Vai mūsu māju nojauks
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Savu dzīvokli esmu privatizējusi jau sen, bet zeme zem mūsu daudzstāvu nama nav privatizēta. Pašvaldība piedāvā mums zemi steidzami privatizēt un dod tam ne vairāk kā mēnesi laika. Taču ir paklīdušas nepatīkamas baumas, ka mūsu māju paredzēts nojaukt. Ja tā, tad kāpēc mums vajadzētu to zemi privatizēt? Varbūt mājas nojaukšanas gadījumā mēs varētu vismaz cerēt uz pašvaldības dzīvokļiem?”
Spriežot pēc jautājuma, gan jūs, gan jūsu kaimiņi savus dzīvokļus privatizējāt paātrinātā kārtā. Domājams, ka tagad visa jūsu māja ir nodota plānveida privatizācijai, tāpēc arī iedzīvotājiem piedāvāts noformēt zemi savā īpašumā, lai beidzot izdarītu attiecīgos ierakstus Zemesgrāmatas reģistrā.
Mūsu mērķis – silta māja
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Lielie būvmateriālu un būvkonstrukciju ražotāji Latvijā uzņemas pildīt funkciju, no kuras pagaidām atsakās valsts: viņi stāsta cilvēkiem par Eiropas pieredzi mājokļu siltināšanā un pārliecina mūs mācīties nevis pašiem no savām, bet gan no svešām kļūdām.
Tādu pasaulē plaši pazīstamu kompāniju kā Rehau un Knauf speciālisti uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem pagaidām ir maz informācijas par mājokļu kvalitatīvu renovāciju. „Renovācija jāveic ļoti pārdomāti,” uzskata Knauf pārstāvis Andris Veinbergs. „Tikai rūpīgi izpētījuši būvmateriālu un pakalpojumu tirgu, cilvēki var izraudzīties variantu, kas palīdzēs viņu mājai nodrošināt reālu siltumenerģijas ekonomiju. Citādi var gadīties, ka nauda tiek palaista pa vējam”.
Sabiedrība ir, līguma nav!
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
„Labdien! Vēlētos ar avīzes palīdzību noskaidrot divus jautājumus. Mūsu daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji kopsapulcē ir vienojušies, ka atsakās no namu pārvaldes, bet mājas apsaimniekošanu nodod sabiedrībai. Vai dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt līgumam ar jauno sabiedrību? Ja šāda līguma pagaidām nav, bet māja sabiedrībai apsaimniekošanā ir jau pusgadu, kas ir atbildīgs par mājas apkures, ūdens un kanalizācijas stāvvadiem? Ar cieņu, Madara”.
Uz Madaras jautājumu atbild Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Igors Trubko:
Lietuva saņēmusi 100 miljonus
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Latvija plāno vairāku gadu laikā apgūt 44 miljonus latu, ko Eiropas Savienība piešķīrusi mājokļu siltināšanai, Lietuva tai pašā laikā no Nordic Investment Bank renovācijai saņēmusi 100 miljonus eiro. Tiesa, šī nauda ir aizdota, un to izmantos mājokļu un sabiedrisko ēku siltināšanai.
Lietuvas Finanšu ministrija gatavojas par šiem līdzekļiem renovēt 39 sabiedriskās ēkas 230 kvadrātmetru kopplatībā. Naudu saņems augstskolas, teātri, muzeji, slimnīcas utt.
Vai esi samaksājis nodokli par suni?
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Uzmanību visiem mājdzīvnieku īpašniekiem! Katru gadu mēs Rīgas domei maksājam nodevu par tiesībām turēt suni. Bet novembrī tika mainīts konta numurs, uz kuru mēs esam ieraduši pārskaitīt naudu.
Par to informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments. Sakarā ar tā reorganizāciju un citiem aizejošā gada satricinājumiem konts no Parex bankas ir pārcelts uz SEB banku. Uz to tad arī tagad jāpārskaita nauda:
Jaungada loterija Rundālē
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Nelielā Rundāles novada dome ir parādījusi labu piemēru lielajai Rīgai, aicinot iedzīvotājus piedalīties loterijā, kurā bija iespējams laimēt atlaidi komunālo pakalpojumu maksājumiem.
Rundāles novada dome aicināja ciemos iedzīvotājus, kas šogad apzinīgi maksājuši par komunālajiem pakalpojumiem, un iepriecināja viņus ar dāvanām. Tas šobrīd patiesi ir ļoti svarīgi: tā kā aizvien vairāk cilvēku paliek parādā pakalpojumu sniedzējiem un namu pārvaldēm, godprātīgie maksātāji ir pelnījuši atzinību un pamudinājumus.
Rīgā krāsnis kļūst bīstamas
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 09 Aprīlis 2012
Krīzes laikā cilvēki sākušai taupīt arī uz krāšņu tīrīšanas un labošanas rēķina. Bet velti, saka pieredzējušais krāšņu meistars Ivans Kuziks, tāda taupība var radīt lielus zaudējumus: aptuveni 30% ugunsgrēku vecajos namos izceļas apkures sistēmas bojājumu dēļ.
Jau sen aizmirstībā nogrimuši tie laimīgie laiki, kad ikvienai namu pārvaldei štatā bija savs krāšņu meistars. Latvijā Ivans Kuziks savulaik ieradās no Ukrainas, kur no sava tēva, prasmīga amata pratēja, bija apguvis krāšņu mūrēšanas māku. Pirmā darba vieta viņam bija namu pārvalde Daugavpilī. Tur talantīgo un čaklo meistaru augstu novērtēja un jau pēc pusgada piedāvāja dzīvokli, lai tikai viņš neaizbēgtu uz galvaspilsētu. No dzīvokļa Ivans atteicās, bet daugavpilieši vēl ilgi sūtīja uz namu pārvaldi vēstules: „Paldies, ka atsūtījāt mums palīgā cilvēku ar zelta rokām un zelta sirdi!”
