Gudrs risinājums remonta laikā

Sākusies dzīvokļu remonta sezona un reizē piemērots laiks sarunai par būvatkritumu izvešanu. Iespējams, daudzi pat nezina, ka vecās tapetes, flīžu lauskas un apmetumu nedrīkst mest parastajos atkritumu konteineros. Pēc noteikumiem un godaprāta būvgružu izvešana jāuztic tikai specializētajām kompānijām.

Redakcijai nereti zvana lielo pilsētu guļamrajonu un nomales iedzīvotāji: „Tuvējā mežā ir sadauzītu ķieģeļu, kaļķa un vecu cauruļu kalni. Palīdziet, lūdzu, noskaidrot, kas rada šīs nejēdzības!” Mēs noskaidrojām un šodien esam gatavi atbildēt: šo nejēdzību cēlonis esam mēs paši, mūsu nezināšana un bezatbildība. Lielās atkritumu apsaimniekošanas firmas Veolia vides serviss komercdirektors Mārtiņš Korotkevičs pastāstīja mums par specifiskajām būvgružu izvešanas problēmām.

– Mūsu klienti ir iedalāmi divās kategorijās. Pirmā – juridiskās personas, tas ir, lielie būvuzņēmumi. Valsts raugās, lai celtnieki pareizi apsaimniekotu pašu radītos atkritumus, tāpēc šie uzņēmumi parasti nekādas problēmas nerada. Bet šobrīd lielie uzņēmumi ir iesaldējuši jaunos projektus, Latvijā gandrīz nekas netiek būvēts. Tāpēc tagad lielākā daļa klientu ir privātpersonas. Piemēram, māju un dzīvokļu īpašnieki, kas iecerējuši plašākus remonta vai pārbūves darbus. Ar tiem viss ir daudz sarežģītāk...

Sāksim ar to, ka krīzes dēļ būvgružu izvešanas pakalpojumu pieprasījums ir krities, bet šajā tirgū strādājošo kompāniju skaits nav samazinājies. Tās visas cīnās par vietu zem saules, un dažas šīs vietas dēļ ir pat gatavas rīkoties negodīgi.

– Ko parasti dara cilvēks, kuram nepieciešams aizgādāt prom būvgružus? Viņš atver sludinājumu portālu un meklē lētāko piedāvājumu. Cena kļuvusi par noteicošo izvēles faktoru, – saka Mārtiņš Korotkevičs. – Bet ne vienmēr tas ir pareizi, jo lētās kompānijas bieži vien rīkojas negodīgi: savākušas atkritumus, ved tos nevis uz izgāztuvi vai šķirošanas laukumu, bet taisnā ceļā uz mežu.

Iespējams arī cits variants. Atkritumu apsaimniekošanas kompānija paņem nomā lielu teritoriju un ved turp atkritumus, kamēr poligons ir pārpildīts, un tad pasludina bankrotu vai maina nosaukumu un juridisko adresi, bet atkritumus atstāj likteņa ziņā. Tātad atkritumi atkal paliek neapglabāti.

– Pie tādas shēmas faktiski visa klienta nauda aiziet kompānijas peļņā, – saka Korotkevičs. – Tāpēc jau var dempingot, pazeminot cenu par 30–40%. Bet cilvēkam, kas izvēlas tādas firmas pakalpojumus, jāapzinās sekas: būvgruži nokļūs mežā.

Atkritumu iespējami kvalitatīvas apsaimniekošanas izvēle ir cilvēka sociālās atbildības, sirdsapziņas un audzināšanas jautājums. Bet bieži vien tas ir arī viņa informētības jautājums. Remonta laikā daudzi pat neiedomājas, ka nepieciešams pasūtīt speciālu konteineru gružiem. Viņi vienkārši sagāž būvgružus parastajā atkritumu tvertnē.

– Latvijā nav tādu noteikumu, kas nekustamā īpašuma saimniekam uzliktu par pienākumu noteiktā kārtībā izvest būvgružus, – saka Veolia vides serviss eksperts. – Tikai viens ir skaidrs: ja cilvēks atkritumus izmetīs uz ielas, tūlīt klāt būs pašvaldības policija un teritorijas īpašniekam uzliks naudas sodu.

– Mēs remonta laikā būvgružus izlikām lielgabarīta atkritumiem paredzētajā laukumā. Vai arī tas nav pareizi?

– Tā nedrīkst darīt. Būvgruži nav pieskaitāmi lielgabarīta atkritumiem. Tādos laukumos var likt tikai vecas mēbeles un citus sadzīves priekšmetus.

– Kas tad ir uzskatāms par būvgružiem?

– Par būvgružiem mēs dēvējam betona un dzelzsbetona konstrukcijas, ķieģeļus, flīzes, keramiku, ģipša, cementa un kaļķa atkritumus. Šai kategorijai pieskaitāma arī zeme, kas jāizved, cauruļu paliekas, grīdas segumi, tapetes. Daudzi apdares materiāli satur ķīmiskos savienojumus, tāpēc tos nedrīkst dedzināt. Piedevām vēl tādi atkritumi parasti ir daudz smagāki par parastajiem, tāpēc mums nākas dārgāk maksāt par to apglabāšanu izgāztuvē.

– Ja runa ir tikai par svaru, kāpēc tomēr aizliegts izmantot parastos konteinerus?

– Iedomājieties: atbrauc atkritumu vedējs, lai aizvestu konteineru, bet nevar to pacelt! Hidraulika nav paredzēta tik lielam smagumam. Tādā gadījumā nepatikšanas draud namu pārvaldei. Tai jāatsūta sētnieks, kurš konteineru izkraus ar rokām, lai padarītu to vieglāku.

– Pieņemsim, ka es esamu apzinīgs pilsonis. Ierodos jūsu kompānijā un saku: „Gružiem, kas palikuši pēc dzīvokļa remonta, liels konteiners nav vajadzīgs. Vai varat piedāvāt mazāku?”

– Protams, varam. Būvgružu konteineri ir dažāda lieluma – no 5,5 līdz 26 kubikmetriem. Ja dzīvoklī veikts normāls remonts, mazais konteiners būs tieši tas, kas jums vajadzīgs. Pasūtītājs maksā tikai par konteinera aizvešanu. Pašu konteineru var 10 dienas turēt pie mājas bez maksas.

– Bet ne jau pie katras mājas tam atradīsies vieta!

– Pēc vienošanās ar namu pārvaldi sētnieks noteikti tādu vietu ierādīs.

– Cik maksā būvgružu izvešanas pakalpojums?

– Viss atkarīgs no Rīgas vai Latvijas rajona, kur dzīvo pasūtītājs. Bet vidēji viena konteinera izvešana maksā no 40 latiem un dārgāk.

– Vasarā tiek tīrīti pagrabi un bēniņi. Vai arī no turienes izvāktie krāmi skaitās būvgruži?

– Jā! Namu pārvaldes un dzīvokļu īpašnieku sabiedrības parasti to zina. Pasūtītājs aptuveni aprēķina šo krāmu apjomu, mēs noliekam pie mājas attiecīga lieluma konteineru un, saņēmuši zvanu, ka darbs ir pabeigts, uzreiz to savācam.

– Godīgi runājot, ne jau visi sētnieki vēlas noņemties ar pagrabu tīrīšanu – pārāk netīrs darbs...

– Tādā gadījumā mēs varam piedāvāt savus pakalpojumus. Bēniņu un pagrabu tīrīšanu paveicam ātri – vienā divās dienās. Bet iedzīvotājiem vajadzētu iegaumēt, ka tāda tīrīšana ir ļoti svarīgs pasākums, ko regulāri vajag atkārtot.

– Ko ieteiksiet iedzīvotājiem, kuri plāno savas mājas remontu, pārbūvi vai sakopšanu?

– Atgādināšu viņiem vienkāršu patiesību: neviens, izņemot mūs pašus, par apkārtējo vidi neparūpēsies. Mežā izgāztos gružus vāks namu pārvalde, tērējot tam mūsu nodokļu naudu. Tikai tad jau tas būs sarežģītāk un dārgāk. Daudzi atkritumi tā arī paliks mežā – faktiski uz mūžīgiem laikiem, jo tie nesadalīsies. Vai to mēs novēlam Latvijas dabai, saviem bērniem?

Sīkāk par Veolia vides serviss būvgružu izvešanas pakalpojumu – kompānijas mājas lapā http://www.veolia-vs.lv.