Kam jātīra un jālabo krāsnis jūsu dzīvoklī?

Pēc atrodamās statistikas, 35% Rīgas mājsaimniecību izmanto krāšņu apkuri. Tajā pašā laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka katrs desmitais ugunsgrēks ir saistīts ar apkures ierīcēm.

■ Kam jātīra krāsns dzīvoklī?

■ Ko iesākt, ja krāsns dzīvoklī ir sliktā stāvoklī?

■ Kurš atbild par dūmvadu tīrību?

■ Kādos gadījumos krāsns vienkārši var saplaisāt?

■ Kā ietaupīt pusi malkas, nesamazinot siltumu un komfortu?

Par šiem jautājumiem stāsta pieredzējuši krāšņu meistari, kuru rokas Latvijā ir uzbūvējušas simtiem krāšņu un kamīnu.

Lasīt tālāk...

AS Rīgas siltums turpina pazemināt tarifu

Labas ziņas rīdziniekiem: siltumenerģijas cena apkures sezonas sākumā būs par 23% zemāka nekā pērn 

No šī gada 1. oktobra Rīgas iedzīvotājiem jau ceturto reizi šī gada laikā tiks samazināts siltumenerģijas tarifs. Turpmāk megavatstundas (MWh) cena būs 39,77 eiro iepriekšējo 40,46 eiro vietā.

Pozitīvi, ka jaunais siltumenerģijas tarifs būs spēkā līdz 2021. gada 31. jūlijam, bet, sākot ar 2021. gada 1. augustu, tarifs atkal nedaudz paaugstināsies – līdz 40,94 eiro par MWh.

Lasīt tālāk...

Īrnieks un uzkrājumi dzīvokļa remontam

„Vai īrniekam ir jāveic īrētam dzīvoklim uzkrājumi remonta darbiem? Vai īrniekam par saviem līdzekļiem ir jāveic kadastrālā uzmērīšana un īrētais dzīvoklis jāieraksta zemesgrāmatā? Turklāt dzīvoklis pieder pašvaldībai, atrunāts īres līgumā kā neprivatizējams, un tika sniegta palīdzība dzīvokļu jautājumā maznodrošinātai personai, kura ir pensionāre/invalīde. Vai apsaimniekotājs drīkst ieturēt nekustamā īpašuma nodokli, ja visa māja nav reģistrēta zemesgrāmatā? Kur iekasētie nodokļi paliek, un kā apsaimniekotājs nosaka to vērtību? Dzintra.”

Tiešā veidā īrniekam uzkrājumi mājas remontam nav jāveic, bet īres maksā ietver mājas pārvaldīšanas un uzturēšanas izdevumus, kā arī mājas amortizācijas nolietojumu, kas var veidot uzkrājumiem nepieciešamo summu.

Lasīt tālāk...

Uz kāda pamata dzīvoklī nosaka apsaimniekošanas izmaksas

„Kādi normatīvie akti noteic, uz kāda pamata nosaka cilvēku skaitu dzīvoklī apsaimniekošanas izmaksas pakalpojumos, kur ņem vērā cilvēku skaitu? Dzīvoklī nav deklarēts neviens cilvēks un pastāvīgi nedzīvo neviens, taču vienreiz vai divreiz mēnesī nedēļas nogalēs īpašnieks atbrauc ar ģimeni (2 pieaugušie un 2 bērni). Līdz 2020. gada janvārim apsaimniekošanas rēķinā cilvēku skaits tika norādīts viens, un tas likās loģiski, jo īpašniekam jāpilda savas saistības. Tomēr kopš 2020. gada janvāra tiek norādīti divi cilvēki, kaut šie paši cilvēki ir deklarēti Rīgā, pastāvīgi dzīvo un strādā Rīgā un divās vietās vienlaikus atrasties nevar. Vai tiešām ir jāmaksā pilna maksa gan viena dzīvokļa apsaimniekošanas rēķinā, gan otrā, par pakalpojumiem, kuriem apmaksa tiek aprēķināta no cilvēku skaita?”

Lasīt tālāk...

Vai dzīvokļa īpašnieks var atteikt nomainīt stāvvadu?

„Piecstāvu dzīvojamā māja, visi stāvvadi nomainīti, izņemot starp 1. un 2. stāvu, jo 1. stāva kaimiņiene nepiekrīt (flīzes bojās). Ir bijušas avārijas situācijas, kad netīrais ūdens no augšējiem stāviem sakrājas manā, 2. stāva, vannā un neiet prom, pat tek pāri malām. Kā šādā gadījumā rīkoties, ja ir avārijas situācija (dzīvoklis ir apdrošināts)? Vai kaimiņienes atteikums ir jāfiksē dzīvokļu īpašnieku sapulcē vai arī jāsaņem no viņas izziņa, ka viņa atsakās mainīt stāvvadu par koplietošanas naudu? Kā lai avārijas situācijas gadījumā vēršos pret kaimiņieni un piedzenu no viņas zaudējumus, kas radušies, telpai applūstot? Inese.”

Lasīt tālāk...

Pārvaldnieks drīkst pārbaudīt, vai dzīvokļos uzstādīti dūmu detektori

„Vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, pamatojoties uz riskiem, kas var tikt radīti kopīpašumam, drīkst uzlikt par pienākumu atsevišķo īpašumu (dzīvokļu, noliktavu) īpašniekiem sniegt informāciju vai apliecināt, ka atsevišķajos īpašumos ir uzstādīti normatīvajos aktos noteiktie dūmu detektori un veikti normatīvajos aktos noteiktie elektriskie mērījumi, kas veicami reizi 10 gados? Ints.”

Lasīt tālāk...