Valdība cels maksu par dzīvokli?
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts Otrdiena, 29 Septembris 2015 12:52
Dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu 2016. gadā grib aplikt ar PVN! Iedzīvotāju izdevumi par mājokli augs par 5–10%, prognozē eksperti
Aizvadītajā nedēļā valdība sagādāja nepatīkamu pārsteigumu daudzdzīvokļu māju iemītniekiem: Ministru kabinets pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz no 2016. gada vidus aplikt ar nodokli maksu par dzīvojamo māju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu. Tas nozīmē, ka automātiski pieaugs maksa par mājokli lauvas tiesai dzīvokļu īpašnieku.
Budžetam vajadzīga nauda! Iedzīvotāju nauda...
Ir zināms, ka jau šogad nodokļu ieņēmumi Latvijā atpaliek no plāna, un valdība labi saprot, ka 2016. gada budžets būs vēl plānāks. Lai, plānojot valsts izdevumus nākamajam gadam, nesamazinātu līdzekļus pašām galvenajām programmām, koalīcija meklē visus iespējamos veidus valsts kases papildināšanai. Diemžēl šoreiz pa rokai gadījusies pati lielākā Latvijas iedzīvotāju kategorija – dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu mājās.
Kas notiks 2016. gada jūlijā? Saskaņā ar valdības plānu tad spēku zaudēs Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas, kas šobrīd dzīvojamā fonda pārvaldīšanas pakalpojumus atbrīvo no nodokļa. Jautājums par to, kāda tieši PVN likme tiks piemērota iedzīvotājiem, pagaidām vēl ir atklāts. Ja Ministru kabinets vēlēsies gūt maksimālu pienesumu valsts budžetam (tas šobrīd tiek lēsts 9,3 miljonu eiro apmērā 2016. gadā, bet nākamajos gados, kad nodoklis tiks iekasēts visa gada garumā, – 22 miljonu eiro apmērā), tad nāksies maksai par dzīvokli piemērot PVN 21% likmi.
– Mēs aprēķinājām, ka tādā gadījumā iedzīvotājiem maksa par māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu pieaugs aptuveni par 10–15 procentiem, – saka Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Taču pastāv arī cits variants, proti, ka maksa par mājokļu apsaimniekošanu varētu tikt aplikta ar samazinātu PVN likmi – 12%. Man tas šķiet loģiskāk, jo, piemēram, viesnīcu pakalpojumi, kuros ietilpst arī viesnīcu kompleksu pārvaldīšana, tiek aplikti ar PVN 12% likmi. Ar ko dzīvojamās mājas apsaimniekošanas ziņā atšķiras no viesnīcām?
Pie samazinātas likmes dzīvokļu īpašnieki daudz neciestu, uzskata Beikmaņa kungs: „Tad runa būtu tikai par dažiem procentiem.”
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijai jautājums par PVN ieviešanu pārsteigumu nesagādāja. Ģirts Beikmanis apgalvo, ka namu apsaimniekošanas speciālisti savu viedokli šajā jautājumā jau pauduši attiecīgajām ministrijām un turpinās to aizstāvēt likuma grozījumu tālākās izskatīšanas gaitā Saeimā.
Remonta uzkrājumus atbrīvot!
– Mēs iestājamies par to, ka piemērot PVN visam namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu kompleksam būtu tehniski nepareizi, – saka asociācijas vadītājs. – Saskaņā ar likumu mājas apsaimniekošanas maksā ietilpst, piemēram, iedzīvotāju remonta uzkrājumi. Ja tiek piemērots PVN, mēs iegūsim vienas un tās pašas preces jeb pakalpojuma dubultu aplikšanu ar nodokli. Vispirms iedzīvotājiem būs jāmaksā PVN, veidojot remonta uzkrājumus, un otro reizi tad, kad pārvaldnieks dosies uz veikalu, lai par dzīvokļu īpašnieku naudu nopirktu dēļus un krāsu remontam. Tas ir pašos pamatos nepareizi! Par to arī grasos runāt ar deputātiem!
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijai nav datu par to, cik daudz Latvijas iedzīvotāju izjutīs jaunā PVN ieviešanu, taču skaidrs, ka tas būs absolūtais vairākums dzīvokļu īpašnieku.
– Ieguvējas būs tikai pavisam nelielas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kas nodibinātas vienas mājas pārvaldīšanai. Tā kā tās nav PVN maksātājas, pēc grozījumu izdarīšanas likumā tām nekas nemainīsies, – ir pārliecināts Ģirts Beikmanis. – Manuprāt, tas kropļos konkurenci un var pat novest pie ļaunprātīgas rīcības, piemēram, mazu biedrībiņu dibināšanas, kuras apzināti izvairīsies no nodokļiem.
Jaunais nodoklis provocēs parādus?
„Šis lēmums neatvieglos dzīvi dzīvokļu īpašniekiem, jo Latvijā joprojām aktuāls ir komunālo maksājumu parādu jautājums. Pat situācijā, kad samazinās siltumenerģijas tarifi, cilvēkiem ir grūti norēķināties ar namu pārvaldēm.
No pieredzes zinu, ka pēc jebkuras maksas palielināšanas vai jauna nodokļa ieviešanas iedzīvotāju parādu apjoms būtiski palielinās.
Piedevām vēl pārvaldīšanas pakalpojumu aplikšana ar PVN var novest pie apkalpojošo uzņēmumu maksātnespējas, jo Valsts ieņēmumu dienests parasti prasa samaksāt nodokļus uzreiz pēc rēķinu izrakstīšanas. Diez vai nodokļu dienestu interesēs pārvaldnieka aizbildinājumi, ka ziemā daudzi iedzīvotāji nav samaksājuši par dzīvokli, tātad nodokļu samaksai naudas nav!
Taču arī krist panikā iedzīvotājiem pagaidām nevajadzētu. Valdības plāns nepavisam nenozīmē, ka jau rīt visa maksa par dzīvokli pieaugs par 21%. Daudzi pakalpojumi, kurus jūs redzat ierakstītus savos dzīvokļa rēķinos, jau tiek aplikti ar PVN. Bet maksa par apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, par kuru pašreiz ir runa, veido tikai 30–50% no kopējā rēķina (mājās ar krāsns apkuri šī daļa ir lielāka, mājās ar visām ērtībām – mazāka). Tas nozīmē, ka ļaunākajā gadījumā kopējā maksa par dzīvokli īpašniekiem pieaugs par 5–10 procentiem.”
Igors Trubko, Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Katrs maksās 50 eiro un pat vairāk?
Grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumam skaidri pateikts, ka no 2016. gada nodokli plāno piemērot arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, kuras agrāk baudīja atvieglojumus.
Saskaņā ar Latvijas 2011. gada tautas skaitīšanas datiem valstī daudzdzīvokļu mājās ir aptuveni 680 tūkstoši dzīvokļu. Ja pieņemam, ka katrā dzīvo divu cilvēku ģimene, iznāk, ka PVN pieaugums skars vismaz miljonu cilvēku, un tā ir puse Latvijas iedzīvotāju.
Starp citu, dzīvokļu īrnieki no PVN būs atbrīvoti, tātad viss smagums gulsies uz to cilvēku pleciem, kuri privatizējuši vai nopirkuši nekustamo īpašumu. Ļaunākajā gadījumā katram īpašniekam gadā nāksies papildus samaksāt valstij no 30 līdz 50 eiro.
Bēdīgākais ir tas, ka izmaiņas vislielāko triecienu dos tiem cilvēkiem, kuri šobrīd jau tāpat maksā lielu naudu par apsaimniekošanu. „Ekonomiska” māja, kuras iemītnieki atteikušies no jebkādiem remontdarbiem un pašu spēkiem kopj savu teritoriju, par pārvaldīšanu var maksāt aptuveni 0,3 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī. Tādā gadījumā pieaugums nebūs liels – aptuveni 0,05–0,06 eiro par kvadrātmetru jeb vidēji 2,5 eiro mēnesī. Turpretī tad, ja iedzīvotāji krāj naudu lieliem remontdarbiem un plašo piegulošo teritoriju kopj sētnieks, maksa par apsaimniekošanu šobrīd var sasniegt pat 0,8–1 eiro par kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka ikmēneša izdevumi īpašniekiem 2016. gadā palielināsies par 0,18–0,20 eiro par platības kvadrātmetru jeb par 9–10 eiro mēnesī.
Protams, vēl paliek cerība, ka Saeima sadzirdēs Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas argumentus un nepiemēros pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem pilnu PVN likmi, kā arī izslēgs no apliekamajiem pakalpojumiem iedzīvotāju remonta uzkrājumus.
