Juris Vidžis: „No Jelgavas daudzi var pamācīties!”

SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) ir viens no vadošajiem uzņēmumiem apsaimniekošanas tirgū Latvijā. JNĪP izmanto mūsdienīgas pārvaldīšanas metodes, renovē mājas un māca iedzīvotājus rūpēties par savu nekustamo īpašumu. Šogad uzņēmumam aprit 15 gadi. JNĪP valdes priekšsēdētājs Juris Vidžis stāsta par paveikto un turpmākajiem plāniem.

2010. gadā tika pieņemts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas precīzi regulē dzīvojamās mājas pārvaldnieka un dzīvokļu īpašnieku savstarpējās attiecības. Agrāk noslēgtie pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumi neatbilda šā likuma prasībām. Iedzīvotājiem līdz 2012. gadam tika dots laiks līgumu pārslēgšanai ar namu pārvaldītājiem.

JNĪP jau 2011. gadā sāka izskaidrošanas darbu un organizēja seminārus. Dzīvokļu īpašnieki uzzināja, kādas normas nepieciešamas, noslēdzot jaunos līgumus. Dokumentos skaidri noteikts, kādas pārvaldīšanas darbības tiek uzdotas pārvaldniekam, kā tiek apsaimniekota māja, kā jāreaģē uz sūdzībām, kā jācīnās ar parādniekiem utt.

Lielākais atzinības apliecinājums Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldei bija tas, ka 85% dzīvokļu īpašnieki nemeklēja citu apsaimniekotāju, bet noslēdza ar JNĪP pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu.

Pilnveidotie līgumi ļauj dzīvokļu īpašniekiem no JNĪP stingrāk prasīt uzticēto mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzdevumu izpildi.

– Pēdējos gados iedzīvotāji pārņēmuši mājas no pašvaldības un apzināti nodevuši tās mūsu pārvaldīšanā, – saka Juris Vidžis. – Sperts liels solis uz priekšu! Cilvēki sākuši justies kā mājokļu īpašnieki, un tas ir galvenais, kas nepieciešams, lai sekmīgi varētu pārvaldīt dzīvojamās mājas.

Pilsēta – JNĪP īpašnieks un klients

Jelgavnieki uzskata: tā kā JNĪP ir pašvaldības dibināts uzņēmums, tam jārūpējas par visām ēkām Jelgavas pilsētā.

– Bet tā nav, – saka Juris Vidžis. – Jelgavas pašvaldība izveidoja komercuzņēmumu, kurš veic nekustamā īpašuma pārvaldīšanu. Par mūsu klientiem var kļūt, ja par to lemj dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Pirms privatizācijas daudzdzīvokļu mājas piederēja pašvaldībai, tās apsaimniekoja pašvaldības uzņēmums. Privatizācijas gaitā dzīvojamajā mājā katram dzīvoklim radās īpašnieks, kuram kopā ar pārējiem ir tiesības lemt par dzīvojamās mājas pārvaldnieka izvēli. Pašreiz mūs ir izvēlējušies par pārvaldnieku 85% klientu.

– Vai pilsētas uzņēmums var būt komerciāls?

– Tāpat kā privātie apsaimniekošanas uzņēmumi, arī JNĪP darbojas, pamatojoties uz Komerclikumu. Tas nozīmē, ka mēs nepildām sociālo funkciju pilsētas vārdā. Saskaņā ar statūtiem mūsu pamatuzdevums ir pārvaldīt mājas atbilstoši ar īpašniekiem noslēgtajam līgumam.

– Vai tad JNĪP nesaņem uzdevumus no sava saimnieka – pilsētas?

– Jelgavas dome mums uzdevumus tiešām dod. Pilsētā ir arī neprivatizēti dzīvokļi. Tie joprojām pieder pašvaldībai, un pilsēta ir par tiem atbildīga kā jebkurš dzīvokļu īpašnieks. Pašvaldība slēdz ar JNĪP līgumu par šo mājokļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Šai ziņā pilsēta mums ir tāds pats partneris kā jebkurš cits dzīvokļa īpašnieks.

– Kāpēc pilsētai jāslēdz līgums, ja tā tāpat ir JNĪP saimniece un var gluži vienkārši dot rīkojumu uzņēmumam apsaimniekot pašvaldības dzīvokļus?

– Nedrīkst jaukt pašvaldības divas funkcijas. No vienas puses, pašvaldība ir mūsu saimnieks, no otras, klients. Mēs esam pielikuši ne mazums pūļu, lai sakārtotu attiecības ar Jelgavas domi. Ir patīkami, ka esam guvuši sapratni šā jautājuma risināšanā. Savā pieredzē varam dalīties ar citām Latvijas pilsētām! Piemēram, sakārtots ir jautājums par īres maksu pašvaldības īpašumā esošajos dzīvokļos – īres maksu pašvaldība ir noteikusi vienādu ar dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu attiecīgajā dzīvojamā mājā, tas nozīmē, ka īrniekam jāmaksā tikpat, cik dzīvokļu īpašniekiem.

Kā nozīmīgu vērtējam pašvaldības līdzdalību darbā ar parādniekiem. Lai iesniegtu tiesā prasību par parāda piedziņu, ir jāsamaksā likumā noteiktā valsta nodeva, kuras lielums ir atkarīgs no prasības apmēra (dažkārt valsts nodevas ir diezgan ievērojamas). Šobrīd kopā ar pašvaldību izvērtējam, kādas darbības uzsākt pret pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, kuriem ir izveidojušās parādsaistības. Рašvaldība arī nodrošina finansējumu valsts nodevu apmaksai, gluži tāpat, kā to dara privatizēto dzīvokļu īpašnieki.

Vārdu sakot, pašvaldība savas tiesības uz īpašumu realizē un pienākumus pilda gluži tāpat kā jebkurš no privatizēto dzīvokļu īpašniekiem.

– Esmu dzirdējusi, ka citās pilsētās tiesas izmaksas jāsedz vienkāršajiem iedzīvotājiem!

– Ļoti bēdīgi, ja pašvaldība nesaprot, ka tā ir municipālo dzīvokļu īpašniece un ka tās pienākums ir segt savu daļu mājokļu uzturēšanas izdevumu.

Vai JNĪP saņem pašvaldības dotācijas?

– Kā rīkojas Jelgavā, ja pašvaldības dzīvokļa īrnieks ir palicis parādā par komunālajiem pakalpojumiem?

– Pašvaldība dod mums uzdevumu vērsties tiesā.

– Bet reizēm iedzīvotājiem nav naudas, ko maksāt, un, ja dzīvoklis pieder pašvaldībai, to nevar pārdot izsolē parāda dzēšanai.

– Pareizi. Tāpēc arī mēs izpildrakstu parāda piedziņai nododam tiesu izpildītājam. Ja tas atzīst, ka no parādnieka nav ko ņemt, JNĪP vēršas pie pašvaldības kā dzīvokļa īpašnieces. Pašvaldība samaksā tādu parādu, un mājai nedraud komunālo pakalpojumu atslēgšana.

– Ļaudis runā, ka JNĪP saņemot pilsētas dotācijas, tāpēc tās pienākums esot palīdzēt visiem iedzīvotājiem.

– Mēs nesaņemam tiešās dotācijas no pilsētas budžeta. Tāda palīdzība paredzēta sabiedriskajam transportam un skolām, bet ne mūsu uzņēmumam.

– Bet pilsēta taču katru gadu pārskaita jums naudu!

– Mēs neapsaimniekojam tikai daudzdzīvokļu mājas, pašvaldība mums uzdevusi pārvaldīt un apsaimniekot arī sociālo māju un divus īres namus, kā arī pašvaldības nedzīvojamo fondu. Katru gadu mēs aprēķinām šā īpašuma apsaimniekošanai nepieciešamos izdevumus un iesniedzam pieprasījumu līdzekļu piešķiršanai no pilsētas budžeta. Bet tā nav dotācija! Tā ir pašvaldības maksa par sava īpašuma uzturēšanu. Bez tam, ja dzīvojamā māja tiek renovēta, pašvaldība sedz izdevumus par saviem dzīvokļiem.

– Citās pilsētās šī daļa jāmaksā pašvaldības dzīvokļu īrniekiem.

– Mēs uzskatām, ka jāmaksā nevis īrniekam, bet pašam dzīvokļa īpašniekam – pašvaldībai. Īrnieki bieži vien ir maznodrošināti cilvēki, kas tik tikko savelk galus kopā. Viņiem nav arī balsstiesību, pieņemot lēmumu par mājas siltināšanu. Tādēļ pēc renovācijas viņi turpina maksāt tikai par īri, bet pārējo kārto pašvaldība. Mēs esam priecīgi par tik progresīvu un pareizu nostādni!

Naudas jautājums

– Kādi līdzekļi veido JNĪP budžetu?

– Uzņēmums saņem dzīvokļu īpašnieku un īrnieku maksājumus. Daļa naudas ir maksa par apsaimniekošanu, koplietošanas telpu kopšanu, veiktajiem remonta darbiem utt. Tā arī veido uzņēmuma budžetu. Pārējā nauda ir dzīvokļu īpašnieku uzkrājumi mājas remontam un labiekārtošanai. Tā pieder iedzīvotājiem.

– Vai daudz remonta un labiekārtošanas darbu notiek Jelgavas mājās?

– Daudz, jo mēs piedāvājam iedzīvotājiem vispirms saņemt mājas remonta pakalpojumus un tikai pēc tam par tiem norēķināties. Mūsu viedoklis ir, ka gadiem iekasēt pa 5–10 santīmiem par dzīvojamās platības kvadrātmetru, lai pēc tam salabotu jumtu vai izremontētu kāpņu telpu, nav efektīvi. Teiksim, pārvaldnieks aiziet pie cilvēka un saka: „Naudu maksājiet šodien, bet jaunu liftu dabūsiet pēc desmit gadiem”. Vai cilvēkam būs stimuls pieņemt lēmumu par lifta nomaiņu? Desmit gados taču nez kas vēl var gadīties!

– Protams, nekāda stimula nav!

– Redziet nu! Bet dzīvokļu īpašnieku lēmums ir pirmais nosacījums jebkādu remonta darbu sākšanai. Ja neesam saņēmuši iedzīvotāju piekrišanu, darbus nevaram sākt, un beigu beigās paši īpašnieki būs neapmierināti.

– Cik ilgā laikā piedāvājat mājām norēķināties par jau veiktajiem remonta darbiem?

– Katru gadījumu skatām individuāli, bet par vidēji dārgu remontu mājas naudu var atmaksāt pusgada līdz gada laikā.

Lifti gaida enerģisku rīcību

– Kādi remontdarbi Jelgavas mājām ir īpaši nepieciešami?

– Saraksts ir garš. Piemēram, savu resursu ir izsmēluši 90% karstā un aukstā ūdens piegādes un kanalizācijas sistēmu. Mēs cenšamies atvieglot to nomaiņu. Ja šobrīd nepieciešams mājai nomainīt karstā ūdens stāvvadus, apspriežamies ar iedzīvotājiem, vai prātīgāk nebūtu savilkt jostas un reizē nomainīt kanalizācijas sistēmu un aukstā ūdens stāvvadu, jo šahtas dzīvokļos jau ir atvērtas.

– Latviju šobrīd satrauc liftu stāvoklis daudzstāvu namos. Kāda situācija ir JNĪP pārvaldītajās mājās?

– Reizi gadā neatkarīgi eksperti veic liftu tehnisko apsekošanu un dod slēdzienu par to stāvokli. Pārvaldnieks saņem katram liftam nepieciešamo remontdarbu sarakstu. Ja šie darbi netiks veikti, mehānisms tiks apstādināts. Ja pārvaldnieks nepildīs inspektora rīkojumu un ieslēgs liftu, viņš gluži vienkārši var nonākt cietumā.

– Bet izeja taču ir vienkārša – lifts jāsalabo. Vai tad tas nav pārvaldnieka pienākums?

– Pārvaldnieks var labot mājai piederošos mehānismus tikai tad, ja iedzīvotāji pieņēmuši lēmumu darbus finansēt. Tā ir pati sarežģītākā mūsu darba daļa – izskaidrot cilvēkiem, kas tieši ir sabojājies, cik maksās remonts un kā vajadzēs norēķināties.

– Bet cilvēkiem taču pašiem nav nekāda prieka kāpt kājām uz astoto vai devīto stāvu...

– Taču remonts ir dārgs prieks. Jauna lifta cena ir aptuveni 20 000 latu, arī vecā atjaunošana maksā tūkstošus. Ja mājā nav pieņemts lēmums par darbu finansēšanu, cilvēkiem nākas kājām kāpt pa kāpnēm. Šā iemesla dēļ kādā JNĪP pārvaldītajā mājā iedzīvotāji jau vairāk nekā mēnesi dzīvo bez lifta.

– Varbūt pārvaldnieks nav pietiekami labi izskaidrojis cilvēkiem situāciju?

– Te vaina meklējama likumos. Iedomājieties: mājai ir trīs sekcijas, lifts apstājies tikai vienā kāpņu telpā, bet, lai sāktu remontu, vajadzīga 51% dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Maksāt par jaunajiem mehānismiem nāksies visai mājai. To sekciju iemītnieki, kur lifti vēl darbojas, nav ar mieru.

– Strupceļš!

– Manuprāt, šādiem gadījumiem normatīvajos aktos vajadzētu paredzēt atrunu. Ja lēmums attiecas tikai uz vienu sekciju, par to jābalso un par remontu jāmaksā tikai attiecīgās sekcijas iemītniekiem. Tas paātrinātu daudzu līdzīgu problēmu risināšanu.

Cīņa ar parādiem

– Kā JNĪP pagājušajā gadā cīnījās ar parādniekiem?

– Svarīgi ir saprast: jebkurš nemaksātājs, vienalga, vai viņš dzīvo privatizētā vai pašvaldībai piederošā dzīvoklī, naudu ir parādā nevis pārvaldniekam, bet gan pats savai mājai, jo tad, ja pakalpojumu sniedzēji rīt atteiksies dot mājai ūdeni vai izvest atkritumus, cietīs visi mājas iemītnieki! Tāpēc pašiem dzīvokļu īpašniekiem vajadzētu dot pārvaldniekam norādījumus, kā strādāt ar parādniekiem.

– Kā cilvēki var dot JNĪP tādus norādījumus?

– Jaunajos pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumos katrai mājai tiek paredzēta pašu iedzīvotāju akceptēta individuāla kārtība darbā ar parādniekiem: brīdinājuma nosūtīšana – karstā ūdens atslēgšana – prasības iesniegšana tiesā. Cīņā ar parādniekiem mēs vadāmies pēc līgumā fiksētajiem dzīvokļu īpašnieku norādījumiem.

– Vai tas palīdz mājai atgūt naudu?

– Jā, bet tiesāšanās Latvijā joprojām noris ļoti lēni un var ilgt piecus sešus gadus. Vajag sakārtot sistēmu, lai parādnieku lietas tiktu izskatītas ātrāk. Varbūt pat vajadzētu iecelt tiesnešus, kas nodarbotos tikai ar prasībām par parādu piedziņu. Labi orientēdamies šajās lietās, viņi varētu ātrāk izprast problēmas būtību un pieņemt lēmumus. Ja mājā ir vairāki parādnieki, prasības pret viņiem derētu apvienot vienā lietā.

– Attiecīgās instances ir informētas par jūsu priekšlikumiem?

– Esam vērsušies Tieslietu ministrijā, daudzi speciālisti mūs atbalsta.

Bankām laiks nākt pie prāta

– Bankas pārņem dzīvokļus, par kuriem cilvēki nespēj atmaksāt hipotekāros kredītus. Kas tālāk notiek ar tādiem mājokļiem?

– Tas ir sarežģīts jautājums. Nereti iestāde, kas izsniegusi kredītu, man nesaprotamu iemeslu dēļ neatzīst sevi par mājokļa īpašnieci un nevēlas uzņemties nekādu atbildību.

– Kā tā?

– Bieži gadās, ka cilvēks paņem kredītu dzīvokļa iegādei un pēc dažiem gadiem saprot, ka atmaksāt to nespēs. Ko viņš dara? Vienkārši demontē radiatorus, plastmasas logus, vannu un podu. Viņš zina, ka banka vienalga atņems viņam dzīvokli, tāpēc aiziet pats un atstāj izpostīto dzīvokli likteņa ziņā. Ziemā dzīvoklis stāv līdz galam vaļā.

– Grūti ticēt, ka kaut kas tāds iespējams!

– Pastaigājiet pa Jelgavu un pārliecinieties, ka tā tiešām mēdz būt. Dzīvoklis bez logiem ir atvērts visiem vējiem, un tas visai mājai rada lielus siltuma zudumus. Tostarp banka nesteidz sākt procesu pret parādnieku un pārņemt mājokli, jo tad tai vajadzēs par to rūpēties, maksāt par komunālajiem pakalpojumiem, ielikt logus!...

– Kā aizsargāt pārējos šādas mājas iedzīvotājus?

– Pārvaldnieks to nevar, kamēr kredītiestādes nemainīs savu attieksmi. Bankai vajadzētu vismaz painteresēties, kas notiek ar tās potenciālo īpašumu. Tā vai tā pēc viena vai diviem gadiem tā oficiāli atsavinās parādnieka dzīvokli, jautājums tikai, kādā stāvoklī tad tas būs!

Nepieciešams celt energoefektivitātes latiņu

– Pagājušajā periodā Jelgavā renovēja vairākas mājas. Vai tas ir labs rezultāts?

– Jā, bet mūsu pieredze liecina, ka rezultāts varētu būt vēl labāks. Pirms dažiem gadiem mēs sadarbībā ar Vācijas Vides ministriju un Austrumeiropas iniciatīvas fondu (IWO) nosiltinājām pirmo māju. Vācu partneri teica: īstenojiet pilnu pasākumu kompleksu un sasniedziet ne mazāk kā 50% siltuma ekonomiju. Tikai ar tādiem nosacījumiem viņi bija ar mieru finansēt līdz 40% projekta izmaksu. Mūsu „vācu” māja sasniedza vajadzīgo ekonomiju un 2010. gadā tika atzīta par energoefektīvāko ēku Latvijā. Tagad ēkas siltina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadībā ar ERAF fonda atbalstu. Iedzīvotāji var saņemt 50% līdzfinansējumu ar nosacījumu, ka nodrošinās siltuma ekonomiju vismaz 20% apmērā un mājas kopējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš nepārsniegs 100 vai 120 kwh/m2 gadā, atkarībā no mājas lieluma.. Tā ir visai apstrīdama pieeja.

– Kāpēc gan, ja iedzīvotāji saņem Eiropas palīdzību?

– Valsts uzlikusi ļoti zemu energoefektivitātes latiņu. Dzīvokļu īpašnieki cenšas renovācijai tērēt iespējami mazāk naudas un atsakās no vajadzīgiem darbiem un materiāliem. Piemēram, no mājas „sirds” – apkures sistēmas – nomaiņas. Beigu beigās viņi panāk 20–30% ekonomiju iespējamo 50% vietā. Tātad renovācija nedod pilnvērtīgu efektu. Valstij vajadzētu noteikt stingrākas prasības attiecībā uz darba rezultātu, un tad mēs sasniegtu nesalīdzināmi labākus kopējos rezultātus.

Mājas ieiet internetā

– JNĪP ir radījusi informatīvo sistēmu internetā saziņai un informācijas apmaiņai ar iedzīvotājiem. Kā sistēma šobrīd darbojas?

– Informatīvā sistēma (www.jnip.lv) uzņēmumam kļuvusi par labu atbalstu darbā. Tajā var reģistrēties jebkurš dzīvokļa īpašnieks. Ar sistēmas starpniecību cilvēki saņem mājas dokumentus, nodod skaitītāju rādījumus, seko remontdarbu norisei utt. Piemēram, sistēmā var iegūt ikgadējo pārskatu par mājā veiktajiem darbiem un izlietotajiem līdzekļiem, lai pēc tam izdrukātu, mierīgi apdomātu, apspriestu ar kaimiņiem. Tagad vēlamies iedibināt iekšējo forumu katrai mājai, lai cilvēki varētu virtuāli tikties, paust savu viedokli un apspriesties. Tad arī uz kopsapulcēm viņi nāks, labi sagatavojušies.

– Bet ne jau visi cilvēki zina, kā lietot informatīvo sistēmu!

– Tas mums ir svarīgs jautājums. Piemēram, sistēmā ir īpaša sadaļa māju vecākajiem. Viņi var iegūt vēl vairāk informācijas nekā pārējie iedzīvotāji. Tas nodrošina JNĪP operatīvus sakarus ar mājām. Tāpēc mēs esam gatavi mājas pilnvarotai personai mācīt strādāt ar datoru un mūsu sistēmām. Jau šogad sāksim izglītojošo programmu.

– Vai pieprasījums būs?

– Pat nešaubos, jo internets mūsdienās kļuvis par ikdienu. Mūsu pārvaldītajās mājās ir 40 000 ūdens patēriņa skaitītāju, un jau vairāk nekā pusi rādījumu iedzīvotāji nodod ar JNĪP informatīvās sistēmas starpniecību. Tas dzīvokļu īpašniekiem ietaupa laiku un izslēdz kļūdas, ko varētu pieļaut mūsu darbinieki, manuāli ievadot datus.

– Viens otrs var apvainoties: mājas pilnvarotās personas jūs apmācāt, bet mūs nez kāpēc esat aizmirsuši...

– Kas teica, ka esam aizmirsuši? Mūsu šā gada plānā ir semināru sērija par mājokļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, un tie nav paredzēti tikai māju vecākajiem. Lai jelgavnieki seko informācijai un nāk. Mūsu speciālisti ir pietiekami zinoši, viņi ir gatavi atbildēt uz vissarežģītākajiem jautājumiem un palīdzēt dzīvokļu īpašniekiem orientēties savās tiesībās.

Ko labo avārijas dienests?

– Kādi vēl ir jaunumi Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldē?

– Esmu apmierināts ar Jelgavā vienīgā mūsu avārijas dienesta darbu. Diemžēl gadās nesaprašanās ar jelgavniekiem, kas nav mūsu uzņēmuma klienti. Viņi zvana mūsu avārijas dienestam un prasa palīdzību, bet JNĪP brigāde izbrauc tikai uz tām mājām, ko apsaimnieko mūsu uzņēmums.

– Kas avārijas dienestam jādara notikuma vietā?

– Tā uzdevums ir lokalizēt avārijas koplietošanas telpās un mājas kopējās komunikācijās.

– Vai dienesta darbinieki palīdzēs cilvēkam, kam dzīvoklī sācis tecēt krāns?

– Palīdzēs, bet tas jau būs maksas pakalpojums.

– Kur ir tā robeža starp kopējo un privāto īpašumu, ja runa ir par ūdensvadu?

– Parasti robeža ir dzīvokļu ūdens skaitītāji un noslēgarmatūra. Tas nozīmē, ka cauruļvadi līdz skaitītājiem JNĪP jāremontē par visas mājas līdzekļiem, bet par cauruļu remontu dzīvokļos aiz skaitītājiem vai ventiļiem (kanalizācijas gadījumā – aiz atzara no stāvvada) jāmaksā pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Tikai uzsvēršu: jo vairāk Jelgavā būs renovētu māju ar atjaunotiem inženiertehniskiem tīkliem, jo mazāk darba būs avārijas dienestam.

– Tā jūsu cilvēki paliks pavisam bez darba!

– Nekad nav tā, ka pārvaldniekam neatrodas darbs. Mums ir profesionāla komanda – JNĪP jau strādā seši pārvaldnieki ar speciālo izglītību, viņiem pievienojas jauni darbā ieinteresēti cilvēki uzreiz pēc universitātes. Pavisam uzņēmumā, rēķinot kopā ar sētniekiem, strādā vairāk nekā 260 cilvēku, un es viņiem visiem esmu ļoti pateicīgs!

Esmu pateicīgs arī dzīvokļu īpašniekiem, kuri atsaucas uz JNĪP idejām, piedalās māju dzīvē, rūpējas par savu īpašumu. Domāju, ka 2013. gadā mēs spersim lielu soli tuvāk tam, lai Jelgava kļūtu par pašu siltāko un dzīvošanai ērtāko pilsētu Latvijā.