Nepalaidiet garām
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Ceturtdiena, 30 Oktobris 2014 14:32
Rīdzinieki tiek aicināti uz semināru par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijas gaitu Rīgā 2014. gadā, ko rīko Rīgas enerģētikas aģentūra (REA). Dalība bez maksas.
REA speciālisti informē, ka 2014. gadā Rīgā sāka renovēt vairākas dzīvojamās mājas. Uz diskusiju par renovācijas norisi pulcēsies iedzīvotāju pārstāvji, namu pārvaldnieki un būvnieki. Viņi dalīsies pieredzē, stāstīs par savām veiksmēm un pieļautajām kļūdām. Diskusijas mērķis ir paplašināt iedzīvotāju un nozares speciālistu zināšanas par namu siltināšanu.
Diskusijas norises vieta – Rīga, Rātslaukums 1, Rīgas Domes sēžu zāle.
Diskusijas laiks – 2014. gada 31. oktobris no plkst. 10.00 līdz 16.00.
Darba kārtība:
Aptauja
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Ceturtdiena, 30 Oktobris 2014 14:21
AS Swedbank jaunākās aptaujas rezultāti atkal liecina, ka daudzas Latvijas ģimenes dzīvo trūkumā. Vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju nevarētu segt neparedzētus izdevumus no saviem uzkrājumiem, ja ar viņu mājokli pēkšņi notiktu kāds negadījums, piemēram, iedzīves bojājums dabas stihijas, ugunsgrēka vai zādzības dēļ.
43% iedzīvotāju mājoklim izraisīto bojājumu likvidēšanā būtu gatavi ieguldīt savus līdzekļus, bet tikai 6% tam varētu tērēt vairāk par 1500 eiro, ziņo Swedbank.
Regulators brīdina par krāpniekiem
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Piektdiena, 22 Augusts 2014 11:15
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) brīdina par nelikumīgu interneta pakalpojumu sniedzēju darbību. Šie komersanti slēdz līgumus ar privāto un daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, solot drošu internetu, lai gan nav reģistrēti kā elektronisko pakalpojumu komersanti un tātad nav tiesīgi sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus un iekasēt par to maksu.
Pārliecināties par to, vai komersants ir reģistrēts Elektronisko sakaru likuma noteiktajā kārtībā, var Sabiedrisko pakalpojumu regulatora mājas lapā www.sprk.gov.lv, kur sadaļā „Aktuāli” var atrast reģistrēto firmu sarakstu. Ja jums pakalpojumus sniedz nereģistrēta firma, Regulators aicina par to ziņot pa e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai pa parasto pastu pēc adreses: Ūnijas iela 45, Rīga, LV-1039. Vēstulei vēlams pievienot līgumu un pēdējā rēķina kopiju.
Bankas met iedzīvotājiem sprunguļus riteņos
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Otrdiena, 23 Septembris 2014 10:31
Desmitiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji tā arī nav sagaidījuši renovāciju, neraugoties uz iepriekš noslēgtajiem līgumiem ar Rīgas domi. Iemesls tam ir komercbanku nevēlēšanās izsniegt kredītus darbu veikšanai, intervijā Latvijas Radio 4 pastāstīja Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna.
Pēc Rubīnas teiktā, no pērn noslēgtajiem 40 Rīgas māju renovācijas līgumiem pagaidām izpildīti tikai trīs.
Tiesa aizstāv īrnieku intereses
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Trešdiena, 23 Jūlijs 2014 23:32
Satversmes tiesa ir aizstāvējusi dzīvokļu īrnieku tiesības un pilnībā sagrāvusi Ekonomikas ministrijas plānus. Vēsturiskais spriedums, kas nav pārsūdzams, tika pieņemts šā gada 7. jūlijā. Satversmes tiesa atzina, ka dzīvokļa vai mājas iepriekšējo saimnieku noslēgtie īres līgumi ir saistoši jaunajiem īpašniekiem un neierobežo viņu konstitucionālās tiesības. Tas nozīmē, ka pēc nekustamā īpašuma pārdošanas īrniekus no telpmām izlikt nedrīkst!
Bet viss aizsākās 2013. gada beigās, kad Ekonomikas ministrija sabiedrību iepazīstināja ar jauno Dzīvojamo telpu īres likuma projektu. Jā, likuma atjaunināto redakciju gaidīja visi – gan īrnieki, gan nekustamā īpašuma saimnieki, gan juristi, kas aizstāv abu pušu intereses. Bet tas „garadarbs”, ko bija radījuši Ekonomikas ministrijas speciālisti, visiem sagādāja lielu vilšanos. Likumprojekts paredzēja ievērojami ierobežot mājokļu īrnieku tiesības. Piemēram, tika piedāvāts atcelt līdzšinējo normu par īres līguma neskaramību. Saskaņā ar spēkā esošo likumu īpašniekam ir tiesības pārdot dzīvokli vai māju, taču katram nākamajam īpašniekam saistoši ir agrāk noslēgtie īres līgumi. Tātad, lai cik īpašnieku dzīvoklim nomainītos, īres līgumu noslēgušajam īrniekam telpas nav jāatstāj. Izlikt viņu no īrētā mājokļa var tikai ar tiesas spriedumu par nopietniem pārkāpumiem, un viens no tādiem ir parāds par komunālajiem pakalpojumiem.
Var iet pēc naudas
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Otrdiena, 23 Septembris 2014 10:28
Ekonomikas ministrija un Latvijas Komercbanku asociācija parakstījušas sadarbības memorandu. Valsts ar šo dokumentu saista lielas cerības, jo sadarbības mērķis ir nodrošināt mājokļa pieejamību jaunajām ģimenēm, kas varētu palīdzēt stabilizēt demogrāfisko situāciju.
Šobrīd bankas aizdevumu mājokļa iegādei piešķit ar nosacījumu, ka 20 līdz 30 procentus no mājokļa vērtības pircējs samaksā uzreiz. Taču ne jau visiem ir iekrāta tāda nauda, it īpaši jaunajām ģimenēm. Valsts var palīdzēt samazināt pirmo iemaksu, kļūstot par aizņēmēja galvotāju. Pirms pieciem gadiem līdzīga mājokļa iegādes atbalsta programma jau bija, bet krīzes dēļ tā tika pārtraukta.
Katrs ceturtais vēlas mainīt dzīvesvietu
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts Piektdiena, 23 maijs 2014 17:27
Aptuveni ceturtā daļa jeb 26% Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar saviem dzīvošanas apstākļiem un vēlētos pārcelties uz labāku mājokli. Par to liecina Swedbank veiktās aptaujas rezultāti. Visbiežāk par dzīvesvietas maiņu domā Latvijas iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 39 gadiem, kas ieguvuši augstāko izglītību un ir savas nozares speciālisti.
Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu pieņemšanas centra vadītājs Ainārs Balcers piebilst: „Pēdējos divus gadus stabili palielinās interese par kredītiem, tomēr tajā pašā laikā ir jāatceras, ka, pērkot sev mājokli, jūs iegūstat ne tikai ērtības, bet arī izdevumus, kas saistīti ar konkrētā nekustamā īpašuma ekspluatāciju. Lai arī sākotnējā ideja ir nopirkt plašu māju vai elegantus apartamentus, cilvēki biežāk izvēlas standarta dzīvokli kādā jaunajā vai tipveida projektā vai nelielā privātmājā, kas atrodas vietā ar labi attīstītu infrastruktūru. Parasti – turpat 80% gadījumu – dominē pirkumi, piesaistot kredītus”.
