Vai Saeima aizsargās godīgos iedzīvotājus?

Saeimas Juridiskā komisija pagājušajā nedēļā atbalstīja Civillikuma grozījumu tālāko virzību, kas paredz iespēju piedzīt komunālo parādu, piespiedu kārtā pārdodot izsolē bankā ieķīlāto nekustamo īpašumu. Tas dotu namu pārvaldniekam tiesības piedzīt komunālos parādus pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.

Divi dzīvokļi dzen postā māju?

Pieļauju, ka daudziem nav skaidrs, kāpēc vajadzīgi tādi grozījumi. Diemžēl Latvijā daudzi tūkstoši dzīvokļu ir ieķīlāti bankās. Cilvēki pirka nekustamo īpašumu uz parāda, nedomājot, ka var pienākt grūti laiki. Nu tie ir pienākuši, un izrādās, ka parādi jāmaksā ne tikai bankās ieķīlāto dzīvokļu īpašniekiem, bet arī viņu kaimiņiem.

– Šie Civillikuma grozījumi ir ļoti svarīgi, – saka Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. – Runa jau ir nevis par ieķīlāto dzīvokļu īpašnieku sodīšanu, bet gan par visu pārējo Latvijas iedzīvotāju aizsardzību.

Ģirts Beikmanis skaidro, kādas nepatikšanas draud mūsu mājām, ja Saeima nepieņems Civillikuma grozījumus, kas dotu namu pārvaldītājiem tiesības pirmajiem piedzīt parādus.

Par piemēru ņemsim visparastāko māju Cēsīs. Šajā daudzdzīvokļu mājā parāds ir četriem dzīvokļiem. Diviem parāda summa nav maza, tomēr saprotama – 300 un 400 latu, vēl diviem tā ir daudz lielāka – 3200 un 3500 latu.

Abi lielo parādnieku dzīvokļi ir ieķīlāti bankā. Šobrīd pārvaldniekam nav gandrīz nekādu izredžu šo naudu mājai atgūt, kaut gan viņs ir abu dzīvokļu parādus tiesā pierādījis un panācis spriedumu par parāda piedziņu... Bet legālu ienākumu dzīvokļa īpašniekam nav, uz dzīvokli uzlikts bankas apgrūtinājums un parāda piedzīšanas pirmtiesības pieder bankai.

Skaidrs, ka dzīvokļu iegādei cilvēki ir ņēmuši prāvus kredītus – pa 20–30 tūkstošiem latu. Tagad nekustamā īpašuma cenas ir krasi nokritušās, izsolē šos dzīvokļus vairs varētu pārdot par 10–12 tūkstošiem latu. Šādā situācijā visu naudu paņem banka. Namu pārvalde paliek ar garu degunu, bez jebkādām izredzēm atgūt naudu pat gadījumā, ja dzīvokļu bijušajiem īpašniekiem atkal izdotos nostāties uz kājām, jo viņi vēl ilgus gadus maksās bankai atlikušo kredīta daļu.

Tātad mājai Akmens ielā, kā kopīpašumam uz ilgiem laikiem var uzgult gandrīz 7000 latu liels parāds, un tas radīs zaudējumus gan pārvaldniekam, gan daudzdzīvokļu mājas godīgajiem iemītniekiem, jo šo parādu kādam nāksies samaksāt.

Visvairāk parādā ir hipotekāro kredītu ņēmēji!

– Man zināma situācija visā Latvijā, – saka Ģirts Beikmanis. – Iedzīvotāju parādi namu pārvaldēm pieaug. Dažos reģionos cilvēkiem vispār nav palikuši ienākumu avoti, pārvaldnieki atzīst, ka nokļuvuši smagā stāvoklī.

Aizvadītajā nedēļā Ģ. Beikmanis Saeimas Juridiskajā komisijā aizstāvēja grozījumus Civilprocesa likumā. Pirms tam LNPAA vadītājs pārbaudīja, kāda ir situācija ar parādiem jau pieminētajās Cēsīs. Izrādās, ka parādi par dzīvokli ir 9% šīs pilsētas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju.

– Pirms dažiem gadiem maksājumus laikus nenokārtoja aptuveni 7%, – stāsta Beikmanis. – Pieaugums skaitliski it kā nav liels, bet parāda apjoms summāri palielinājies vairāk nekā trīs reizes. Mēs nolēmām atsevišķi pārbaudīt bankās ieķīlātos parādnieku dzīvokļus, tādu Cēsīs izrādījās tikai 2,6% no kopējā dzīvokļu skaita pilsētā, bet to īpašnieku parāds ir 55% no kopējās parāda summas jeb 172 tūkstoši latu.

Ļoti bieži bankās ieķīlāto negodprātīgo dzīvokļu īpašnieku parāds pārsniedz vienu, divus un trīs tūkstošus latu. Ja mājā ir divi trīs tādi dzīvokļi, tā ir liela nelaime, jo nākamajā sezonā siltuma piegādātāji atkal draudēs mājai atslēgt apkuri. Kaimiņi un pārvaldnieks tādā situācijā faktiski ir bezspēcīgi.

– Mēs Cēsīs ar ieķīlāto dzīvokļu īpašniekiem tiesājamies tieši tāpat kā ar pārējiem parādniekiem, bet es labi saprotu tos Latvijas namu pārvaldniekus, kuri hipotekāros parādniekus nesūdz tiesā, jo tam parasti nav nekāda rezultāta! – skaidro Beikmanis.

Pat ja namu pārvalde tiesas prāvā uzvar, šobrīd tai nav tiesību pārdot parādnieka īpašumu izsolē un atdabūt mājai atpakaļ naudu. Tieši par šādām tiesībām cīnās pārvaldnieki, atbalstot Civillikuma grozījumus.

Bankas rīkojas viltīgi

Kāpēc bankas šo situāciju atbalsta, ļauj ieķīlāto dzīvokļu īpašniekiem nemaksāt par komunālajiem pakalpojumiem? Loģika pavisam vienkārša: bankai nav izdevīgi atsavināt cilvēkam mājokli, kamēr tā tirgus cena nesedz lielāko daļu aizdevuma. Finansisti pietur nekustamo īpašumu līdz laikam, kad to varēs atsavināt ar peļņu. Turklāt, ja dzīvokli no parādnieka pārņemtu tagad (ar domu, ka nākotnē tā cena celsies), maksāt par komunālajiem pakalpojumiem nāktos pašai bankai, bet tas atkal nav izdevīgi.

– Atceros, ka pirms krīzes bankas pieprasīja no pārvaldniekiem uzziņas par to, kā uz kredīta pirkto dzīvokļu īpašnieki ievēro maksājumu disciplīnu, – turpina Ģirts Beikmanis. – Bet nu jau trīs četrus gadus bankas tādu informāciju nepieprasa. Līdz ar to hipotekārajiem parādniekiem pilnīgi zudusi motivācija norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem.

Parādnieki ar bankām vienojas aptuveni tā, ka viņi pamazām kārtos hipotekārā kredīta maksājumus, bet bankas tikmēr nepieprasīs viņu izlikšanu. Abas puses lieliski apzinās, ka tas ir nedrošs pagaidu līdzsvars, ko izjauks jau pirmais nekustamā īpašuma cenu lēciens. Cilvēki paļaujas uz varbūtību, ka tad viņu ģimenes labklājība jau būs augusi un viņi spēs atmaksāt kredītu. Tostarp komunālie maksājumi tiek uzskatīti par sīku problēmu, par kuru „labāk padomāt rīt”.

Godīgajiem liek maksāt svešus parādus?

Bet visa šī nejēdzība apdraud pārējo Latvijas cilvēku labklājību. Kāds pārvaldnieks piekrita anonīmi pastāstīt, kas īsti notiek mājā, kur mīt divi trīs lieli parādnieki, kas nopirkuši dzīvokli par kredītu.

– Piemērs no reālās prakses: sasaucis kopsapulci, paskaidroju mājas iedzīvotājiem, ka nevaru piedzīt lielus parādus no divu dzīvokļu īpašniekiem, viņu nekustamajam īpašumam uzlikta hipotēka. Ja paši parādnieki nenāks pie prāta, naudu māja zaudēs pat tādā gadījumā, ja mēs vērsīsimies tiesā.

– Tātad iznāk, ka šo parādu, aptuveni 7000 latu, nāksies samaksāt mums? – jautāja godprātīgie maksātāji.

– Jā, beigu beigās tā arī būs. Kad banka atņems parādniekam dzīvokli, viņš būs pliks kā baznīcas žurka. Bet mājai (tieši mājai, nevis divu nelaimīgo dzīvokļu īpašniekiem! – Red.) paliks 7000 latu parāds. Komunālo pakalpojumu sniedzēji to uzskata par visas mājas, jeb tās dzīvokļu īpašnieku kopējo parādu. Jau nākamajā ziemā viņi var paziņot, ka nepieslēgs mājai apkuri, kamēr nebūs samaksāts par iepriekšējo sezonu.

Te nu mājas iemītniekiem neatliek nekas cits kā izlemt, kas būtu labāk – divu ģimeņu vainas dēļ palikt bez siltuma, sveša parāda samaksai iztērēt daudzdzīvokļu mājas remonta uzkrājumus vai pašiem samest naudiņu, lai samaksātu parādu? Jūs piekritīsit – ļoti sarežģīts jautājums.

– Neviens likums nevar piespiest iedzīvotājus maksāt par pakalpojumu, ko viņi nav saņēmuši, – komentē Ģirts Beikmanis. – Bet spēkā esošie tiesību akti nedod atbildi uz jautājumu, ko darīt tādā situācijā. Tad nu pati dzīve pasaka priekšā vienīgo izeju: maksāt nāksies visiem. Jo citādi māja paliks bez siltuma, mājas konstrukcijas un inženierkomunikācijas caursals, un māja cietīs daudz lielākus zaudējumus salīdzinājumā ar tiem 7000 latiem. Var jau būt, ka vēlāk izdosies no šiem negodprātīgiem dzīvokļu īpašniekiem ko piedzīt. Bet ko darīt, ja neizdosies, vai kā rīkoties šobrīd?

Šai sakarā parādās vēl viena ļauna tendence. Proti sarosās “aktīvisti”, kas sola atrisināt parādu problēmu mainot pārvaldnieku. Tie teic, ka parādi paliks vecā pārvaldnieka ziņā. Bet likums paredz, ka šīs nenokārtotās saistības īpašniekiem vai jaunajam pārvaldniekam būs jāpārņem. Tātad šī arī nav izeja.

„Mums draud katastrofa!”

Bet tas vēl nav pats briesmīgākais. Krīzei nekustamā īpašuma tirgū nav redzams ne gals, ne mala, un bankas uzskata par prātīgu iesaldēt hipotekāro kredītu piedzīšanu. Dzīvokļu īpašnieki jūtas relatīvi droši un turpina kavēt komunālos maksājumus.

Šobrīd daudzi hipotekāro kredītu ņēmēji ir parādā pārvaldniekam (un saviem kaimiņiem) pa diviem trim tūkstošiem latu, un viss liecina, ka pēc pāris gadiem šīs summas būs dubultojušās. Tas nozīmē, ka godīgajiem cilvēkiem pirms katras apkures sezonas nāksies samaksāt kaimiņu parādus, un tā jau būs katastrofa!

Otrreiz kļuvis par valdības vadītāju, šo problēmu aptvēra arī Valdis Dombrovskis un uzdeva Ekonomikas ministrijai izstrādāt grozījumus Civilprocesa likumā, lai namu pārvaldes gūtu iespēju piedzīt hipotekāro kredītu ņēmēju komunālo maksājumu parādus un aizsargāt savus godprātīgos klientus. Grozījumi pēc izskatīšanas valdībā tika nodoti Saeimai. Parlamenta komisijās par dokumentu izvērsās plašas debates.

– Pret grozījumiem iebilst Tieslietu ministrija, Latvijas Komercbanku asociācija, daudzi deputāti, – ir noraizējies Ģirts Beikmanis. – Lai gan pēc ilgām diskusijām Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisija un Juridiskā komisija ir akceptējušas likumprojekta tālāku virzību, paredzu, ka Saeimas sēdēs tas izraisīs daudz strīdu. Man nav skaidrs, kāpēc tik saprātīgam risinājumam ir tik daudz pretinieku. Vai tiešām mēs esam nonākuši tādā banku jūgā? Citādi nav izskaidrojams tas, ka cilvēkiem liek maksāt kaimiņu parādus. Tas ir pretrunā ar jebkādu loģiku un arī citu valstu praksi.

Vai Saeima sadzirdēs tautas balsi?

Kā jau teikts, grozījumi Civillikumā paredz jaunu kārtību parādu piedzīšanā, pārdodot nekustamo īpašumu izsolē. Cita starpā plānots, ka līdz 10% no īpašuma pārdošanas iegūto līdzekļu tiks novirzīti parāda samaksai par patērēto gāzi, siltumenerģiju, elektroenerģiju un auksto ūdeni, par atkritumu izvešanu, asenizāciju un mājas apsaimniekošanu. Pēc tam tiks apmierināti kredītus izsniegušo banku prasījumi. Ieteikts tādu kārtību noteikt līdz 2014. gada 31. janvārim.

Tagad savs vārds sakāms Saeimai. Vēl pavisam nesen Latvijas iedzīvotāji masveidā protestēja pret to, ka namu pārvaldēm ar likumu tiktu atļauts komunālo parādu dzēšanai izmantot mūsu remonta uzkrājumus. Tika savākti tūkstoši parakstu, un deputāti uzklausīja tautas viedokli. Tagad ir apdraudēti ne tikai mūsu remonta uzkrājumi, bet arī ģimenes budžets! Vai nebūtu laiks likt Saeimai saprast, ka mēs neesam ar mieru maksāt svešus parādus?