Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 23 Novembris 2012
I. Vispārīgie jautājumi
1.1. kārtību, kādā energoapgādes komersanti (turpmāk – piegādātājs) piegādā un enerģijas lietotāji (turpmāk – lietotājs) lieto siltumenerģiju, un gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem;
1.2. gadījumus, kādos ir aprēķināma kompensācija, ja piegādātājs konstatē, ka lietotājs ir pārkāpis šos noteikumus vai līgumu par siltumenerģijas piegādi, kā arī kompensācijas apmēru un aprēķināšanas kārtību.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. siltumapgādes sistēmas piederības robeža – siltumtīklu un siltumapgādes sistēmu piederības un atbildības dalījuma vieta starp piegādātāju un lietotāju;
2.2. atļautā maksimālā slodze – lielākā siltuma slodze, ko lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar piegādātāja un lietotāja noslēgto līgumu par siltumenerģijas piegādi;
Rīgas siltums šogad nepalīdzēs mazturīgajiem
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 23 Novembris 2012
Siltumapgādes uzņēmums Rīgas siltums šogad nepalīdzēs mazturīgajiem samaksāt apkures rēķinus. Pagājusī ziema Latvijā bija salīdzinoši silta, tāpēc arī peļņa bija neliela, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.
„Peļņa ir daudzkārt mazāka nekā 2010./2011. finanšu gadā,” Talci citē ziņu aģentūra BNS. Turklāt šogad Rīgas siltums ir sācis vērienīgas investīcijas Ziepniekkalna un Zasulauka siltumcentrālēs, sakarā ar to uzņēmumam ir nācies kļūt taupīgākam.
2010. gadā Rīgas siltums ziedoja siltumenerģiju 50 tūkstošu megavatstundu apmērā vairāk nekā 1,5 miljonu latu vērtībā, tādējādi palīdzot teju 22 tūkstošiem iedzīvotāju. Pērn uzņēmums pārskaitīja Rīgas domes sociālajā budžetā 840 tūkstošus latu, kas ļāva izmaksāt pabalstus dzīvokļa rēķina segšanai gandrīz 17 tūkstošiem Rīgas ģimeņu.
Latvijas gāze soda pat godīgos
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 23 Novembris 2012
Redakcijā vērsies rīdzinieks Anatolijs Tkačuks. Viņš uzskata, ka AS Latvijas gāze netaisnīgi uzrēķina patērētājiem soda naudu par jau samaksātiem rēķiniem.
– 2010. gadā mēs no uzņēmuma saņēmām gāzes vidējā patēriņa aprēķinu. Iznāca, ka mēnesī sadedzinām gāzi par 4,92 latiem. Bez liekas prātošanas veicu ikmēneša maksājumus atbilstoši norādītajai summai, – stāsta Anatolijs.
Taču šā 2012. gada otrajā pusē ģimene no uzņēmuma saņēma pārrēķinu. Izrādījās, ka aizvadītās sezonas vidū AS Latvijas gāze ir paaugstinājusi gāzes cenu, un Anatolijs, pats to nezinādams, ir palicis parādā aptuveni 12 latus.
Negaidīta peļņa!
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 23 Novembris 2012
Dzīvokļu īre Rīgā kļūst dārgāka (+7,3% pēdējā gada laikā), bet pieprasījums pēc labi izremontētiem dzīvokļiem aug. Ja īpašnieks neprasa nesamērīgi augstu cenu, īrniekus iespējams uzreiz atrast, apgalvo nekustamo īpašumu kompānijas Balsts speciālisti.
Oktobrī vidējās īres cenas dzīvokļiem mikrorajonos bija 4,1 eiro par kvadrātmetru, dzīvokļiem Rīgas centrā 8,2 eiro, bet jaunajos projektos cena sasniedza 12 eiro par kvadrātmetru. Izvērtējot tendences īres tirgū, speciālisti atzīst, ka īres dzīvokļu iegāde ir izdevīgs bizness, jo šobrīd ikmēneša kredītmaksājumi ir zemāki salīdzinājumā ar ieņēmumiem no potenciālajiem īrniekiem.
Bankas virza ESKO modeli
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 23 Novembris 2012
Valstī turpinās diskusijas par mājokļu siltināšanu. Latvijas komercbanku asociācija bija sarīkojusi semināru „Risinājumi ēku renovācijas finansēšanai Latvijā”, kurā nepārprotami paziņoja, ka nākotne pieder Eiropas ESKO modelim. Mēģināsim noskaidrot, kas tas ir.
Pagaidām ESKO pakalpojumus Latvijā piedāvā tikai viena kompānija. Sistēma darbojas vienkārši: mājas īpašnieki noslēdz renovācijas līgumu, bet viņiem nav vajadzīgs bankas kredīts un arī sava nauda siltināšanā nav jāiegulda, visus darbus finansē un veic tas pats ESKO uzņēmums.
Kādā veidā uzņēmumam tiek nodrošināta peļņa? Klausieties uzmanīgi. Līgums paredz, ka pēc mājas renovācijas iedzīvotāji turpina maksāt par tādu pašu ēkas siltumenerģijas patēriņu, kāds bija pirms siltināšanas. Piemēram, agrāk dzīvokļu apkurei tika tērētas 200 kilovatstundas siltumenerģijas uz vienu dzīvojamās platības kvadrātmetru. Pēc siltināšanas patēriņš ir samazinājies par 50%, bet iedzīvotāji maksā atbilstoši agrākajam patēriņam.
Ko „tirgoja” Dzīvokļu pārvaldē?
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 23 Novembris 2012
Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldē pabeigts iekšējais audits. Dīvaini, bet lielas mahinācijas ar pašvaldības dzīvojamo fondu netika atklātas. Joprojām nav skaidrs, par kādiem „pakalpojumiem” pārvaldes bijusī vadītāja Ārija Stabiņa varēja saņemt kukuļus.
Atgādināsim, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 17. septembrī veica 14 kratīšanas un aizturēja septiņas personas. Galvenajai aizdomās turētajai Ārijai Stabiņai izvirzīta apsūdzība kukuļņemšanā, citiem aizturētajiem – par starpniecību kukuļņemšanā.
Negaidīta problēma
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 23 Novembris 2012
„Labdien! Dzīvojam Jelgavā, un mēs negaidīti piemeklējusi kāda problēma. Mūsu dzīvoklis ir sen atteicies no centralizētās apkures. Visus gadus maksājām 10% no siltuma cenas. Kā skaidroja pārvaldnieks, tā ir maksa par stāvvadu. Bet šoruden māju apmeklēja zinātnieki – eksperti, un, pēc viņu atzinuma, mums jāapmaksā nevis 10%, bet gan 45% no tā siltumenerģijas daudzuma, ko saņem tāda paša lieluma dzīvokļi, tikai ar radiatoriem.
Kopsapulce pieņēma aprēķinu un nolēma, ka mums jāmaksā 45% no vidējā rēķina. Vai mums jāpakļaujas šim lēmumam?”
Jā, dzīvokļu īpašniekiem ir jāpakļaujas lēmumam, ko kopsapulcē pieņēmis īpašnieku vairākums.
Piedevām Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 teikts:
