Taupīt naudu un saudzēt dabu

Kompānija Veolia vides serviss atklājis lielu atkritumu šķirošanas laukumu. Tas ir sava veida eksperiments: uzņēmuma teritorijā Rīgā, Spilves ielā 8b novietoti daudzkrāsaini konteineri dažāda veida atkritumiem – plastmasai un stiklam, papīram un kartonam. Atkritumus eko laukumā pieņem bez maksas.

No papīra līdz vecām riepām

Man kā Pārdaugavas iedzīvotājai tā ir laba ziņa. Līdz šim nebija ne jausmas, kur likt mājās iekrājušos makulatūru un uz balkona sakrautās stikla burkas. Un kur tad vēl autoriepas?! Ar tām nu gan ir īsta nelaime! Pārdūrusi savas mašīnas riepu, beidzot sapratu, kāpēc tik daudzi autobraucēji saplīsušās riepas atstāj ceļmalā vai mežā (legāli riepu nekur nevarēju izmest, bet autoservisā par utilizāciju pieprasīja piecus latus).

– Mūsu laukumā ir konteiners arī vecām riepām, vediet tik šurp! – aicina Veolia vides serviss speciālists Mārtiņš Korotkevičs.

Iedzīvotāju atvestie atkritumi tiek no jauna šķiroti un nosūtīti pārstrādei. Papīru un kartonu, piemēram, pieņem Latvijas un Lietuvas fabrikas, tātad jūsu nodotās vecās avīzes gluži kā agrākajos laikos palīdzēs saglabāt ne mazums koku.

Pagaidām Rīgā darbojas viens Veolia vides serviss eko laukums. Mārtiņš Korotkevičs teic, ka kompānija cer uz rīdzinieku atsaucību. Tādu apzinīgu cilvēku, kas vēlas šķirot atkritumus, galvaspilsētā pamazām kļūst vairāk.

Ir interese!

– Pie daudzām Rīgas daudzdzīvokļu mājām jau stāv Veolia vides serviss atkritumu šķirošanas konteineri, – stāsta Mārtiņš Korotkevičs. – Konteineru saturu mēs izvedam bez maksas, pēc tam atkritumus vēlreiz šķirojam un nododam pārstrādei. Ienākumus kompānija no tā negūst, bet arī zaudējumus necieš.

– Kā panākt, lai tādi konteineri tiktu novietoti pie daudzstāvu mājām, kurās ir iekšējais atkritumu vads?

– Parasti iedzīvotāji par savu vēlmi šķirot atkritumus informē namu pārvaldi, savukārt tā sazinās ar mums. Mēs esam gatavi konteinerus piešķirt nekavējoties. Pārvaldniekam tikai jānorāda, kur tos novietot.

– Agrāk rīdzinieki bieži sūdzējās, ka speciālo konteineru saturs tiek sagāzts mašīnā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem. Kāpēc tā notiek?

– Problēma ir atkritumu šķirošanas kvalitāte. Ja uz desmit godprātīgiem iedzīvotājiem gadās divi neapzinīgie, kas speciālajā konteinerā samet ēdiena atliekas un citus sadzīves atkritumus, konteinera saturs ir sabojāts, mēs to vairs nevaram izmantot. Tad nekas cits neatliek kā vest tādus atkritumus uz Getliņiem un pašiem maksāt par to apglabāšanu.

– Vai iedzīvotāji bieži bojā konteineru saturu?

– Tā jau kļuvusi par tendenci. Bet jāsaprot, ka rīdzinieki to dara nevis speciāli, bet gan nezināšanas vai neuzmanības dēļ. Viņi samet parastos atkritumus tuvākajā tvertnē, bet izrādās, ka tas ir mūsu krāsainais konteiners. Kā redzat, vainīga ir mūsu neinformētība. Cilvēkiem vajag skaidrot šķirošanas jēgu, bet tas jau ir valsts līmeņa uzdevums.

Rīkoties pēc noteikumiem

– Kāpēc ārzemēs cilvēki atkritumus šķiro daudz labprātāk nekā Latvijā?

– Tur darbojas cita sistēma. Teiksim, sadzīves atkritumu konteinera izvešana iedzīvotājiem maksā nevis piecus latus, bet gan 60 eiro. Atkritumus šķirojot, parastā tvertne piepildās lēnāk, tāpēc mazāk jāmaksā, jo šķirotos atkritumus kompānijas izved bez maksas. Ārzemēs cilvēks izmantos speciālo konteineru pat tad, ja viņu absolūti neinteresē vides aizsardzības jautājumi. Viņš saprot, ka tā ietaupīs naudu. Latvijā tādas finansiālas motivācijas nav, tāpēc atkritumus šķiro tikai sociāli atbildīgi cilvēki.

– Vai „zaļi domājošu” cilvēku kļūst vairāk?

– Nedaudz. Rīgā šķiro tikai 10–20% atkritumu. Biežāk vajag cilvēkiem atgādināt, ka, cilvēcei attīstoties, atkritumu daudzums aug ģeometriskā progresijā, problēmas rada to apglabāšana. Šķirošana veicina atkritumu pārstrādi. Rūpnīcās no iegūtās masas izgatavo pildspalvas, burtnīcas, mobilo telefonu korpusus un tūkstošiem citu derīgu lietu. Žēl, ka mēs te Latvijā ne visai labi tiekam galā ar šķirošanu. Cilvēks papīram domātā konteinerā iemet piena paku, un viss konteinera saturs vairs nekam neder!

– Piedodiet, bet ko ļaunu var nodarīt piena paka?

– Šķirojot jāatceras divi noteikumi. Plastmasai domātajos konteineros nedrīkst mest jogurta kārbas, jo tā nav pārstrādājamas. Bet papīra tvertnēs nemetiet „tetrapakas”. Tās gan ir darinātas no kartona, bet iekšpusē pārklātas ar plānu polietilēna kārtiņu.

– Ko darīt ar tādiem atkritumiem?

– Tie jāmet sadzīves atkritumu konteineros.

Sīkāk par jauno eko laukumu un citiem kompānijas Veolia vides serviss projektiem var uzzināt uzņēmuma mājas lapā http://www.veolia-vs.lv.