Valdība iededz sarkano gaismu

Pagājušajā gadā tika pieņemts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, taču valdība, sīki aprakstījusi tajā pārvaldnieku funkcijas, neparūpējās, lai šis dokuments nepaliktu tikai uz papīra. Iedzīvotāju interešu aizsardzības nolūkā Ministru kabinetam atlika tikai pieņemt dažus svarīgus noteikumus, bez kuriem jaunais likums ir kā lēts kareklis dārgā ķēdē.

Ekonomikas ministrija izstrādāja un iesniedza MK vairākus dokumentus, kam bija jāpapildina vajadzīgais, bet pagaidām nedzīvais pārvaldīšanas likums. Tie nebija nekādi nieka papīri, bet gan dokumenti, kas nosaka visiem iedzīvotājiem svarīgas māju pārvaldīšanas nianses. Piemēram, sētniekam izvirzāmās minimālās prasības, kārtība, kādā pārvaldniekam jāved mājas lieta, u.c.

Tas, ka nav noteikta minimālā namu pārvaldes pienākumu pakete, nostāda dzīvokļu īpašniekus sarežģītā stāvoklī. Gan Rīgā, gan citviet Latvijā cilvēkiem it bieži nav skaidrības, piemēram, par to, cik bieži sētniekam ir jāuzkopj viņu kāpņu telpa. Tas paver ceļu veikliem un agresīviem pārvaldniekiem, kuri pārvilina iedzīvotājus ar solījumiem apsaimniekošanas maksu samazināt līdz gluži neticamam minimumam – 6–10 santīmiem par kvadrātmetru, ne vārda neieminoties par to, ka par šādu naudu māja nesaņems tikpat kā nekādus pakalpojumus, pārvaldnieks vienīgi administrēs rēķinus.

Tieši tāda situācija ir patlaban. Tāpēc jaunos noteikumus, kuros precīzi reglamentēts mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbu apjoms, gaidīja gan pārvaldnieki, gan iedzīvotāji. Ekonomikas ministrija iesniedza dokumentu paketi izskatīšanai Ministru kabinetā. Bija gaidāms, ka tuvākajās dienās tā tiks pieņemta. Bet! Valdība negaidīti svītroja jautājumu no darba kārtības. Pēc neoficiālas informācijas, noteikumi Ministru kabinetā iestrēguši tāpēc, ka nav patikuši lielam monopolistam – pakalpojumu sniedzējam.

Un tā Ministru kabinets bez jebkādiem paskaidrojumiem atlika pie malas šādu dokumentu projektus: „Noteikumi par dzīvojamās mājas sanitāro apkopi”, „Noteikumi par dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu”, „Noteikumi par mājas lietas vešanas un aktualizēšanas kārtību”, „Noteikumi par kārtību, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītas darbības”.

Kad tiks pieņemta normatīvo aktu pakete? Uz šo jautājumu neizdevās rast atbildi ne Ekonomikas ministrijā, ne parlamentā. Tostarp nepilnības likumdošanas aktos katru dienu kļūst par cēloni strīdīgām situācijām, jo pārvaldnieki un dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties ar mājas apsaimniekošanu saistītos svarīgos jautājumos.