Pētījums: Puse iedzīvotāju cauruļvada plīsumu vai atslēgu nozaudēšanu risinātu pašu spēkiem
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Ceturtdiena, 27 Jūnijs 2013 20:19
Ja mājoklī notiktu kāds neparedzēts gadījums, piemēram, plīstu cauruļvads vai tiktu pazaudētas ārdurvju atslēgas, vairumā gadījumu iedzīvotāji mēģinātu problēmu risināt paši (55%), liecina apdrošināšanas kompānijas Swedbank P&C Insurance veiktā aptauja.
Savukārt 52% respondentu zvanītu tehniskās palīdzības dienestam. Aptuveni trešdaļa jeb 32% iedzīvotāju šādā situācijā zvanītu un lūgtu palīdzību savam dzīvesbiedram. 5% aptaujāto norāda, ka šādā situācijā kristu panikā.
Avārijas dienestu palīdzību vairāk izmantotu iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem (60%). Lielāka paļaušanās uz saviem vai avārijas dienestu spēkiem ir raksturīga rīdziniekiem, kamēr lauku iedzīvotāji biežāk lūgtu kaimiņu vai vecāku palīdzību.
Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju dzīvo šajā gadsimtā uzceltajos mājokļos
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Ceturtdiena, 27 Jūnijs 2013 20:15
Laika posmā no 2001. līdz 2011. gadam celtajos mājokļos mitinās 4,8% Latvijas iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvalde pētījums, balstoties uz 2011. gadā notikušas tautas skaitīšanas datiem.
Savukārt 1946.–1960. gadā celtajos mājokļos mitinās 9,5% Latvijas iedzīvotāju, 1961.–1990. gadā celtajos – 58,7%, 1991.–2000. gadā celtajos – 4,7% un 2001.–2011. gadā celtajos – 4,8% iedzīvotāju. Laika periodā līdz 1945. gadam celtajos tradicionālajos mājokļos – dzīvokļos vai individuālajās mājās dzīvo 21,7% Latvijas iedzīvotāju.
Vidzemes reģionā katrs trešais iedzīvotājs (33,3%) dzīvo mājoklī, kurš celts līdz 1945.gadam, bet viszemākais šādu iedzīvotāju īpatsvars (17,7%) ir Latgalē, kur toties ir visaugstākais no 1946.gada līdz 1960.gadam celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars – 16,6%. 1961.–1990.gadā celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars visaugstākais ir Rīgā (64,6%), bet viszemākais – Vidzemes reģionā (48,9%).
Fakts par Rīgas mikrorajoniem
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Pirmdiena, 27 maijs 2013 15:36
Rīgas galvenais arhitekts Gvido Princis sapņo radīt ideālu mikrorajonu. Šim nolūkam viņš izraudzījies kvartālu Pļavniekos starp Dzelzavas, Vaidavas, Ūnijas un Stirnu ielu.
Vispirms kvartāla 30 māju iedzīvotājus aptaujās par to, kā viņiem trūkst pilnai laimei (infrastruktūras ziņā, protams), pēc tam idejas apkopos un mēģinās realizēt. „Manuprāt, cilvēkiem trūkst pavisam vienkāršu lietu – skaistu skvēru, ērtu soliņu un izremontētu namu fasāžu,” saka Princis.
Viena spuldzīte izglābs Latviju?
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Piektdiena, 21 Jūnijs 2013 16:45
Pagājušajā nedēļā publicēti interesanta pētījuma rezultāti: speciālisti aprēķinājuši, ka tikai viena energoekonomiskā LED spuldze katrā Latvijas mājsaimniecībā palīdzētu mums divos gados ietaupīt 16 miljonus latu. Vairāk līdzinās reklāmai, taču skaitļi patiešām ir šokējoši.
Pētījumu veica kompānija DK Energy, salīdzinot divus pēc izgaismojuma līdzvērtīgus gaismas avotus – 60 vatu kvēlspuldzi un moderno ekonomisko LED spuldzi, kura patērē par 90% mazāk elektroenerģijas.
Dzīvokļi sadārdzinājušies par 9,8%
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Ceturtdiena, 25 Aprīlis 2013 10:54
Mājokļu cenu pieaugums Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī bijis straujākais Eiropas Savienībā gan gada, gan ceturkšņa salīdzinājumā, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.
Mājokļu cenu indekss Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu palielinājās par 9,8%, kas ir straujākais pieaugums no visām dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija.
Salīdzinot šā gada pirmajos trīs mēnešos Rīgā reģistrēto dzīvokļu pārdošanas darījumu skaitu ar attiecīgo periodu pērn, tas ir pieaudzis par 12%, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Ober-Haus apkopotie Zemesgrāmatas dati. Janvārī tika reģistrēti 705 dzīvokļu īpašumu iegādes darījumi, februārī – 687, martā – 697 darījumi.
Parādi katram ceturtajam
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Piektdiena, 21 Jūnijs 2013 16:34
Aģentūra TNS noskaidrojusi, ka 28% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iekrājuši parādus par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem.
Zīmīgi, ka biežāk sevi par nemaksātājiem atzinuši Latvijas nepilsoņi. Tāpat riska grupā ir cilvēki ar pamatizglītību, kā arī iedzīvotāji ar ļoti maziem ienākumiem.
TNS apgalvo, ka starp tiem ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri nav nokārtojuši dzīvokļa īres un komunālos maksājumus, 28% parāds ir līdz 100 latiem, 41% – no 100 līdz 499 latiem, 16% – virs 500 latiem. Dīvaini, bet 5% nemaksātāju nav skaidra priekšstata par parāda summu.
Liels troksnis uz līdzenas vietas
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Ceturtdiena, 25 Aprīlis 2013 10:53
„Gribu pavaicāt, ar ko beidzās troksnis ap uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks. Ziemas beigās avīzēs rakstīja, ka uzņēmums nelikumīgi ietur 10% no iedzīvotāju samaksātās zemes nomas maksas. Domes Mājokļu un vides komiteja solīja tikt skaidrībā un sodīt vainīgos. Vai kaut kas ir darīts?”
Februārī Rīgā tiešām daudz tika runāts par pašvaldības namu pārvaldes rīcību. SIA Rīgas namu pārvaldnieks pārstāvji neslēpa, ka, slēdzot zemes nomas līgumus, vienojas par nosacījumu, ka zemesgabala īpašnieks atdod pārvaldniekam 10% no zemes nomas naudas. Uzņēmumā to klasificē kā maksu par zemes nomas administrēšanu.
Jautājums par maksas iekasēšanas likumību tika izskatīts domes Mājokļu un vides komitejā. Sākumā deputāti bija noskaņoti negatīvi. Pēc juristu skaidrojuma, maksa par zemes nomas līguma slēgšanu ir ierēķināta apsaimniekošanas maksā, tātad apsaimniekotājs jau saņēmis naudu no iedzīvotājiem un prasīt vēl no zemes īpašniekiem viņam nav tiesību.
