Aleksandrs Sakovskis: „Iedzīvotāju parādi ir kopīga problēma!”

Rīgas lielākā namu pārvalde Kurzemes namu apsaimniekotājs (KNA), kuras aprūpē ir aptuveni 1000 māju, atzīst, ka klientu parādi par komunālajiem pakalpojumiem ir sasnieguši kritisko atzīmi. KNA jaunais vadītājs Aleksandrs Sakovskis saka: „Mēs esam paredzējuši nopietni pievērsties ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, kuru starp tiem, kam iekrājies vairāk nekā 1000 latu parāds, pēc mana vērtējuma, ir aptuveni puse”.

Aleksandrs Sakovskis KNA nav iesācējs, pirms pieciem gadiem viņš šajā namu pārvaldē jau strādāja par finanšu direktoru, daudzas lietas viņam te zināmas. Taču, pārņemot uzņēmumu no sava priekšgājēja Artūra Lifšica, viņš pat iedomāties nevarēja, ka stāvoklis ir tik bēdīgs.

KNA klientu parādi par komunālajiem pakalpojumiem šobrīd ir 3 miljoni 700 tūkstoši latu, tikai par siltumu vien Pārdaugavas iedzīvotāji palikuši parādā pusotra miljona. („Tas vēl labi,” komentē Aleksandrs Sakovskis, „pirms mēneša, kad sāku te strādāt, namu pārvaldes parāds Rīgas siltumam bija 2 miljoni 800 tūkstoši...”)

Kādas sekas tam var būt? Uzņēmumam Rīgas siltums ir tiesības parādniekiem nepieslēgt apkuri. Tā kā namu pārvaldei ar pakalpojuma sniedzēju ir vienots līgums par septiņsimt mājām ar centrālo apkuri, perspektīvā salšana draud visam rajonam.

Lai nepiedzīvotu tādu nelaimi, KNA vērsās uzņēmumā Rīgas siltums ar lūgumu noslēgt atsevišķus līgumus par katras konkrētas mājas apkuri. Tā vismaz iespējams pasargāt no nepatikšanām daudzdzīvokļu mājas, kuru parāds nav sasniedzis kritisko robežu. Bet ar to māju iemītniekiem, kuri ieslīguši dziļos mīnusos, jaunais KNA valdes priekšsēdētājs ir apņēmies nopietni pastrādāt.

– Mana pieredze darbā ar klientiem liecina, ka Rīgas parādnieki ir iedalāmi divās kategorijās. Viena kategorija ir cilvēki, kas tiešām nonākuši smagā situācijā. Viņi neslēpjas, nāk uz namu pārvaldi pēc padoma un palīdzības, un mēs kopā meklējam risinājumu. Otra parādnieku kategorija ir ļaunprātīgi nemaksātāji. Jūs brīnīsities, uzzinot, cik daudz ir tādu cilvēku!

Par ļaunprātīgiem nemaksātājiem namu pārvaldē dēvē tos dzīvokļu īpašniekus, kuri rēķinus var samaksāt, bet nevēlas ar šo lietu ķēpāties. Ja godīgi, tad tieši viņi ir tie, kas apsaimniekotāju dzen krīzē. Ja būtu tikai maznodrošināto parādi vien, namu pārvalde vēl kaut kā tiktu galā, bet, ja maznodrošinātajiem pievienojas šie, saudzīgi izsakoties, vienaldzīgie... Tad beigts un pagalam!

– Parādniekus esam iedalījuši divās grupās, – stāsta Aleksandrs Sakovskis. – Par smagiem uzskatām tos, kam parāds ir 1000 latu un vairāk. Ticiet man, tikai puse no viņiem patiešām nespēj norēķināties ar namu pārvaldi.

Starp ļaunprātīgajiem nemaksātājiem daudz ir tādu, kas dzīvokli ieķīlājuši bankā. Viņu domu gājiens ir aptuveni šāds: „Ja jau dzīvokli tāpat atņems par hipotekārā kredīta neatmaksāšanu, tas kāpēc vēl tērēt naudu komunālajiem maksājumiem?”

Šajā grupā var ierakstīt arī tos, kas tāpat aizlaidušies uz ārzemēm vai devušies turp darba meklējumos. Viņi droši vien cer par dzīvokli samaksāt kaut kad vēlāk. Bet ir arī tādi, kas nemaksā tāpat vien. Nesodāmības apziņa rada visatļautību...

Sakovskis sola tādus cilvēkus disciplinēt ļoti vienkārši – ar tiesas pavēsti. Reizē pārvaldnieks uzsver, ka KNA cenšas maksimāli vienkāršot darbu ar maznodrošinātajiem klientiem. Piemēram, uzņēmums pirmais Rīgā pieņēmis stingru kavējuma naudas aprēķināšanas un atcelšanas reglamentu.

– Aleksandr, trijos mēnešos, kopš jūs te strādājat, KNA parāds Rīgas siltumam sarucis gandrīz uz pusi. Atzīstieties, vai esat siltuma piegādātājam pārskaitījuši to naudu, ko mājas uzkrājušas remontam?

– Nē, no naudas plūsmas viedokļa tas ir pat neiespējami: kamēr iedzīvotāji ir parādā namu pārvaldei gandrīz četrus miljonus latu, ienākošos maksājumus drīkst novirzīt šā parāda dzēšanai, tai skaitā to komunālo pakalpojumu apmaksai, kurus mājas jau saņēmušas. Bet remonta fondi? Tos mēs neesam aiztikuši. Gluži vienkārši šobrīd mēs tos nevaram izmantot paredzētajam mērķim, jo lielākajai daļai māju ir negatīva bilance. Tas ir, remonta nauda eksistē tikai uz papīra, tās nav mājas kontā.

– Kāds ir jūsu rajona iedzīvotāju reālais parāds par siltumu?

– Pusotra miljona latu. Patlaban esam sasnieguši zināmu līdzsvaru: cik iedzīvotāji par siltumu ir parādā KNA, tikpat daudz KNA ir parādā piegādātājam.

– Bet parāda kopējā summa ir ļoti liela...

Iedzīvotāju parāds namu pārvaldei ir visu problēmu sakne mājokļu apsaimniekošanā. Diemžēl dzīvokļu saimnieki ir parādā ne tikai par siltumenerģiju, bet arī par ūdeni un par pašu apsaimniekošanu. Šobrīd galvenais jautājums Kurzemes namu apsaimniekotājam: ko darīt 15. oktobrī, sākoties apkures sezonai.

– Vai Pārdaugavā šis jautājums ir aktuālāks nekā citos Rīgas rajonos?

– Iespējams, ka citās namu pārvaldēs situācija nav tik katastrofāla. Zinu apsaimniekotājus, kas iedzīvotāju parādus pakalpojumu sniedzējiem dzēš, liekot lietā pašu rezerves. Pagājušajā rudenī līdzīga situācija bija arī pie mums. Namu pārvaldes parāds Rīgas siltumam nepārsniedza 300 tūkstošus, bet iedzīvotāju kopējais parāds namu pārvaldei bija 2 miljoni 700 tūkstoši latu. Kas bija tālāk? Vadības maiņa, apstājies ikdienas darbs ar parādniekiem un kā sekas tam – nesamaksāto rēķinu skaita straujš pieaugums.

– Tātad parādi palielinājušies pārvaldnieka vainas dēļ?

– Atbildēšu ar piemēru. Mans priekšgājējs KNA valdes priekšsēdētāja amatā uzskatīja, ka tiesāšanās ar nemaksātājiem ir neefektīvs paņēmiens. Parādu piedzīšana bija atstāta pašplūsmai. Pārvaldnieks nolīga trīs inkaso firmas, bet uzticēja tām minimālu klientu skaitu. Pavisam mūsu teritorijā ir vairāk nekā 1000 iedzīvotāju, kuru parāds pārsniedz 1000 latu, un vēl 1000 dzīvokļu īpašnieku, kuru parāds ir virs 500 latiem. Kā lai parādi neaug, ja namu pārvalde ilgus mēnešus nelikās par šiem cilvēkiem ne zinis?

– Cilvēki, kas akurāti maksā par pakalpojumiem, ir ļoti neapmierināti ar šādu situāciju, jo pārvaldnieka bezdarbība var tikai padziļināt problēmu, un beigu beigās cietīs visi mājas iemītnieki!

– Tāpēc arī par visiem simt procentiem esmu mainījis namu pārvaldes politiku. Visiem lielajiem parādniekiem esam nosūtījuši brīdinājumu par parādu piedziņu tiesas ceļā. Protams, katrs gadījums ir skatāms individuāli. Lielam dzīvoklim 300 latu parāds var iekrāties divos mēnešos, un to vēl varētu pieciest – varbūt ģimenei ir radušās pagaidu grūtības. Mazo dzīvokļu iemītnieki tādu parādu krāj vismaz pusgadu, un tas jau liecina par problēmu.

– Daudzi pārvaldnieki netic tiesai kā parādu piedziņas līdzeklim – viss notiek pārāk ilgi un nav nekādas drošības. Kāpēc jūs esat izlēmuši tiesāties ar nemaksātājiem?

– Protams, tiesāšanās ir grūta lieta. Daļēji saprotu kolēģus, kuri cenšas iztikt bez tiesas. Bet atkārtošu: Pārdaugavā aug ļaunprātīgo nemaksātāju skaits! Šie cilvēki dzīvo ar nesodāmības apziņu un ir pārliecināti, ka dzīvokļa parāds neizraisīs nopietnas sekas. Un ja reiz tā, tad kāpēc maksāt? Vēršoties tiesā, mūsu galvenais mērķis ir piedzīt parādu, nevis panākt cilvēka izlikšanu no dzīvokļa. Bet, ja var palīdzēt tikai izlikšanas draudi, mēs esam gatavi tiesāties.

– Pašvaldības namu pārvaldes pilda sociālā bufera funkciju. Vai, tiesājoties ar ļaunprātīgiem parādniekiem, jūs nesodīsiet arī patiešām trūcīgus cilvēkus?

– Trūcīgie ļaudis, kam grūtības sagādā maksājumu kārtošana, nekad neslēpjas. Viņi nāk uz namu pārvaldi, raud, stāsta par saviem apstākļiem, un beigu beigās mēs kopīgi meklējam izeju no situācijas. Rīgā labi darbojas sociālās aizsardzības sistēma. Cilvēkam, kam pašvaldība piešķīrusi maznodrošinātā statusu, ir tiesības uz dzīvokļa pabalstu. Mēs tādos gadījumos noslēdzam ar sociālo dienestu trīspusēju līgumu, un parādu samaksā pilsēta. Aicinu trūcīgos iedzīvotājus neslēpties, viņiem pienākas palīdzība.

– Ko izsauks uz tiesu vispirmām kārtām?

– Esam sagatavojuši 15 prasības, ar laiku to skaits pastāvīgi pieaugs. Iedzīvotāji, kam parāds pārsniedz 1000 latu, jau saņēmuši no namu pārvaldes brīdinājumu par vēršanos tiesā. Otrs brīdinājumu vilnis skars tos, kam parāds ir no 300 līdz 1000 latiem.

Ar tik aktīvu rīcību KNA neapšaubāmi panāks, ka daļu parādu līdz apkures sezonas sākumam iedzīvotāji atdos. Taču komunālo maksājumu dinamika Pārdaugavā joprojām ir neapmierinoša. Treknajos gados dzīvokļu īpašnieki vasarā katru mēnesi vidēji samaksāja 20% no ziemas parāda, bet šobrīd parāds salīdzinājumā ar pavasari samazinājies tikai par 5%.

– Esmu pārliecināts, ka līdzīga situācija ir arī citās pilsētās, – saka Aleksandrs Sakovskis, – tāpēc būtu laiks varas institūcijām atgādināt, ka iedzīvotāju komunālo maksājumu parādi ir paša parādnieka, namu pārvaldes, pilsētas un valsts kopēja problēma. Laikā, kad tiek prognozēts apkures tarifa kāpums, būtu jāizstrādā pašvaldības un valsts sadarbības programma. Tāda programma ir nepieciešama, lai liela daļa Latvijas iedzīvotāju šoziem nepaliktu bez siltuma.