Pēc kā ož kaimiņi?

Lielākā daļa no tiem, kas lasa šīs rindiņas, mājo daudzdzīvokļu namos ar visām ērtībām. Kopumā ar savu dzīvi mēs būtu apmierināti, ja vien noskaņojumu nebojātu dažas nepatīkamas lietas. Viena no tām – nepatīkams aromāts dzīvokļos. Cik jauki būtu, ja mūsu deguns varētu ostīt tikai puķu smaržu, bet nē – tas ir virtuves un tualetes smārds, kas mūsu dzīvokļos ieplūst caur kopējo ventilācijas sistēmu.

Par ko sūdzaties, ļaudis?

Redakcijas pasts ir pilns ar nikniem, neizpratnes un izmisuma pilniem vēstījumiem. Cilvēki gaužas, ka viņi „pēc smaržas zina, kas kaimiņiem būs pusdienās”, vai ka „augšstāva kaimiņš smēķē, un visi tabakas dūmi kaut kādā veidā tiek iesūknēti dzīvoklī”. Sūdzas par sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, kas nereti atrodas dzīvojamo māju pirmajos stāvos un raida visdažādākos aromātus augšējo dzīvokļu iemītniekiem. Un vēl dzīvokļu īpašnieki ir neapmierināti ar kaimiņiem, kuri uzlabojuši savu „aromātisko stāvokli” uz pārējo iedzīvotāju rēķina...

Lasīt tālāk...

Siltinām kopā ar Latvijas Krājbanku

Dzīve rāda, ka energoresursu cenas mūsu valstī mainās tikai uz vienu pusi – augšup. Lai cik smags būtu iedzīvotāju materiālais stāvoklis, ja tagad mājas nesiltināsim, nākotnē klāsies vēl grūtāk. Dzīvokļu īpašnieki, kas to apzinās, jau sākuši rīkoties. Šaubu māktajiem pagaidām vēl ir daudz jautājumu. Uz tiem, kas saistīti ar renovācijas finansēšanu, šodien atbild Latvijas Krājbankas kredītrisku nodaļas vadītājs Aivis Ādamsons.

Īsi par galveno

Šā gada aprīlī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sāka projekta pieteikumu pieņemšanas kārtējo posmu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai dzīvojamo māju renovācijai. Par siltināšanu pēc šīs programmas jau izšķīrušās vismaz pusotra simta daudzdzīvokļu māju. Ko tas nozīmē? Vispirms iedzīvotāji par pašu līdzekļiem vai bankas kredītu veic mājas enerģētisko sanāciju. Siltināšanas gaitā un pēc tās pabeigšanas ERAF sedz 50% no darbu izmaksām. Pārējā nauda iedzīvotājiem pamazām jāatmaksā bankai.

Lasīt tālāk...

Skopais maksā divreiz

Daudzās Latvijas mājās tiek veidotas dzīvokļu īpašnieku biedrības – iedzīvotāji apvienojas, lai paši kontrolētu mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tas ir ļoti pareizs lēmums, jo, organizējot biedrību vai izraugot pilnvarnieku, mājas iedzīvotāji gūst iespēju kontrolēt remonta fondu un aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā apsaimniekošanas jautājumos.

Kā atrast labāko namu pārvaldi?

Nereti iedzīvotāji, saņēmuši dūšu, neaprobežojas tikai ar biedrības izveidi, viņi apspriež arī tādu svarīgu jautājumu kā jauna pārvaldnieka un apsaimniekotāja izvēle. Šobrīd tirgū darbojas desmitiem privātfirmu, kuras vienmēr būs priecīgas noslēgt līgumu ar jauniem klientiem.

Lasīt tālāk...

Būs pārvaldnieku registrs

Pagājušajā mēnesī tika veikts kārtējais mēģinājums Latvijā sakārtot nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas tirgu. Paredzēts izveidot dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru.

Vēl pirms pāris gadiem jebkurš varēja nosaukt sevi par pārvaldnieku, un nevienu ierēdni neinteresēja tas, vai šim cilvēkam ir kaut mazākais priekšstats par izraudzīto profesiju.

Jaunizceptajiem pārvaldniekiem nebija ne izglītības, ne pieredzes, katrs pats varēja meklēt klientus un slēgt ar viņiem līgumus. Pastāvēja uzskats, ka par šo cilvēku kvalifikāciju jāinteresējas pašiem iedzīvotājiem. Ja dzīvokļu īpašnieki uzķērās uz daiļrunīga blēža āķa, kurš daudz solīja, bet maz darīja, tā bija tikai viņu pašu problēma. Valsts atteicās iejaukties tādos konfliktos.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji varēs pārbaudīt pārvaldnieka godīgumu

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments pašvaldības deputātiem pavēstījis šokējošus faktus: galvaspilsētā saradies ne mazums māju, kuru pārvaldnieku parāds komunālo pakalpojumu sniedzējiem trīs un pat piecas reizes pārsniedz pašu iedzīvotāju parādu. Tas nozīmē, ka ne visi pārvaldnieki godīgi pārskaita tālāk no dzīvokļu īpašniekiem saņemto maksu, un ar laiku šī problēma var izvērsties par katastrofu.

Jautājums par to, ka pārvaldnieki reizēm aiztur naudu, ko iedzīvotāji samaksājuši par ūdeni un apkuri, tika iztirzāts vienā no nesenajām RD Mājokļu un vides komitejas sēdēm. Acīmredzot šī nelaime tiktāl izplatījusies, ka to vairs nav iespējams atstāt bez ievērības.

Lasīt tālāk...

Vai mājai ir vajadzīgs „saimnieks”?

Dagnija VILNĪTE,
Ogres novada p/a „Mālkalne” klientu apkalpošanas dienesta vadītāja

Kāds labums ir no māju vecākajiem? Vai katrs var par tādu kļūt? Kur ir atbildības robeža cilvēkam, kuram uzticējušies mājas iedzīvotāji? Kas ietilpst mājas vecākā pienākumos un ko varbūt vispār nevajadzētu darīt?

Kas tas tāds – mājas vecākais?

Uz jautājumiem centīšos atbildēt, pamatojoties uz pašvaldības aģentūras „Mālkalne” pieredzi Ogres novada māju apsaimniekošanā, kā arī uz pētījumu, ko zinātniskā darba ietvaros veicu mācību laikā Rīgas Tehniskās universitātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedrā.

Lasīt tālāk...