Kaķus sterilizēs arī otrajā pusgadā

Katru gadu Rīgā par pašvaldības līdzekļiem sterilizē aptuveni 1000 klaiņojošo kaķu, kas mīt māju pagrabos, taču pieprasījums pēc šā pakalpojuma ievērojami pārsniedz piedāvājumu.

2013. gadā Rīgas dome veterinārajai programmai piešķīrusi 22 600 latu. Tikai viena piebilde: žēlsirdīgajiem iedzīvotājiem pašiem jāķer kaķi, jāvēršas pēc bezmaksas palīdzības konkursā uzvarējušajās veterinārajās klīnikās un pēc operācijas sterilizētie dzīvnieciņi jāpalaiž brīvībā turpat, kur paņemti.

Lasīt tālāk...

Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju dzīvo šajā gadsimtā uzceltajos mājokļos

Laika posmā no 2001. līdz 2011. gadam celtajos mājokļos mitinās 4,8% Latvijas iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvalde pētījums, balstoties uz 2011. gadā notikušas tautas skaitīšanas datiem.

Savukārt 1946.–1960. gadā celtajos mājokļos mitinās 9,5% Latvijas iedzīvotāju, 1961.–1990. gadā celtajos – 58,7%, 1991.–2000. gadā celtajos – 4,7% un 2001.–2011. gadā celtajos – 4,8% iedzīvotāju. Laika periodā līdz 1945. gadam celtajos tradicionālajos mājokļos – dzīvokļos vai individuālajās mājās dzīvo 21,7% Latvijas iedzīvotāju.

Vidzemes reģionā katrs trešais iedzīvotājs (33,3%) dzīvo mājoklī, kurš celts līdz 1945.gadam, bet viszemākais šādu iedzīvotāju īpatsvars (17,7%) ir Latgalē, kur toties ir visaugstākais no 1946.gada līdz 1960.gadam celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars – 16,6%. 1961.–1990.gadā celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars visaugstākais ir Rīgā (64,6%), bet viszemākais – Vidzemes reģionā (48,9%).

Lasīt tālāk...

Eksperti diskutē par energoefektivitāti

9. Starptautiski zinātniski praktiskās konferences „Vide. Tehnoloģija. Resursi" ietvaros Rēzeknes Augstskolā notika ekspertu diskusija „Vai valsts politika Latvijā motivē izvēlēties kompleksus energoefektīvus risinājumus?".

Viena spuldzīte izglābs Latviju?

Pagājušajā nedēļā publicēti interesanta pētījuma rezultāti: speciālisti aprēķinājuši, ka tikai viena energoekonomiskā LED spuldze katrā Latvijas mājsaimniecībā palīdzētu mums divos gados ietaupīt 16 miljonus latu. Vairāk līdzinās reklāmai, taču skaitļi patiešām ir šokējoši.

Pētījumu veica kompānija DK Energy, salīdzinot divus pēc izgaismojuma līdzvērtīgus gaismas avotus – 60 vatu kvēlspuldzi un moderno ekonomisko LED spuldzi, kura patērē par 90% mazāk elektroenerģijas.

Lasīt tālāk...

Pētījums: Puse iedzīvotāju cauruļvada plīsumu vai atslēgu nozaudēšanu risinātu pašu spēkiem

Ja mājoklī notiktu kāds neparedzēts gadījums, piemēram, plīstu cauruļvads vai tiktu pazaudētas ārdurvju atslēgas, vairumā gadījumu iedzīvotāji mēģinātu problēmu risināt paši (55%), liecina apdrošināšanas kompānijas Swedbank P&C Insurance veiktā aptauja.

Savukārt 52% respondentu zvanītu tehniskās palīdzības dienestam. Aptuveni trešdaļa jeb 32% iedzīvotāju šādā situācijā zvanītu un lūgtu palīdzību savam dzīvesbiedram. 5% aptaujāto norāda, ka šādā situācijā kristu panikā.

Avārijas dienestu palīdzību vairāk izmantotu iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem (60%). Lielāka paļaušanās uz saviem vai avārijas dienestu spēkiem ir raksturīga rīdziniekiem, kamēr lauku iedzīvotāji biežāk lūgtu kaimiņu vai vecāku palīdzību.

Lasīt tālāk...

Parādi katram ceturtajam

Aģentūra TNS noskaidrojusi, ka 28% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iekrājuši parādus par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem.

Zīmīgi, ka biežāk sevi par nemaksātājiem atzinuši Latvijas nepilsoņi. Tāpat riska grupā ir cilvēki ar pamatizglītību, kā arī iedzīvotāji ar ļoti maziem ienākumiem.

TNS apgalvo, ka starp tiem ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri nav nokārtojuši dzīvokļa īres un komunālos maksājumus, 28% parāds ir līdz 100 latiem, 41% – no 100 līdz 499 latiem, 16% – virs 500 latiem. Dīvaini, bet 5% nemaksātāju nav skaidra priekšstata par parāda summu.

Lasīt tālāk...