Ieva Verzemniece: „Divas trešdaļas darba vēl tikai priekšā”

Kā attīstās mājokļu renovācijas programma, kuras laikā jāapgūst ne mazāk kā 330 miljonu eiro?

Latvijā turpinās dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma ar ES fondu un valsts budžeta līdzfinansējumu. 2020. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu palielināt programmas budžetu par 35 miljoniem eiro, kuri jāapgūst līdz 2023. gada beigām. Vai pietiks laika un naudas, lai realizētu iepriekš izsludināto mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas plānu?

Lasīt tālāk...

„Jūs pieslēgsim beidzamos!”

Iedzīvotāji uzskata, ka kooperatīvs viņus velti biedējis ar paziņojumiem par parādiem, jo cīņa ar parādniekiem ir pārvaldnieka uzdevums

Mājas Brantkalna ielā 6 Rīgā iedzīvotāji vērsās redakcijā ar jautājumu, vai pārvaldnieks var nepieslēgt māju apkurei, ja īpašniekiem ir parādi?

Šī gada rudenī parādu jautājums par siltumu īpaši saasinājās attiecībā uz pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārvaldīšanā esošajām mājām. Pēc Rīgas domes vēlēšanām problēmu izdevās atrisināt. Pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmums paziņoja, ka pagaidām apmaksās iedzīvotāju parādus AS Rīgas siltums no savām finanšu rezervēm.

Kas notiks ar to māju iedzīvotājiem, kuras apsaimnieko citas organizācijas?

Lasīt tālāk...

Kas ir impulsu skaitītāji?

Valstij ir jāpaaugstina prasības dzīvokļu individuālajiem ūdens patēriņa skaitītājiem – uzskata eksperts

„Apsaimniekošanas uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks šajā vasarā veica aptauju par impulsa ūdens skaitītāju uzstādīšanu. Iedzīvotāji lēmumu nepieņēma, jo neviens nepaskaidroja, kas ir impulsu skaitītāji un vai to uzstādīšana tiešām palīdzēs novērst ūdens zudumus. Lūdzam jūsu konsultāciju!”

Atbild Latvijas gāzes un ūdens lietotāju asociācijas (LUGLA) vicepriekšsēdētājs Aleksandrs Ivanovs.

Lasīt tālāk...

„Tiešie norēķini pagaidām nav izdevīgi!”

Vai rīdziniekiem ir jāmaksā kaimiņu apkures parādi?

Augusta beigās apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks izsūtīja visiem saviem klientiem aptaujas lapas ar lūgumu nobalsot par to, ka viņi piekrīt atsevišķu dzīvokļu īpašnieku uzkrātā parāda par apkuri segšanai no mājas kopējo remontdarbu fonda. Vai tiešām kaimiņiem jāmaksā par kaimiņu?

Kā paskaidroja Rīgas namu pārvaldnieka pārstāvis Krists Leiškalns, aptaujas lapas saņēma visu to māju ar centrālo apkuri iedzīvotāji, kurām bija uzkrājies parāds par 2019./2020. gada apkures sezonu.

Lasīt tālāk...

Kadastrālā vērtība: kādas izmaiņas gaida dzīvokļu īpašniekus?

Latvijas iedzīvotāji ir satraukti: uz 2022. gadu iezīmētais kadastrālo vērtību pieaugums varētu radīt nekustamā īpašuma cenu un nekustamā īpašuma nodokļa nesamērīgu pieaugumu.

Nolēmām noskaidrot, vai tā tiešām ir, un uz sarunu aicinājām Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta Vērtēšanas analīzes daļas vadītāju Aleksandru Eļkinu. Pie viena nolēmām noskaidrot, kā faktiski tiek aprēķināta kadastrālā vērtība un kāpēc jāpārskata likums.

Lasīt tālāk...

Pieredze: rīdziniece nopirka dzīvokli, bet tas izrādījās ieķīlāts

Koronavīrusa izraisītās krīzes iespaidā mājokļu cenas Latvijā pakāpeniski samazinās. Tas cilvēkiem, kuri sen bija sapņojuši par dzīvokli, šajā izdevīgajā brīdī ļāva to iegādāties par pieņemamu cenu. Bet, ja pārdevējs vienkārši atbrīvojas no mājokļa, tad pircējs var palikt ne tikai bez dzīvokļa, bet arī bez naudas. Kā pasargāt sevi no nepatikšanām?

No rīta – nauda, bet vakarā – čiks!

– Pirms vairākiem gadiem mana mamma nopirka no draudzenes dzīvokli, kurā plānoja iekārtot komerctelpas. Bet dzīvoklis tā arī netika nostiprināts zemesgrāmatā kā manas mātes īpašums, – stāsta Jūlija. – Tas notika tā – pirmdien mamma noslēdza pirkuma–pārdevuma līgumu, bet otrdien iepriekšējā dzīvokļa īpašniece to ieķīlāja bankā kā kredīta nodrošinājumu. Kad pēc dažām dienām mana māte beidzot nolēma nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, viņai tika atteikts, jo dzīvoklis izrādījās ieķīlāts. Zemesgrāmatā bija aizliegums veikt jebkādas darbības ar šo nekustamo īpašumu, to starpā – mainīt īpašniekus.

Lasīt tālāk...