Vai vispār bija saliešana?

Apdrošināšanas kompānijas eksperts stāsta, kā iedzīvotāji māna cits citu un apdrošināšanas kompānijas

Dzīvokļa apdrošināšana glābj no dažādām nepatikšanām. Nopludināšanas gadījumā dzīvokļa remonta izdevumus segs apdrošināšanas kompānija. Ja kaimiņa noliešanā esat vainojams jūs, tad arī maksā apdrošinātājs, pie nosacījuma, ka polisē ietverta arī civiltiesiskā apdrošināšana. It kā vienkārša un saprotama shēma: ir polise – ir drošība, bet reizēm izveidojas samudžinātas attiecības un kārtīgi konflikti. Kādēļ tā?

Grīda sausa, bet no griestiem līst?

Redakcijā vērsās rīdzinieks Ēvalds Jasāns, lai izstāstītu savu stāstu. Pārdzīvotais skar viņa mammu – dzīvokļa Rīgā, Anniņmuižas ielā, īpašnieci.

– 2019. gada 18. oktobrī mana mamma no apdrošināšanas kompānijas saņēma vēstuli ar prasību samaksāt 2 800 eiro par kaimiņiem nodarīto materiālo zaudējumu. Apdrošinātāji apgalvoja, ka tā paša gada 11. augustā mammas dzīvoklī plīsusi veļasmašīnas caurule, kā rezultātā notikusi apakšējo kaimiņu saliešana. Plūdu izraisīšanā apsūdzētā kundze stāsta pavisam ko pretēju – viņa apgalvo, ka ne 11. augustā, ne citā dienā viņas dzīvoklī nav bijusi saliešana, vismaz ne klasiskā izpratnē, kad ūdens ir uz grīdas. Turklāt veļasmašīna ir kārtībā un darbojas nevainojami. Vienīgais, ko sieviete atminas, ka ap minēto datumu pie viņas durvīm zvanījuši mājas pārvaldnieka avārijas brigādes darbinieki. Par to kundze nav brīnījusies, jo mājā avārijas ar noplūdēm notiekot bieži, inženierkomunikācijas jau vecas.  

– Mamma nezināja, ka pēc paburzīšanās vannasistabā avārijas dienesta meistari noformēja aktu par to, ka veļasmašīnas caurule bijusi it kā bojāta, – stāsta Ēvalds.

Šie atklājumi sekoja cits citam tikai pēc tam, kad apdrošināšanas kompānija pie dzīvokļa īpašnieces vērsās ar regresa prasību. Apdrošinātāji ir pārliecināti, ka tieši konkrētā dzīvokļa īpašniece ir atbildīga par apjomīgo remontu, ko nācies veikt stāvu zemāk dzīvojošajiem kaimiņiem.

Situāciju varētu nosaukt par samērā tipisku, ja vien neatklātos kāds iepriekš nezināms fakts.

Izrādās, Ēvalds Jasāns ir augsti kvalificēts speciālists – viņš ir būvuzņēmējs un viens no retajiem būvniecības tāmju inženieriem Latvijā, kam ir maģistra grāds.

– Kopš 2015. gada es sadarbojos ar apdrošināšanas kompānijām, palīdzu novērtēt zaudējumu apmēru, ja ir iestājies nekustamā īpašuma apdrošināšanas gadījums, – stāsta Ēvalds Jasāns. – Protams, ka man ir arī tāmētāja sertifikāts.

Vai vispār bija saliešana?

No savas pieredzes Ēvalds var izstāstīt neskaitāmus piemērus, kad apdrošināšanas kompāniju klienti mēģina izmantot situāciju, lai palielinātu savu zaudējumu apmēru un saņemtu lielāku kompensāciju.

– Diemžēl nekvalitatīvi normatīvie akti provocē šādas situācijas, un tā notika arī manai mammai, – uzskata Ēvalds.

– Mājas pārvaldniekam tik tiešām ir akts par avārijas brigādes izsaukumu sakarā ar saliešanu minētajā datumā. Izsaucēja bijusi kaimiņiene stāvu zemāk, – stāsta būvniecības eksperts. – Ir arī avārijas brigādes noformēts akts par to, ka avārijas cēlonis ir mammas veļasmašīnas plīsusī caurule. Palūdzu uzrādīt fotofiksāciju, kādai pēc normatīvu prasībām noteikti jābūt. Izrādījās, ka fotogrāfiju nav. Vēl vairāk, mamma pat neuzzinātu par šāda akta esamību, ja vien nebūtu apdrošinātāju prasības. Sanāk – es varu pie jums ienākt paviesoties un tajā pašā laikā noformēt aktu par to, ka esat nolējusi kaimiņus…

– Ko iesāka it kā salietā kaimiņiene?

– Viņa rīkojās tieši tā, kā būtu jārīkojas īstas avārijas gadījumā – izsauca apdrošināšanas kompānijas pārstāvi un parādīja it kā salietos griestus, atlupušās tapetes un cietušo laminātu. Turklāt apdrošinātāju pārstāvis savā aktā norāda, ka vannasistabā, kura, visticamāk, varēja ciest no stāvu augstāk plīsušas veļasmašīnas, salējuma pazīmju nav, bet kaut kādā mistiskā kārtā tie ir pārvietojušies uz istabu. Apdrošināšanas kompānijas aktā ir minēts, ka iespējamais saliešanas cēlonis ir veļasmašīnas ūdens pievada plīsums. Šis slēdziens ir uzrakstīts, pamatojoties tikai uz cietušās personas viedokli.

Alternatīvā versija

Ar to absurdās lietas vēl nebeidzas. Ēvalds stāsta, ka apdrošināšanas kompānijas pārstāvis, veicot kaimiņu dzīvokļa apsekošanu, nebija izmantojis nekādu tehnisko aprīkojumu.

– Piemēram, saliešanas faktu apstiprina mitruma pēdas griestos un uz sienām. To mēra ar speciālu mitruma mērītāju. Fotofiksācija ir vājš pierādījums: kaut arī fotogrāfijās ir redzams, ka kaimiņu dzīvoklī ir atlīmējušās tapetes, es kā speciālists varu nosaukt vismaz četrus cēloņus, kādēļ tapetes varētu būt tādā stāvoklī. Pirmais – siena pirms tapešu uzlīmēšanas nebija nogruntēta, otrais – pēc tapešu uzlīmēšanas telpā bija caurvējš, trešais – izvēlēta nepareiza, tapetēm neatbilstoša līme un tapetes varēja atlīmēties no vecuma.

Apdrošināšanas kompānijas pārstāvis bija norādījis, ka cietušajā dzīvoklī bojājumi konstatēti arī griestos. Fotogrāfijā redzamie plankumi atrodas ūdensvada un kanalizācijas stāvvadu tuvumā. Šīs caurules ir istabā, bet ne sanitārajā mezglā, kur augšstāva dzīvoklī it kā plīsusi veļasmašīnas caurule.

– Man ir loģisks notikumu skaidrojums, – saka Ēvalds Jasāns. – Divus gadus pirms aprakstītajiem notikumiem manas mammas dzīvokli pamatīgi salēja, jo mājā plīsa koplietošanas stāvvads. Bojājumi atradās tieši tur, kur tagad tos uzrāda lejas stāva kaimiņiene. Mammas dzīvoklī ūdens pludoja pa grīdu, varēja izsūkties cauri pārseguma panelim un parādīties kaimiņienes griestos.

– Ja salējums bija pirms diviem gadiem, kādēļ par apdrošināšanu atcerējās tikai tagad?

– Manuprāt, skaidrojums ir vienkāršs – kaimiņienes polisei ir samērā augsts pašrisks – ne 70 eiro, kāds tas ir ierasti, bet gan 700 eiro. Tas nozīmē, ka polise nesedz tādus sīkus darbiņus kā griestu remontu. Ar laiku atlīmējās arī tapetes, un nu jau iesniegums apdrošinātājiem kļuva ekonomiski izdevīgs – remonta kopējās izmaksas pārsniedza 700 eiro.

Iedzīvotāji māna apdrošinātājus

Ēvalds savu versiju uzskata par reālu arī tāpēc, ka viņa izglītība ļauj izdarīt eksperta slēdzienu, bet apdrošināšanas kompānijas pārstāvis, kurš veicis apsekošanu konkrētajā gadījumā, pēc izglītības ir psihologs.

– Patlaban normatīvi neuzliek par pienākumu apdrošināšanas kompānijām apsekošanas aktu noformēšanai algot speciālistus ar izglītību, to var darīt ikviens – psihologs, šoferis vai apkopējs. Tikai viens punkts Apdrošināšanas līguma likumā noteic, ka apdrošināšanas kompānija atlīdzību nedrīkst izmaksāt, ja tā nav pārliecinājusies, ka fiksētie bojājumi ir tieši saistīti ar konkrēto apdrošināšanas gadījumu. Mana pieredze ļauj secināt, ka aptuveni katrā trešajā gadījumā cietušais mēģina pievilkt apdrošināšanas gadījumam papildu remontdarbus: „Redzat, man šeit lamināts ir nedaudz bojāts, bet šeit – tapetes līmējas nost.” Uz mani šādas žēlabas neiedarbojas, sāku tehnisko pārbaudi un bieži secinu, ka bojājumi nenoliedzami ir, bet tie nekādi nav saistīti ar konkrēto apdrošināšanas gadījumu. Kad paziņoju to klientam, viņš tūdaļ beidz žēlo runu par to vai citu bojājumu.

Kam lai tic?

– Vai sanāk, ka Latvijā ir apdrošināšanas kompānijas, kuras apdrošināšanas gadījuma apsekošanai noalgo sertificētus speciālistus, bet ir arī tādas, kuru darbiniekam nav pat izglītības ar profilu saistītā specialitātē?

– Jā, uz jūsu dzīvokli var atnākt cilvēks, kurš nav eksperts.

– Vai likums paredz prasību, ka apdrošināšanas uzņēmuma pārstāvjiem ekspertīzes veikšanā ir jāizmanto speciāls aprīkojums?

– Nē, šādu prasību likumā nav.

Pārsteidzošs eksperiments

– Ko jūs darījāt, lai pierādītu savas mammas taisnību?

– No pārdzīvojumiem un stresa mamma smagi saslima. Kaut gan tagad veselība jau ir uzlabojusies, notikušais vienalga viņas atmiņā saglabāsies kā smags trieciens. Protams, ka es nepiekritu apdrošināšanas kompānijas prasībai. Gāju vēl tālāk – veicu eksperimentu: piezvanīju tam pašam ekspertam, kurš veica apsekošanu it kā manas mammas salietajā dzīvoklī. Es pasūdzējos, ka manas mammas dzīvoklis arī šajās dienās ir saliets un man nepieciešams eksperta slēdziens, lai vērstos tiesā pret virs galvas esošo dzīvokli par zaudējumu piedziņu.

– Vai eksperts, viņš arī psihologs, atbrauca pie jums veikt pārbaudi?

– Protams, un es veicu visas apsekošanas norises videoierakstu. Eksperts ar mobilo telefonu veica it kā salieto griestu fotofiksāciju. Saprotams, ka griesti bija pilnīgi sausi un pēc manis pieminētās avārijas pirms diviem gadiem – arī pārkrāsoti. Apbrīnojami, bet eksperts ieraudzīja jaunas saliešanas pazīmes, vēl vairāk, viņš tās ieraudzīja arī lamināta segumā uz grīdas. Es saņēmu remonta tāmi nemaz nesalietam dzīvoklim un praktiski kaut vai nākamajā dienā varēju sākt tiesvedību pret kaimiņu no augšējā stāva par zaudējumu piedziņu.

Tiesa tiks galā!

– Kā turpmāk aizstāvēsiet savas mammas intereses?

– Ar apdrošināšanas kompānijas pārstāvi mēs tiksimies tiesā. Uzskatu, ka man ir pietiekami lielas izredzes šo tiesu vinnēt.

– Kāda ir globālā kļūda, kas nekustamā īpašuma apdrošināšanas sistēmā ļauj notikt šādiem un līdzīgiem gadījumiem?

– Caurumi normatīvajos aktos. Piemēram, apsekošanas veikšanai apdrošināšanas kompānijas bieži izmanto būvniecības uzņēmumu pārstāvjus. Viņi apseko, uzraksta slēdzienu un uzreiz paši piedāvā veikt remontu. Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības izvēlēties, vai viņš vēlas saņemt atlīdzību naudā vai arī uzreiz izpildītus remontdarbus. Uzskatu, ka tas nav korekti, jo būvnieki ir ieinteresēti uzrādīt dārgus bojājumus, jo tā viņi sev nodrošina darbu. Patiesais maksātājs ir tas, kuram apdrošināšanas kompānija izvirza regresa prasību.

– Ko Latvijā vajadzētu mainīt, lai tāda prakse beigtos?

– Man ir cieša pārliecība, ka būtu jādibina profesionāla asociācija, kura cīnītos par nozares sakārtošanu: ir jābūt sertificētiem speciālistiem, un tikai viņiem būtu tiesības veikt apsekošanu un risināt konfliktsituācijas. Kamēr katrs krāvējs Latvijā varēs būt apdrošināšanas gadījumu eksperts, nozarē valdīs haoss.

– Jūsu ieteikumi citiem, iespējams, melīgu apsūdzību upuriem?

– Pirmais padoms visiem: ja pie jūsu durvīm zvana avārijas brigādes pārstāvis, vispirms pārliecinieties, vai jūsu dzīvoklī ir kādas saliešanas pazīmes. Ja šādu pazīmju nav, jums ir tiesības neielaist avārijas brigādi. Ja tomēr savā dzīvoklī ielaižat avārijas dienesta cilvēkus, neesiet kūtri, fotografējiet visu notiekošo. Lai meistars jūsu telefona kamerai skaidri un saprotami paskaidro: no kurienes, kādēļ un pēc kā rīkojuma viņš atrodas jūsu dzīvoklī. Tā jau būs fakta fiksācija, kura var ļoti palīdzēt iespējamas tiesvedības gadījumā. 

Ja cilvēks kaut ko sāk runāt par fizisko personu datu aizsardzības likumu, tad ziniet – tās ir muļķības, jo viņš atrodas jūsu dzīvoklī un, pārkāpjot sveša īpašuma robežas, katram ir jāapzinās rīcības sekas.

Ja tik tiešām noplūde ir bijusi, jums ir tiesības redzēt, ko un cik lielā apmērā esat nopludinājuši. Arī pie kaimiņiem redzēto ieteiktu fiksēt video, turklāt akta noformēšanas procesā iespējamā vaininieka klātbūtne ir ļoti vēlama.

Krāpties ir bīstami!

– Kā speciālists, lūdzu, izskaidrojiet, vai tiešām dzīvokļa īpašniekam ir tiesības apdrošinātājam prasīt tapešu pārlīmēšanu visā istabā, ja saliešanas rezultātā ir atlīmējies viens neliels stūrītis?

– Ja tiek pierādīts, ka atlīmēšanās cēlonis ir saliešana, tad cilvēkam ir jāizmaksā kompensācija dzīvokļa savešanai tādā kārtībā, kāda tā bija pirms avārijas, bet ar vismazāko naudas ieguldījumu.

– Ko tas nozīmē?

– Tas nozīmē, ka parastas papīra tapetes varēs mainīt tikai uz papīra tapetēm. Iespējams, visas tapetes var nepārlīmēt, bet tikai salabot bojāto vietu, izmantojot speciālu remontsastāvu. Ja runa ir par griestiem, tad tos pārkrāso. Ja runājam par laminātu, tad maina tikai sabojāto laukumu (pie nosacījuma, ka šādas markas lamināts ir nopērkams). Ja tādu pašu laminātu nopirkt nav iespējams, tad tāmē paredz visas grīdas klājuma nomaiņu.

– Vai cilvēks var saņemt naudas kompensāciju, bet remontu neveikt?

– Vispār jau var, tikai, ja viņa dzīvokli salies vēlreiz un nenomainītais lamināts nonāks vēl sliktākā stāvoklī, tad otrreizējo kompensāciju apdrošinātāji atteiks, jo pēc pirmā gadījuma remonts netika veikts. Nepatikšanas var sanākt vēl lielākas – apdrošināšanas kompānija var vērsties policijā, jo dzīvokļa īpašnieks ir mēģinājis krāpties ar apdrošināšanas prēmiju.

Situāciju komentē Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins.