ekonomēt naudu par apkuri, – piemetina Aleksandrs Sakovskis.

Sagaidāmā ekonomija ir nopietna – pēc energoauditora aprēķiniem, pašlaik mājas iedzīvotāji apkurei tērē 193 kW/h gadā, bet pēc renovācijas patēriņš samazināsies 3 reizes – līdz 66 kW/h gadā. 

Cik maksā renovācija?

Patlaban būvnieki ap māju Aptiekas ielā 11 ir uzcēluši sastatnes, lai sāktu remontdarbus. Turklāt tā nebūs parastā fasādes aplīmēšana ar siltinājuma plāksnēm un apmetuma uzklāšanu. Vēsturiskā fasāde tiks remontēta un vienlaicīgi arī nosiltināta ar speciālu apmetuma slāni.

– Cik izmaksās šīs vecās deviņu dzīvokļu mājas renovācija?

– Finanšu institūcija Altum šim mērķis ir izdalījusi grantu 106 tūkstošu eiro apmērā, – skaidro Aleksandrs Sakov­skis. – Tā ir nauda, ko iedzīvotājiem atdot nevajadzēs.

– Kopējās izmaksas taču ir 220 tūkstoši eiro. Kur iedzīvotāji ņems vēl nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem, lai finansētu savus 50% no remontdarbu izmaksām?

– Parasti iedzīvotāji pēc aizdevuma vēršas kredītiestādē, bet tik nelielai mājai kā Aptiekas iela 11 bankas aizdevumu atteica. Šajā gadījumā trūkstošo summu aizdeva finanšu institūcija Altum.

– Ne tikai grantu, bet arī aizdevumu?

– Jā, turklāt aizdevuma termiņš ir 15 gadi un gada likme – 3,5%.

– Cik mājas iedzīvotāji maksās, lai atdotu aizdevumu?

– Katra īpašnieka ieguldījuma apjoms renovācijā ir atkarīgs no viņa dzīvokļa platības. Šīs mājas lielākais dzīvoklis ir 134 kv.m, bet mazākais – tikai 25 kv.m. Aprēķini rāda, ka mazākā dzīvokļa īpašnieks 15 gadu laikā kopā samaksās aptuveni 4000 eiro, bet vislielākā dzīvokļa īpašnieks – 21 500 eiro.

– Cik daudz tas palielinās viņu ikmēneša rēķinus?

– Īpašniekiem, kuri izvēlējušies aizdevuma atmaksas termiņu 15 gadi, palielinājums ik mēnesi būs 1,33 eiro par katru dzīvokļa platības kvadrātmetru. Pirms šausmināties par šo skaitli, neaizmirsīsim, ka renovācija būs ļoti pamatīgi ieekonomējusi izdevumus par apkuri. Tāda ir renovācijas būtība – vienas pozīcijas ekonomija kompensē otras pozīcijas palielināšanos, turklāt šīs mājas iedzīvotāji varēs beigt nervozēt par iespējamu nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu.

– Kādi darbi mājā tiks veikti?

– Renovācijā ietilpst bēniņu un pagraba siltināšana, pagraba pārsegumu nostiprināšana, gala sienu un cokola siltināšana, vēsturiskās fasādes atjaunošana un tās pārklāšana ar speciālu siltumizolējošu apmetumu, logu nomaiņa, kāpņutelpas un ieejas mezgla kosmētiskais remonts, ārdurvju remonts. Iekšējo ūdensvadu iedzīvotāji izlēma neremontēt, pieņemot, ka komunikāciju stāvoklis ir apmierinošs.

Izdevīgi kā lielām, tā mazām mājām

– Vai bija viegli organizēt renovāciju šādā nelielā, bet salīdzinoši vecā mājā?

– Sarunu par renovācijas nepieciešamību sāka paši iedzīvotāji. Ar viņiem strādāt bija vienkārši tādēļ, ka visi kā viens saprata, ka runa ir par viņu mājas glābšanu. Pieļauju, ka diskusijas varētu būt bijušas tikai par konkrētu darbu veikšanu. Lielā aizķeršanās sākās tikai projektēšanas stadijā.

– Ar ko tas bija saistīts?    

– Šis ir laiks, kad visi projektētāji Latvijā ir ļoti aizņemti, tādēļ projekta izstrāde, kuru parasti realizē 8–9 mēnešu laikā, tagad iestiepjas uz pusotru līdz diviem gadiem.

– Cik uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs apsaimniekoto māju ir gatavas kompleksajai renovācijai?

– Altum ir iesniegti 16 māju pieteikumi, tie ir saņēmuši arī apstiprinājumus. 11 no kopējā skaita ir nelielas mājas, kas celtas starpkaru periodā vai pat senāk. Tas pierāda, ka, pirmkārt, šīs grupas mājas ir sliktā stāvoklī un ir glābjamas, ieguldot lielus darbus un līdzekļus, otrkārt, pateicoties nelielam dzīvokļu skaitam, šo māju īpašnieki vieglāk nonāk līdz lēmumam. Starp mūsu klientiem ir arī lieli objekti, piemēram, māja Brīvības gatvē 352 Rīgā vai Enerģētiķu ielā 4 Salaspilī, kurā ir 184 dzīvokļi. Savukārt, jau renovētajā deviņu stāvu mājā Celtnieku ielā 2 Salaspilī ir vislabākie energoefektivitātes rādījumi starp pārējām renovētajām mājām.

– Kādā mājā ieguvums ir jūtams vairāk – lielā vai mazā?

– Ieguvums ir gan tādām, gan tādām. Mazajām mājām klāt vēl nāk tās fiziskās saglabāšanas jautājums. Kā jau minēju, šo objektu tehniskais stāvoklis reizēm ir šausmīgs. Lielajās mājās vislielākais ieguvums ir izdevumu ekonomija par centralizēto apkuri. Neaizmirsīsim, ka tipveida ēku būvniecības laikā jēdziens energoefektivitāte vēl nebija zināms, turklāt padomju apbūvei ir slikta iekšējo tīklu kvalitāte – normatīvu prasībām vairs neatbilst ne ūdensvads, ne kanalizācija, ne apkures sistēma. Dalība renovācijā iedzīvotājiem ļauj šīs komunikācijas savest kārtībā par puscenu.

Vajadzīgs valsts atbalsts

– Viss no teiktā ir pareizi, bet finanšu institūcija Altum vairs nepieņem iesniegumus dalībai programmā. Tas nozīmē, ka līdzfinansējums ir beidzies un iedzīvotāji mājas remontēt varēs tikai par saviem līdzekļiem. Kā jums šķiet, vai viņi ir tam gatavi?

– Es iniciēju internetā aptauju par renovāciju. Jautājums bija vienkāršs: „Vai Latvijā ir iespējama māju renovēšana bez valsts vai Eiropas Savienības fondu palīdzības tikai par iedzīvotāju līdzekļiem?”

Aptaujā piedalījās 2250 respondentu – portāla ipasniekiem.lv lietotāju. 1739 respondenti uzskatīja, ka māju renovācija bez Eiropas fondu palīdzības vai valsts atbalsta nav iespējama. 

Tas nozīmē – ja valsts neizšķirsies par radikālākiem palīdzības instrumentiem, renovācijas gaita, kas jau tāpat ir lēna, apstāsies pavisam. Patlaban visi Eiropas fondu līdzekļi, kas 2014.–2020. gada plānošanas periodā bija piešķirti Latvijai, jau ir rezervēti konkrētām mājām. Sagaidāms, ka nākamā programma varētu sākt darboties 2022. gadā. Tā kā Altum 2019. gada beigās pieteikumu pieņemšanu pārtrauca, daudzas mājas nepaspēja iesniegt jau sagatavotus dokumentus. Šīs mājas ar nepacietību gaida valdības lēmumus, lai sāktu savu īpašumu sakārtošanu.

Jebkuras mājas atjaunošana ir ambiciozs uzdevums, kura īstenošana no iedzīvotājiem prasa gan naudu, gan laiku, gan milzīgu pacietību. Vai nelielas mājas arī var pretendēt uz dalību Altum renovācijas programmā? Kādi būs mājas ieguvumi? Par to stāsta Ieva Vērzemniece, Altum Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja.