Kas mainīsies atkritumu apsaimniekošanā?

Galvaspilsētu dalīs četrās zonās, tarifi nebūs vienādi

Atkritumu krīze Rīgā ir atrisinājusies, stājoties spēkā jauniem noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Rīgu sadalīs četrās zonās, katrai zonai būs atšķirīgi tarifi. Pakalpojumu sniedzēji būs SIA Clean R, SIA Eco Baltia vide un pilnsabiedrība Lautus Vide. No šī gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība. Līdz 19. maijam rīdziniekiem ir jānoslēdz jaunie pakalpojuma līgumi ar termiņu uz 7 gadiem.

Atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 87 „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” un noslēgtajiem līgumiem Rīgas pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, kurās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus nodrošinās:

1. zonā – Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā – SIA Clean R;

2. zonā – Pārdaugavas Kurzemes rajonā – SIA Clean R;

3. zonā – Pārdaugavas Zemgales priekšpilsētā – pilnsabiedrība Lautus Vide;

4. zonā – Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā – SIA Eco Baltia vide.

Karte, kurā iespējams iepazīties ar pilsētas zonām, ir atrodama Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājaslapā https://mvd.riga.lv/musor.

Jaunā kārtība stāsies spēkā 20. maijā uz 7 gadu termiņu vai līdz laikam, kad būs gatavs Konkurences padomes spriedums. Jauno kārtību var atcelt, ja Konkurences padome atzīs, ka 2019. gada 14. jūnija līgums ar AS Tīrīga ir atstājams spēkā un uzņēmumam ir tiesības nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu Rīgā. Šādā gadījumā tiks noteikts trīs mēnešu pārejas periods. Likums noteic, ka ikvienam pilsētas iedzīvotājam ir jāpiedalās pašvaldības organizētā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, noslēdzot līgumu ar pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekošanas operatoru.

Jaunais plāns

Uz jautājumiem par jaunajiem noteikumiem un izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas jomā atbild Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

– Kādēļ rīdziniekiem atkal no jauna jāslēdz pakalpojumu līgumi ar uzņēmumiem, kuri jau patlaban sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus?

– Tādēļ, ka jaunais plāns paredz, ka Rīga būs sadalīta četrās zonās un katrā no zonām strādās viena atkritumu apsaimniekošanas kompānija. Šie uzņēmumi tika izvēlēti atklātā konkursā, jo katrā zonā uz pakalpojuma sniegšanu pretendēja divi uzņēmumi (tikai vienā zonā bija viens pretendents).

Tā kā prasības un noteikumi visās zonās ir vienādi, katrs operators piedāvāja cenu, par kādu tas spējīgs nodrošināt pakalpojumu.

– Vai Konkurences padome atkal var atcelt Rīgas domes lēmumu, kā tas notika gadījumā ar atkritumu apsaimniekotāju AS Tīrīga?

– Jā, tas var notikt. Gala lēmumu noteiks tieši Konkurences padome.

– Vai iedzīvotājiem pašiem nāksies slēgt līgumus par atkritumu izvešanu?

– Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem par līgumu slēgšanu nav jāraizējas. Līgumu pārslēgšana būs mājas pārvaldnieka pienākums un atbildība. Savukārt individuālie līgumi būs jānoslēdz privātmāju un dažādu nedzīvojamo telpu, piemēram, garāžu, dārza mājiņu, īpašniekiem. Tāpat līgums jāpārslēdz uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbība rada atkritumus.

– Kā iedzīvotājiem uzzināt atkritumu apsaimniekotāju, kas viņiem būs pēc 20. maija?

– To viegli izdarīt interneta vietnē https://mvd.riga.lv/atkritumu-apsaimniekosanas-zonas. Blakus zonai būs tā uzņēmuma nosaukums, kurš veiks atkritumu apsaimniekošanu.

– Vai būs mājas, kas atradīsies uz zonu robežas?

– Nē, tāda situācija nav iespējama.

Dažādie tarifi

– Vai privātmājas īpašnieks, kurš laikus nebūs pārslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, var saņemt sodu?

– Jā, lieta var beigties ar sodu. Ja atkritumi netiks izvesti un uzkrāsies, īpašnieks var saņemt sodu par sev piederošās teritorijas sanitārās apkopes noteikumu neievērošanu.

– Kādēļ nešķiroto atkritumu izvešanas tarifs dažādās Rīgas zonās ir atšķirīgs? Kas ietekmē tarifu veidošanos?

– Atšķirīgas pakalpojumu cenas ir konkurences blakusefekts. Cenu ietekmē apkalpojamās zonas attālums no poligona, apdzīvotības blīvums un struktūra. Svarīgi, vai teritorijā dominē privātmāju vai daudzdzīvokļu māju apbūve.

– Vai cenas kaut kad var arī samazināties?

– To es nevaru apstiprināt. Arī agrāk atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi Rīgā darbojās ar dažādiem tarifiem. Piemēram, seniem, pārbaudīties klientiem piemēroja zemākus tarifus, bet jauniem, vēl nezināmiem – augstākus. Vienota tarifa nebija, tādēļ tagad nav ar ko salīdzināt.

– Vai tarifu ietekmē arī dabas resursu nodoklis?

– Jā. Šībrīža tarifā ir iekļauts spēkā esošais dabas resursu nodoklis. Ja nodoklis mainīsies, tad atkal paaugstināsies tarifs. Tāpat tarifs var mainīties gadījumā, ja pakalpojuma izmaksas izmainīsies poligonā.

Visā Rīgā – 1050 punkti

– Cik atkritumu šķirošanas laukumu ir iekārtoti pilsētas teritorijā?

– Ministru kabineta noteikumi paredz, ka atkritumu dalītās vākšanas un šķirošanas nodrošināšanai Rīgā jāiekārto gan šķirošanas punkti, gan speciāli laukumi. Punkti iekārtojami līdzās mājām, bet laukumi – atsevišķās teritorijās. Noteikumi paredz, ka uzņēmumiem, kuri sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, divu gadu laikā ir jānodrošina vismaz 1050 dalītās vākšanas punktu iekārtošana, kā minimums – viens laukums uz katriem 700 iedzīvotājiem. Šo laukumu iekārtošanas realizācijā iesaistīsies pašvaldība, piešķirot tam finansējumu. Plānots, ka pilsētā būs astoņi dalītās vākšanas un šķirošanas laukumi. Šīm būvēm ir nepieciešams projekts, jo ir paredzēts, ka laukumiem būs nojumes, noteikts darba laiks, darbinieki, kuri atkritumus pieņems. Tiks izveidots nopietns infrastruktūras projekts, kurš realizēs atkritumu pārraudzību. Lai ideju iedzīvinātu, iespējams, būs nepieciešami vairāki gadi.

– Kādus atkritumus varēs nodot dalītās vākšanas laukumos?

– Dalītās vākšanas laukumos pieņems ne tikai parastos atkritumus, bet arī lielgabarīta (mēbeles, sadzīves tehniku, bioloģiskos) un par atsevišķu samaksu – indīgos atkritumus. Iedzīvotājiem ar savu transportu, bezmaksas vai par samaksu (to noteiks atkritumu veids), tiks dota iespēja atbrīvoties no nevajadzīgām lietām.

– Līdzās katrai daudzdzīvokļu mājai taču būs konteiners nešķirotiem sadzīves atkritumiem?

– Jā, līdzās katrai daudzdzīvokļu mājai būs konteiners nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Būs arī divdaļīgie konteineri smagās frakcijas (stikla) un vieglo frakciju (papīra, kartona, plastmasas un metāla) atkritumiem, ja iedzīvotāji vēlēsies šķirot atkritumus. Ja iedzīvotāji gribēs, tiks nodrošināta iespēja par atsevišķu samaksu nošķirt arī bioloģiskos atkritumus, piemēram, ēdienu atliekas. Jāpiezīmē, ka cena bioloģiskajiem atkritumiem būs zemāka nekā nešķirotajiem atkritumiem.

– Kādi atkritumi tiks izvesti bez maksas?

– Bez maksas tiks izvests atšķirotais stikls un vieglo frakciju atkritumi: papīrs, kartons, plastmasa un metāls.

Šķirošana – brīvprātīga

– Vai iedzīvotājiem atkritumi būs jāšķiro obligāti?

– Iedzīvotājiem ir obligāti jāievēro jaunie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi, bet šķirošana nebūs obligāts nosacījums.

Ja iedzīvotāji vēlēsies šķirot atkritumus, tad šķirotās frakcijas tiks izvestas bez maksas vai par zemāku maksu. Ja mājas iedzīvotāji nepiedalīsies šķirošanā, tad viņiem nāksies maksāt pilnu cenu. Tiem, kuri nešķirotos atkritumus iemetīs šķiroto atkritumu konteinerā, draud sods – vispirms cilvēks var saņemt aizrādījumu, bet, ja pārkāpums atkārtosies, var nākties maksāt. Jāatceras, ka jebkuri piemaisījumi šķirotajām frakcijām sabojās citu cilvēku pūliņus.

– Cik liels nešķiroto atkritumu procents tiek pieļauts šķirotajās frakcijās?

– Ja atkritumu apsaimniekotājs konstatē, ka šķirotajā materiālā ir vairāk nekā 20 procentu nešķirota piemaisījuma, viņam ir tiesības tos neuzskatīt par šķirotiem atkritumiem un vienoties ar mājas pārvaldnieku vai iedzīvotāju pārstāvi par izmaiņām maksas aprēķinā. Cena būs atkarīga no piemaisījumu daudzuma materiālā. Jāatceras, ka tīrus atkritumus ir daudz vieglāk atdot otrreizējai pārstrādei.

– Kurā no sektoriem drīkst izmest olu bretes?

– Atkarībā no izmantotā materiāla. Ja olas iesaiņotas kartona kastītēs, tās izmet konteinerā, kas paredzēts papīram. Ja olu brete ir no plastmasas, to izmet pie plastmasas.

Maisi un konteineri

– Kad atkritumu apsaimniekotājs piegādās speciālos atkritumu maisus?

– Maisi nešķirotajiem atkritumiem tiks izdalīti, piemēram, privātmāju īpašniekiem, kuriem nav iespējams izmantot atkritumu konteineru. Maisi būs jānopērk, bet to izvešana būs bez maksas. Piemēram, Vecrīgā gandrīz nevienai mājai nav vietas, kur novietot atkritumu konteineru, tāpat ir ļoti nelielas mājsaimniecības, kurām ir maz atkritumu, tādēļ nav vajadzības pēc konteinera.

– Ja cilvēkam savā mājā gribas šķirot atkritumus, tad viņam ir jālieto vairāki maisi?

– Maisus nāksies iegādāties pašiem iedzīvotājiem. Jebkurā gadījumā, par to vajag interesēties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā, jo katrai kompānijai šajā saistībā varētu būt kāds risinājums. Uzņēmumi bez maksas var nodrošināt tikai konteinerus šķirotiem vai nešķirotiem atkritumiem.

– Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji sūdzas, ka viņu konteineros savus atkritumus samet kaimiņmāju iedzīvotāji. Ko darīt šādos gadījumos?

– Vienīgā iespēja – runāt ar savu pārvaldnieku, kā nodrošināt konteineru laukumu, lai tam nepiekļūtu citu māju iedzīvotāji, piemēram, konteineru laukumu nožogot un turēt aiz atslēgas. Iespējams, var iesaistīt arī mājas sētnieku.