Vai viegli būt īrniekam?

„Uz sirds sakrājies daudz jautājumu par dzīvokļa apsaimniekošanu, par pašvaldības attieksmi pret īrniekiem. Spriediet paši. Dzīvoju labiekārtotā vienistabas dzīvoklī Ķengaragā. Tā kā esmu vientuļa pensionāre, nolēmu dzīvokli neprivatizēt. Vai ir vērts skaidrot, ka starp privatizētiem un neprivatizētiem dzīvokļiem pastāv liela atšķirība? Manuprāt, tās ir divas pilnīgi dažādas lietošanas juridiskās un ekonomiskās formas.

Taču pilsēta un namu pārvalde gan pret dzīvokļu īrniekiem, gan īpašniekiem izturas absolūti vienādi. Vai tas ir taisnīgi? Pēc īrnieka nāves pilsēta dabūs dzīvokli atpakaļ, bet prasības pret īrnieku ir tādas, it kā viņam būtu tiesības mājokli atstāt mantojumā...

Tātad īrniekiem tiek izvirzītas tādas pašas prasības kā dzīvokļu īpašniekiem. Šai sakarā man ir daži jautājumi.

• Vai man obligāti jāpiedalās mūsu mājas dzīvokļu īpašnieku sapulcēs un pat jābalso, kā to prasa mūsu valde?
• Vai uz mani tikpat lielā mērā kā uz dzīvokļu īpašniekiem attiecas visi papildu izdevumi par mājas remontu un avārijas seku likvidēšanu?
• Vai man ir tiesības vajadzības gadījumā dzīvokli apmainīt pret citu tepat Rīgā vai citur?
• Vai pēc manas nāves tiesības te dzīvot saglabās mana māsasmeita (otrās grupas invalīde kopš bērnības), kas manā dzīvoklī ir deklarēta?
• Vai man jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis?

Raisa

Uz lasītājas jautājumiem atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta juristi

Vispirms par Raisas kundzes tiesībām piedalīties dzīvokļu īpašnieku sapulcēs. Tā kā sieviete nav izmantojusi savas likumīgās tiesības un nav privatizējusi dzīvokli, viņa nav mājokļa saimniece, tāpēc dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs viņai nav balsstiesību. Pat īrnieku klātbūtne tādās sapulcēs ir pieļaujama tikai tad, ja tam piekrīt pārējo dzīvokļu īpašnieki.

Tālāk: vai īrniekiem par mājas remontu jāmaksā līdzīgi kā dzīvokļu īpašniekiem? Jā, ir jāmaksā, jo viņi vienādā apjomā saņem pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu. Atgādināsim, ka saskaņā ar Rīgas domes 2007. gada 12. jūnija lēmumu „Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” īres maksa par dzīvojamo telpu kopējās platības vienu kvadrātmetru kopš 2008. gada 1. augusta ir 0,45 lati mēnesī.

Tagad par nodokļiem. Tie jāmaksā gan nekustamā īpašuma īpašniekiem, gan nomniekiem, tādiem kā Raisas kundze. Tā nu reiz ir noteikts Latvijas normatīvajos aktos. Piemēram, saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli” šo nodokli par valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, ēkām un inženierbūvēm maksā to lietotājs, bet, ja tāda nav, tad nomnieks. Pēc tāda paša principa tiek iekasēta nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes.

Pievērsīsimies jautājumam par pašvaldības dzīvokļa maiņu. Dzīvokļa īrniekam ir tiesības īrēto mājokli mainīt pret jebkuru citu, šai nolūkā tikai jāvēršas ar iesniegumu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, bet maiņas variantu nāksies meklēt pašiem.

Daudzus vecāka gadagājuma cilvēkus, kas nav privatizējuši dzīvokli, satrauc jautājums, vai viņi var īres tiesības nodot mantojumā. Lai to noskaidrotu, vajag tikai rūpīgi izstudēt jebkura īrnieka rīcībā esošos dokumentus. Ja Raisas kundzes īres līguma 1. pielikumā bez viņas kā dzīvokļa galvenās īrnieces ierakstīta arī māsasmeita, tad tai ir īres tiesības. Ja radiniece dzīvoklī tikai deklarēta, tad viņai šādu tiesību nav.

Pēc sīkākas informācijas iesakām Raisas kundzei un citiem mūsu avīzes lasītājiem vērsties Mājokļu un vides departamentā pa tālruni 67105832, 67012540 vai personiski Apmeklētāju pieņemšanas nodaļā, kas atrodas Brīvības ielā 49/53, 5. stāvā.