Nepalaidiet garām kopsapulci!

Ik gadu SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) rīko dzīvokļu īpašnieku kopsapulces. Šādas tikšanās katrā no uzņēmuma pārvaldītajām 415 mājām notiek atsevišķi, un iedzīvotājiem ir svarīgi tās nepalaist garām.

Sapulcē dzīvokļu īpašnieki var saņemt pārvaldnieka pārskatu par mājas tehnisko stāvokli, pieņemt kopīgu lēmumu par nepieciešamajiem remontdarbiem un konsultēties ar mājas pārvaldīšanu saistītos jautājumos. Par to stāsta JNĪP ekspluatācijas nodaļas vadītāja Jeļena Baranovska.

Kā gatavoties sapulcei?

Dzīvokļu īpašnieki savās pasta kastītēs saņems JNĪP paziņojumus par ikgadējo sapulci, norises vietu un laiku, kā arī darba kārtību un pārskatu par 2012. gadā paveikto.

– Ikgadējā pārskata sapulcē pārvaldnieks sniedz dzīvokļu īpašniekiem detalizētu informāciju par veiktajām pārvaldīšanas darbībām, finanšu izlietojumu, darbu ar parādniekiem, veiktajiem un plānotajiem remontdarbiem, kā arī atbild uz dzīvokļu īpašnieku jautājumiem. Sapulcē dzīvokļu īpašnieki tiek informēti arī par iespēju piedalīties ilgtspējīgu attīstības projektu realizēšanā, tādējādi paaugstinot dzīvojamo māju energoefektivitāti, – saka Jeļena Baranovska.

Dzīvokļu īpašniekiem jau laikus tiek dota iespēja iepazīties ar pārskatu un pirms sapulces sagatavot savus jautājumus un priekšlikumus pārvaldniekam.

Kāpēc iet uz sapulci?

Pārvaldnieks sapulces organizē ne tikai tāpēc, lai sniegtu pārskatu par paveikto darbu. Šo tikšanos laikā dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja kopā ar pārvaldnieku apspriest turpmāk veicamos darbus sava īpašuma sakārtošanai un uzlabošanai, saņemt informāciju par jaunākajām tehnoloģijām un iespējām dzīvojamo māju pārvaldīšanā.

Pagājušajā gadā dzīvokļu īpašnieku kopsapulces apmeklēja vidēji tikai 13% no JNĪP klientiem, taču uzņēmums cer uz dzīvokļu īpašnieku lielāku aktivitāti un sadarbību.

Svarīgi, lai dzīvokļu īpašnieki uz sapulci ietu sagatavojušies, jo tas ļauj daudz konstruktīvāk apspriest visus plānotos jautājumus.

Ko darīt, ja lēmums nav pieņemts?

Vairākumā gadījumu dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē trūkst lēmuma pieņemšanai nepieciešamā kvoruma. Tādā gadījumā sapulcei ir tikai informatīvs raksturs un JNĪP piedāvā dzīvokļu īpašniekiem lēmumu pieņemt aptaujas veidā.

– Likums atļauj dzīvokļu īpašniekiem lēmumus pieņemt arī aptaujas veidā, – stāsta Baranovska. – Mūsuprāt, tas ir pats ātrākais un ērtākais veids. Neklātienes balsošanu pārvaldnieks sāk, nosūtot dzīvokļu īpašniekiem projektu ar izlemjamo jautājumu, kurā norāda mājai nepieciešamo darbu aprakstu un izmaksas.

Noteiktajā laikā, kas nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām, dzīvokļu īpašniekiem jāsniedz rakstiska atbilde, balsojot „par” vai „pret” izlemjamo jautājumu. Pārvaldnieks saskaita balsis un rīkojas atbilstoši dzīvokļu īpašnieku gribai. Ja aptauju pirmajā reizē neizdodas veikt, JNĪP mājā veic izskaidrošanu un vēlreiz nosūta iedzīvotājiem anketas vai arī sasauc kopsapulci. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja „par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Vai vienmēr jābalso par remontu?

– Pārvaldnieks darbojas saskaņā ar tam uzdoto uzdevumu, šai gadījumā pārvaldīšanas pamatā ir Dzīvojamo māju pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, kurā dzīvokļu īpašnieki ir noteikuši pārvaldnieka pilnvarojuma apjomu. Pārsvarā dzīvojamās mājās ir ievēlēta dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, kurai ir dotas pilnvaras līdz noteiktam apjomam saskaņot ar pārvaldnieku remontdarbu veikšanas izmaksas un kārtību, – procedūru skaidro ekspluatācijas nodaļas vadītāja. – Turpretī, ja līgumā šāda pilnvarojuma dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai nav, tad visus jautājumus likumā noteiktā kārtībā izlemj dzīvokļu īpašnieku kopība.

Kādus jautājumus vēl izlemj sapulcē?

Likums nosaka, kuri ir tie lēmumi, kurus var pieņemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība, taču tas neliedz dzīvokļu īpašniekiem vienoties arī par citu jautājumu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu kopsapulcē.

Piemēram, ir gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē izskata jautājumu par sildķermeņu nomaiņas kārtību. Pēc Jeļenas Baranovskas teiktā, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu sildķermeņi ietilpst kopīpašuma esošajā daļā.

– Tas nozīmē, ja kāds no dzīvokļa īpašniekiem radiatorus savā īpašumā vēlas mainīt par dzīvojamās mājas līdzekļiem, tad viņam ir nepieciešama pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana (50% + viena balss). Ir mājas, kur dzīvokļu īpašnieki dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā ir noteikuši, ka pietiek tikai ar pārvaldnieka un pilnvarotās personas saskaņojumu. Abos gadījumos, lai nomainītu sildķermeņus, dzīvokļa īpašniekam obligāti ir nepieciešams izstrādāt tehnisko risinājumu, – viņa skaidro.

Daudzi īpašnieki uzskata, ka gūs labumu, bez projekta uzstādot lielus radiatorus, bet notiek pretēji – tiek traucēta mājas kopējā apkures sistēma. Tāpēc pirms remonta jāsaņem atbilstoša mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana un jāpasūta apkures sistēmas elementu nomaiņas tehniskais projekts. Projektu var sagatavot arī pārvaldnieka speciālisti. Ja tehnisko risinājumu izstrādā cits uzņēmums, pirms darbu sākšanas tas jāsaskaņo ar pārvaldnieku un pēc radiatoru nomaiņas tos ekspluatācijā pieņem pārvaldnieka speciālists.

Kā pareizi verificēt skaitītājus?

JNĪP neiebilst, ja dzīvokļa īpašnieks aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītājus uzstāda, izvēloties cita uzņēmuma sniegtos pakalpojumus, taču tā kā sniegto pakalpojumu apjoma uzskaiti un norēķinus ar pakalpojumu sniedzēju pārvaldnieks dzīvokļu īpašnieku uzdevumā veic par dzīvojamo māju kā nedalāmu vienību, pārvaldniekam ir būtiski ne tikai saņemt no katra dzīvokļa īpašnieka precīzu informāciju – demontēto skaitītāju beigu rādītājus, bet arī, pieņemot ekspluatācijā, pārliecināties, ka skaitītāji dzīvoklī ir uzstādīti kvalitatīvi un atbilstoši tehniskajām prasībām.

Kā pareizi remontēt dzīvokli?

Apsekojot mājas, JNĪP speciālisti daudzos dzīvokļos konstatē nesošo konstrukciju nesaskaņotu demontāžu. Starpstāvu pārsegumi var neizturēt palielināto slodzi, kā rezultātā var rasties avārijas situācijas ar nopietnām sekām.

– Nesaskaņots dzīvokļu remonts ir bīstams visai mājai, – brīdina Jeļena Baranovska, – un ļoti žēl, ka viens otrs dzīvokļa īpašnieks neapzinās, kādu ļaunumu viņš var nodarīt kopīpašumam un inženierkomunikācijām.

JNĪP aicina dzīvokļu īpašniekus neveikt pārbūvi bez projekta vai vienkāršotas renovācijas apliecinājuma kartes. Šādi darbi jāsaskaņo ar pārvaldnieku un Jelgavas domes Būvvaldi. Par patvaļīgi veiktu pārbūvi dzīvokļa īpašnieku var ne tikai administratīvi sodīt, bet sekas var būt arī daudz nopietnākas.

Kā pareizi pārlaist ziemu?

JNĪP ekspluatācijas nodaļa atgādina, ka ziema vēl nav beigusies un dzīvokļu īpašniekiem ir īpaši jārūpējas par savu īpašumu. Jeļena Baranovska aicina dzīvokļu īpašniekus mājās ar krāsns apkuri uzturēt telpās normatīviem atbilstošu temperatūru, vēlams ne zemāku par 18°C:

– Ja dzīvokli neapkurina, var aizsalt ūdensvads un kanalizācija. Pārējiem dzīvokļu īpašniekiem tādā gadījumā draud ne tikai nepatīkami brīži, bet arī papildu izdevumi par inženierkomunikāciju atjaunošanu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu mājokļa īpašnieks vai īrnieks, kas nav nodrošinājis telpu pienācīgu apkuri, ir atbildīgs par kaimiņiem nodarīto kaitējumu. Labāk jau to nepieļaut, nekā pēc tam strīdu risināt tiesas ceļā.