Uz tiesu – par uzmācīgu „servisu”
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Novembra beigās Latvijā tika pieņemts visai neparasts tiesas lēmums: juridiskās kompānijas Bako kredīts īpašniecei Natālijai Ņemilovai nāksies samaksāt 3600 latu par krāpšanas mēģinājumu. Vēlāk avīzes Ņemilovas vainu raksturos kā „pārāk skarbu kredītservisu”.
Īstenībā firmas Bako kredīts īpašnieci apsūdzēja mēģinājumā veikt krāpnieciskas darbības ar organizētas palīgu grupas atbalstu. Lūk, kā viss notika. Cietusī Raisa Ošeniece vērsās pie Natālijas Ņemilovas, cenzdamās rast naudu komunālā parāda samaksai. Iesākumam juridiskās firmas saimniece pat iedeva Raisai Ošeniecei 25 latus, lai pēdējā varētu noslēgt laulības līgumu ar vīru. Tas bija vajadzīgs, lai ieķīlātu dzīvokli. Tostarp Bako kredīts sāka noformēt aizdevumu. Taču Ošenieci piesardzīgu darīja dažas nianses. Viņa laikus vērsās pie pazīstamas bankas darbinieces un palūdza caurskatīt dokumentu paketi. Paziņa uzreiz norādīja uz vairākiem apšaubāmiem punktiem papīros.
Ja nu kaimiņi iebildīs
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Mājoju privatizētā dzīvoklī. Māja ir neliela, diviem stāviem. Man pieder dzīvoklis pirmajā stāvā, kaimiņiem otrajā. Mums ir autonoma gāzes apkure, katrā dzīvoklī ir skaitītājs, toties ūdenspiegādes un kanalizācijas sistēma ir kopīga. Es vēlos savu dzīvokli pārplānot – no viena izveidot divus (dēls apprecējās, un mēs nolēmām, ka labāk būs dzīvot līdzās, bet katrai ģimenei atsevišķi). Taču man ir teikuši, ka bez kaimiņu atļaujas dzīvokļa plānojumu nedrīkst mainīt. Vai tā ir taisnība? Ko darīt, ja kaimiņi iebildīs?”
Diemžēl izsmeļošai atbildei informācijas ir par maz. Šai gadījumā ir svarīgi zināt, kam pieder māja, kas to apsaimnieko utt. Tomēr pamēģināsim vispārīgos vilcienos šo jautājumu aplūkot.
Sagaidījām bezmaksas elektrību
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Beidzot Latvijas trūcīgie iedzīvotāji ir sagaidījuši kompānijas Latvenergo solīto palīdzību! Pagājušajā nedēļā pašvaldības sāka saņemt Elektrības norēķinu kartes, kas paredzētas vistrūcīgākajiem valsts iedzīvotājiem.
Uzņēmums aprēķinājis, ka spēs izsniegt ap 100 000 norēķinu karšu, katru par 500 kilovatstundām. Cilvēki, kam tāda palīdzība ir visvairāk vajadzīga, tika meklēti ar pašvaldību sociālo dienestu palīdzību.
Maziem solīšiem – uz lielo renovāciju
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
■ Vai iespējams sasniegt lielu rezultātu, pakāpeniski veicot nelielus mājas siltināšanas darbus?
■ Rīgas Apsaimniekotāju asociācija gatavo mājokļu pakāpeniskas siltināšanas BEZMAKSAS projektu
■ Jebkuri remonta darbi jūsu mājā var kļūt par tukšu naudas šķērdēšanu, ja tie nav veikti pareizi. Uzzini, kā pasargāt sevi un savu naudu!
Latvija plāno nākamgad apgūt desmitiem miljonu eiro, kas no ES fondiem piešķirti mājokļu renovācijai. Bet visiem ir skaidrs: kamēr nebūs beigusies ekonomiskā krīze, rindas pēc šīs naudas neveidosies, jo dzīvokļu īpašnieki, lai kā viņi vēlētos dzīvot skaistās un siltās daudzstāvu mājās, piesardzīgi raugās uz kredītu ņemšanu un īsti neapzinās, kādu ekonomiju varētu gūt no renovācijas. Tomēr prāvie Rīgas siltuma rēķini mudina iedzīvotājus pamazām vien veikt siltināšanu. Rīgas Apsaimniekotāju asociācija nākamgad piedāvās dzīvokļu saimniekiem pakāpeniskas renovācijas programmu – „33 soļi”.
Divi tūkstoši latu par stihisku izgāztuvi
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Valsts vides dienests (VVD) nesen bija uzaicinājis uz diskusiju vairāku pašvaldību vadītājus. Sarunas temats – stihiskās izgāztuves. Pēc ekspertu domām, pilsētu un rajonu varas iestādēm jāvelta vairāk pūļu cīņai pret nelegālajiem „poligoniem”.
VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles nodaļas vadītājs Elmārs Jasinskis žurnālistiem pastāstīja, ka pašvaldības ir vienisprātis par to, ka nepieciešams izstrādāt noteikumus cīņai pret tādām izgāztuvēm.
Pagaidām reālajā dzīvē ir grūti kontrolēt dažu veidu atkritumu, piemēram, būvgružu, izvešanu.
Sniegam gatavi!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Mājas saimniekam vai sētniekam jebkurā gadalaikā rūpju ir gana. Arī tagad: vēl nav beidzies rudens lapkritis, bet Rīgā palaikam jau uzsnieg sniegs, ar kuru arī ir jāprot cīnīties.
Tūkstoši galvaspilsētas sētnieku gatavojas ziemas sezonai. Kāds ietves slaucīs ar parastu bērzu zaru slotu, kāds no šķūnīša izvilks vecu sniega lāpstu. Darba pietiks visiem, un darbs būs ļoti sarežģīts, jo celiņus vajag notīrīt pamatīgi un ātri, pirms vēl cilvēki no rīta pamodušies, izgājuši laukā un pukodamies iestiguši kupenās.
Sētnieka darbu iespējams padarīt ja ne vieglāku, tad efektīvāku gan. Par to mums pastāstīja uzņēmumā Prāna Ko (Rīgā, Baltā ielā 27, 67609715, www.prana-ko.lv). Kompānija jau pusotru gadu desmitu palīdz namu pārvaldēm, apsaimniekošanas uzņēmumiem, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām izvēlēties un iegādāties salīdzinoši lētu un kvalitatīvu inventāru ielu un telpu uzkopšanai, profesionālos un sadzīves ķīmijas izstrādājumus, darba tērpus.
Kā izliks par parādiem?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Mājoju privatizētā vienistabas dzīvoklī. Jau ilgāku laiku nevaru iekārtoties darbā, bet tagad krīzes apstākļos nav ne mazāko cerību uzlabot savu materiālo stāvokli. Man ir iekrājies parāds par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem. Vai taisnība, ka par parādiem mani var izlikt no pašam piederošā dzīvokļa?”
Jā, tāda iespēja pastāv. Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantu jums kā dzīvokļa īpašniekam jāsedz nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu.
Šos izdevumus nosaka proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam. Tāpat arī jums jānorēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
