Kā orientēties remonta tāmē?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Pagājušajā gadā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Mums, iedzīvotājiem, tas ir ļoti svarīgs dokuments. No tā, cik stingri apsaimniekotājs ievēro šos noteikumus un cik labi mēs zinām savas tiesības, ir atkarīga mūsu ikmēneša maksa par dzīvokli.
Maksā par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu parasti ir iekļauti arī atskaitījumi remonta fondā. Reizēm apsaimniekotājs šim mērķim prasa lielu naudu, bet reizēm atsakās pat no ļoti vajadzīgiem darbiem, lai tik atvieglotu cilvēkiem komunālo maksājumu nastu. Tās abas ir galējības. Mājai noteikti ir vajadzīgs remonta fonds (un ja nu gadās avārija?!), bet nav vajadzīgi nesamērīgi lieli uzkrājumi, ja pārvaldniekam nav rūpīgi apsvērta un ar iedzīvotājiem saskaņota darbu plāna.
Kaimiņiene nemaksā!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Dzīvojam Purvciemā. Visi dzīvokļi mūsu mājā ir privatizēti, bet vienai kaimiņienei iekrājies parāds – gandrīz 5000 latu! Šī sieviete rēķinus vienkārši iemet atkritumu spainī. Tātad par viņu nākas maksāt mums, godīgajiem mājas iemītniekiem. Kāpēc namu pārvalde neko nedara, lai mūs aizsargātu?”
Iesakām šo jautājumu rakstiski nosūtīt jūsu māju apsaimniekojošās namu pārvaldes direktoram. Iesniegumu vēlams uzrakstīt divos eksemplāros un reģistrēt pie sekretāres. Ja saņemtā atbilde jūs neapmierinās, sūdzieties Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta apsaimniekošanas uzraudzības nodaļā. Šeit iesniegumam pievienojiet namu pārvaldei adresēto iesniegumu un saņemto atbildi.
Kāpēc plēš nodokli?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Dzīvokli esmu privatizējis, bet ierakstīt to zemesgrāmatā nesteidzos. Domāju, ka tādējādi izdosies ietaupīt uz nekustamā īpašuma nodokļa rēķina. Taču namu pārvalde ar apbrīnojamu neatlaidību raksta šo pozīciju dzīvokļa rēķinā. Uz kāda pamata?”
Mīļais lasītāj, var noprast, ka savu dzīvokli esat privatizējis paātrināti. Bet tas jūs neatbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas!
Viss tek, nekas nemainās
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Atkušņa laikā Rīgā sāka tecēt jumti, un ne jau viens vai divi, bet simti! Galvaspilsētas namu pārvaldes katru dienu saņem neskaitāmus palīgā saucienus no augšējo stāvu iemītniekiem: „Ūdens tek pa sienām, pil no griestiem. Palīdziet!”
Kā mums pastāstīja namu pārvaldes Juglas nami valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pavlovskis, tekoši jumti Rīgā vairs nav tikai problēma, tā ir īsta traģēdija.
– Agrāk ziemā mēs saņēmām 10–15 sūdzību par tekošiem jumtiem, tagad mūsu speciālisti ik dienas uzklausa tuvu pie simt tādu zvanu, – saka pārvaldnieks. – Dzīvokļu applūšanas cēloņu likvidācijai mobilizēti visi spēki, neviens iedzīvotājs bez palīdzības nepaliks. Tikai lūdzu rīdziniekus saprast, ka namu pārvaldes darbinieki nevar uzreiz visur paspēt ierasties, mēs strādājam uz savu spēku un iespēju galējās robežas.
Dalkia atkal grib Rīgas siltums
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Viss sākās pirms daudziem gadiem, kad franču kompānija Dalkia, kuras specializācija ir siltumenerģijas piegādes pakalpojumi, iegādājās 2% uzņēmuma Rīgas siltums akciju. Kas ir 2%? Tāds nieks vien! Taču tagad šī niecīgā akciju daļa ļauj kompānijai Dalkia cerēt uz pilnīgu kontroli pār galvaspilsētas siltuma piegādātāju.
Tas nu ir noticis: Dalkia, kurai savulaik tika „parādītas durvis”, ir atgriezusies. Rīgas domes iepriekšējais sastāvs uzskatīja par nelietderīgu slēgt jebkādas vienošanās ar privātuzņēmumu, kas darbojas visā Eiropa un ar siltuma piegādi pelna lielu naudu, jo deputāti skaidri apzinājās: kamēr uzņēmums Rīgas siltums nosacīti atrodas valsts kontrolē, tas strādā ne tik daudz peļņai, cik rīdzinieku interesēs. Tiklīdz pie siltumtīklu stūres nonāks svešzemju biznesmeņi, situācija mainīsies, kā tas jau noticis Viļņā.
Milzīgi rēķini? Jums pienākas palīdzība
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Februārī rīdzinieki saņēma šokējošus rēķinus par siltumu. Diemžēl tā ir realitāte – ziema nevienu nav saudzējusi. Dažviet maksa par dzīvojamās platības viena kvadrātmetra apkuri cēlusies pat par 50%. Redakcijā nemitīgi vēršas apjukuši cilvēki: kā tagad izdzīvot, kā samaksāt par siltumu? Daudziem grūtībās nonākušajiem izeja varētu būt Rīgas domes dzīvokļa pabalsts.
Pretendentu būs vairāk!
2009. gadā dzīvokļa pabalstu Rīgā saņēma aptuveni 40 tūkstoši cilvēku, bet, kā ziņo galvaspilsētas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes vadītājs Mārtiņš Moors, 2010. gadā uz pašvaldības pabalstu noteikti pretendēs daudz vairāk cilvēku. „Jo lielāki dzīvokļa rēķini, jo vairāk pretendentu uz pašvaldības pabalstiem,” saka Moors. Tiek lēsts, ka šogad dzīvokļa pabalsts būs vajadzīgs vairāk nekā 60 tūkstošiem rīdzinieku.
Uzmanību – plūdi!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Nepieredzēti biezā sniega sega Rīgai var radīt nopietnas problēmas. Pirmkārt, tās ir lāstekas, kas apdraud gājējus, otrkārt, iespējamie plūdi, kas var skart daudzus galvaspilsētas rajonus.
Ko saka sinoptiķi?
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Irēna Nikoluškina informācijas aģentūrām pavēstījusi, ka laika apstākļi mūs jau sen brīdina par iespējamiem plūdiem. Jau rudenī mūs piemeklēja ilgstoši un spēcīgi lieti, kas paaugstināja gruntsūdeņu līmeni. Ziema ir atnākusi ar puteņiem un rekordlieliem nokrišņiem (apgalvo, ka Rīgā tik daudz sniega nav bijis vismaz 100 gadu). Pēdējo reizi sniegiem tik bagāta ziema Latvijā bija pirms 14 gadiem, taču toreiz gruntsūdens līmenis nebija tik draudīgs, arī pavasaris toreiz iestājās pakāpeniski, bez straujiem atkušņiem.
