Maksai par liftu jābūt taisnīgai

Iedzīvotājiem jau trešo gadu neliek mieru jautājums par liftu lietošanas maksas sadali. Atgādināsim, ka 2008. gadā pēc Ministru kabineta noteikumu Nr. 1014 pieņemšanas maksu par lifta lietošanu sāka aprēķināt visiem dzīvokļu īpašniekiem, tostarp pirmajā stāvā mājojošajiem. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments beidzot izpētījis problēmu un atzinis, ka tas nav taisnīgi.

Nesaprātīgie noteikumi

Rīdzinieki divus gadus ir pārplūdinājuši domi ar vēstulēm, prasot paskaidrot, kāpēc daudzi iedzīvotāji saņem rēķinus par pakalpojumu, kuru tīri fiziski nevar izmantot. Daudzās mājās pirmās lifta durvis atrodas otrajā vai pat trešajā stāvā. Kā pavēlēsiet vizināties cilvēkiem, kuri dzīvo zemāk? Atbilde ir atsauce uz MK noteikumiem Nr. 1014. Normatīvajā aktā tā ierakstīts, pilsēta neko lietas labā nevar darīt, Jāmaksā...

Lasīt tālāk...

Sūdzība

„Dzīvojam Rīgā, Valdeķu ielā 54/4, un vēlamies noskaidrot, kāds pamatojums ir mums atsūtītajam gada pārrēķinam par atkritumu izvešanu. Septembra rēķinos ieraudzījām papildu maksu par atkritumu izvešanu – vidēji 10 latu katram dzīvoklim. Mūsu meistare namu pārvaldē paziņoja: „Mums ir tiesības veikt pārrēķinu par... pēdējiem 10 gadiem!” Bet iemeslu, kāpēc veikts pārrēķins, tā arī nepaskaidroja.

Esam noraizējušies: ja nu nākamajā mēnesī piepeši saņemam kvītis ar pārrēķinu par iepriekšējiem gadiem?”

Atbild Rīgas domes preses dienesta vadītāja Anna Kononova:

– Mums izdevās noskaidrot pārrēķina iemeslu. Izrādās, mājas iemītnieki par atkritumu izvešanu visu laiku maksājuši fiksētu cenu – 0,78 latus par vienu cilvēku. Taču SIA L&T, ar kuru RNP ir noslēgts līgums par atkritumu izvešanu, namu pārvaldei izraksta rēķinus par faktiski izvesto atkritumu apjomu.

Lasīt tālāk...

Piecdesmit pakalpojumu vienā iepakojumā

Rīgā, Brīvības ielā 49/53 durvis vēris Rīgas pašvaldības klientu apkalpošanas centrs. Tagad vienuviet un vienlaikus iespējams nodot skaitītāju rādījumus, iesniegt sūdzību par pārvaldnieku, noskaidrot, kad jūsu mājai pieslēgs apkuri.

Rīgas domes klientu centri ik gadus apkalpo aptuveni 70 tūkstošus iedzīvotāju. Nelaime tikai tā, ka līdz šim dažādu pašvaldības uzņēmumu centri bija izmētāti pa visu pilsētu. Tagad Brīvības ielā 49/53 zem viena jumta darbu sākuši SIA Rīgas namu pārvaldnieks, SIA Rīgas ūdens un AS Rīgas siltums speciālisti. Atradusies vieta arī transporta uzņēmuma SIA Rīgas satiksme pārstāvjiem.

Turpmāk daudzus jautājumus būs iespējams atrisināt bez garas staigāšanas pa kabinetiem, jo visu minēto uzņēmumu speciālisti sēdēs plecs pie pleca, varēs cits no cita iegūt vajadzīgo informāciju un bez liekas kavēšanās pieņemt kopīgu lēmumu.

Lasīt tālāk...

Bīstamos balonus – lūžņos!

Latvijā samilzusi gāzes balonu problēma: visi mums tik ierastie sarkanie baloni, kas apritē nākuši līdz 2003. gada 1. jūlijam, atzīti par drošības prasībām neatbilstošiem. ES prasība ir pārbaudīt to atbilstību Eiropas normatīviem, bet vēl labāk – izņemt no apgrozības.

Izrādās, ka lielākā daļa gāzes balonu, ko lieto simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, izgatavoti vēl Padomju Savienībā. Skaidrs, ka tiem nav marķējuma П (pī). Eiropa pieprasa tos nomainīt.

Taču vienlaikus izņemt no aprites visus 50 litru gāzes balonus Latvijā būtu dārgi un apgrūtinoši, tāpēc Ekonomikas ministrija ieteikusi pagarināt to lietošanas laiku līdz 2014. gadam, 2013. gadā vecos balonus pakāpeniski izņemot no aprites.

Lasīt tālāk...

Salaspilī atkal salst

Salaspilī atkal sācies apkures karš. Vietējais uzņēmums Salaspils siltums draud atstāt bez apkures piecas mājas, kurām ir lieli parādi. Iedzīvotāji iebilst: parādi ir manāmi uzpūsti un attiecas uz iepriekšējo apsaimniekotāju.

Sēdēt bez siltuma oktobra vidū ir liels pārbaudījums. Taču iedzīvotāji joprojām cer uz taisnīgu risinājumu. Vjačeslavs Troškovs, kurš pārstāv māju Enerģētiķu ielā 7, šādi apraksta notiekošo:

– Situācija ir vienkārša un atrisināma. Nesaprotu, kāpēc Salaspils siltums visu tā sarežģī! Mūsu iepriekšējais apsaimniekotājs uzņēmums Enerģētiķis-33 sniedza mums pakalpojumus no 2006. gada līdz 2011. gada decembrim. Pēc tam saņēmām no siltuma piegādātāja informāciju, ka mājai ir milzīgs parāds – 32 tūkstoši latu. Arī pagājušajā ziemā mūs solīja atstāt bez apkures, bet māja atrada jaunu apsaimniekotāju un enerģiski sāka darboties.

Lasīt tālāk...

Pie sliekšņa – grozījumi zemes likumā

Tieslietu ministrija valdības uzdevumā sagatavojusi grozījumus likumos, kas noregulēs zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku attiecības. Paredzams, ka jau 2013. gadā zemes piespiedu nomas maksa varētu ievērojami samazināties.

Oktobra sākumā grozījumu projektu Tieslietu ministrija nodeva Ministru kabinetam. Valdība pilnībā to akceptēja. Šajās dienās dokumentu sāk izskatīt Saeimas attiecīgā komisija.

Īsumā par to, kas mūs gaida. Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pašreizējā variantā teikts, ka dzīvokļu īpašniekiem obligāti jānoslēdz zemes nomas līgums ar mājai piesaistītās zemes īpašnieku. Nomas maksu nosaka, pusēm vienojoties, ja vienoties nav izdevies, maksu nosaka tiesas ceļā 6% apmērā no zemes gabala kadastrālās vērtības gadā.

Lasīt tālāk...