Latvijas Gāzei – bažas par skaitītājiem

Pērn koncerns Latvijas Gāze atklājis vairāk nekā 300 gāzes skaitītāju, kuriem konstatētas iejaukšanās pēdas

Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis norādīja, ka uzņēmums ir sociāli atbildīgs un savā ikdienas darbā velta pūles tam, lai klients justos drošs un pilnībā pasargāts no iespējamiem gāzapgādes avārijas riskiem.

„Pagājušajā gadā esam atklājuši vairāk nekā 300 skaitītāju, kuriem nepārprotami ir konstatētas iejaukšanās pēdas. Tas nozīmē, ka minētājos objektos gāze ir patērēta bez maksas. Pats svarīgākais, ka ar šādām darbībām ir radīts apdraudējums cilvēku veselībai un dzīvībai,” pauda A. Kalvītis, piebilstot, ka Latvijas Gāze arī turpmāk atbildīgi strādās, lai atklātu nelegālus pieslēgumus, kas ir reāls drauds cilvēku drošībai.

Uzņēmumā norādīja, ka līdz ar Satversmes tiesas 20. marta spriedumu apvienotajās lietās par Enerģētikas likuma un Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumu normu atbilstību Satversmei tagad kompensācijas apmērs konkrētajos civiltiesiskajos strīdos būs jānosaka tiesai, turklāt arī Latvijas Gāzei būs tiesības prasīt no valsts atdot daļu no samaksātajām valsts nodevām un nodokļiem, kuru nomaksu Latvijas Gāze bija veikusi valsts budžetā laika periodā, kamēr apstrīdētās tiesību normas bija spēkā.

Kā skaidro Latvijas Gāzes juridiskie eksperti, tas, ka Satversmes tiesa ir atzinusi likumā minēto ierobežojumu par atbilstošu Satversmei, norāda uz valsts izpratni par gāzapgādes drošības nozīmību. Fakts, ka Satversmes tiesa uzskata, ka Ministru kabinetam pašam bija jānosaka kompensācijas apmērs un aprēķināšanas kārtība un tas nevarēja šo pienākumu pārdeleģēt tālāk sistēmas operatoram, neatceļ likumā minēto pienākumu samaksāt gan par patērēto dabasgāzi, gan gāzapgādes infrastruktūras ļaunprātīgas bojāšanas gadījumā – arī kompensāciju.

Kā ziņots, Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi spēku zaudējušo Enerģētikas likuma normu, kas noteica izlietotās dabasgāzes aprēķinu un kompensāciju, ko lietotājs maksā pārkāpuma gadījumā. Tāpat tiesā tika apstrīdētas konkrētas Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumu normas.

Spriedumā skaidrots, ka apstrīdētajā likuma normā iekļautais pamattiesību ierobežojums bija noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Satversmes tiesa arī atzina, ka likumdevējs pats bija izlēmis jautājumu par to, kādā veidā tiek regulētas tiesiskās attiecības, kurās mājsaimniecības lietotājs pārkāpis dabasgāzes lietošanas noteikumus, skaidri pilnvarojot Ministru kabinetu noregulēt atsevišķus ar to saistītos aspektus.

Tiesa atzina, ka apstrīdētajā likuma normā noteiktais pienākums samaksāt par izlietoto dabasgāzi un samaksāt kompensāciju bija vērsts uz energoapgādes sistēmas nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu funkcionēšanu, turklāt tas motivēja mājsaimniecības lietotāju ievērot dabasgāzes lietošanas noteikumus un līgumu par dabasgāzes piegādi un sekmēja dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu prevenciju. Tādējādi minētais pienākums bija piemērots līdzeklis mājsaimniecības lietotāja tiesību aizsargāšanai un sabiedrības labklājības veicināšanai.

Koncerna Latvijas Gāze apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 321,494 miljoni eiro, kas ir par 9% mazāk nekā 2018. gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 19,8% – līdz 20,19 miljoniem eiro, liecina biržai Nasdaq Riga iesniegtais neauditētais finanšu pārskats.

Vienlaikus Latvijas Gāzes mātessabiedrības apgrozījums 2019. gadā samazinājās par 10,8% salīdzinājumā ar 2018. gadu un bija 273,163 miljoni eiro, un kompānija strādāja ar 19,7 miljonu eiro peļņu, kas ir samazinājums par 15,1%.