Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Regulators brīdina par krāpniekiem

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) brīdina par nelikumīgu interneta pakalpojumu sniedzēju darbību. Šie komersanti slēdz līgumus ar privāto un daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, solot drošu internetu, lai gan nav reģistrēti kā elektronisko pakalpojumu komersanti un tātad nav tiesīgi sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus un iekasēt par to maksu.

Pārliecināties par to, vai komersants ir reģistrēts Elektronisko sakaru likuma noteiktajā kārtībā, var Sabiedrisko pakalpojumu regulatora mājas lapā www.sprk.gov.lv, kur sadaļā „Aktuāli” var atrast reģistrēto firmu sarakstu. Ja jums pakalpojumus sniedz nereģistrēta firma, Regulators aicina par to ziņot pa e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai pa parasto pastu pēc adreses: Ūnijas iela 45, Rīga, LV-1039. Vēstulei vēlams pievienot līgumu un pēdējā rēķina kopiju.

Lasīt tālāk...

Tiesa aizstāv īrnieku intereses

Satversmes tiesa ir aizstāvējusi dzīvokļu īrnieku tiesības un pilnībā sagrāvusi Ekonomikas ministrijas plānus. Vēsturiskais spriedums, kas nav pārsūdzams, tika pieņemts šā gada 7. jūlijā. Satversmes tiesa atzina, ka dzīvokļa vai mājas iepriekšējo saimnieku noslēgtie īres līgumi ir saistoši jaunajiem īpašniekiem un neierobežo viņu konstitucionālās tiesības. Tas nozīmē, ka pēc nekustamā īpašuma pārdošanas īrniekus no telpmām izlikt nedrīkst!

Bet viss aizsākās 2013. gada beigās, kad Ekonomikas ministrija sabiedrību iepazīstināja ar jauno Dzīvojamo telpu īres likuma projektu. Jā, likuma atjaunināto redakciju gaidīja visi – gan īrnieki, gan nekustamā īpašuma saimnieki, gan juristi, kas aizstāv abu pušu intereses. Bet tas „garadarbs”, ko bija radījuši Ekonomikas ministrijas speciālisti, visiem sagādāja lielu vilšanos. Likumprojekts paredzēja ievērojami ierobežot mājokļu īrnieku tiesības. Piemēram, tika piedāvāts atcelt līdzšinējo normu par īres līguma neskaramību. Saskaņā ar spēkā esošo likumu īpašniekam ir tiesības pārdot dzīvokli vai māju, taču katram nākamajam īpašniekam saistoši ir agrāk noslēgtie īres līgumi. Tātad, lai cik īpašnieku dzīvoklim nomainītos, īres līgumu noslēgušajam īrniekam telpas nav jāatstāj. Izlikt viņu no īrētā mājokļa var tikai ar tiesas spriedumu par nopietniem pārkāpumiem, un viens no tādiem ir parāds par komunālajiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

Esat nosiltinājušies? Piedalieties konkursā!

Reizi gadā renovētās mājas var palepoties cita citas priekšā ar sasniegtajiem rezultātiem. Martā Ekonomikas ministrija izsludināja pieteikumu pieņemšanu tradicionālajam konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā”. Uzvarētājus gaida slava un tiesības mājas fasādi izrotāt ar attiecīgu plāksnīti.

Konkurss par energoefektīvāko ēku Latvijā notiek ceturto reizi. Pieteikumus pieņem piecās nominācijās:

■ Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve;

■ Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka;

■ Energoefektīvākā sabiedriskā ēka;

■ Energoefektīvākā vienģimenes ēka;

■ Energoefektīvākā industriālā ēka.

Lasīt tālāk...

Katrs ceturtais vēlas mainīt dzīvesvietu

Aptuveni ceturtā daļa jeb 26% Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar saviem dzīvošanas apstākļiem un vēlētos pārcelties uz labāku mājokli. Par to liecina Swedbank veiktās aptaujas rezultāti. Visbiežāk par dzīvesvietas maiņu domā Latvijas iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 39 gadiem, kas ieguvuši augstāko izglītību un ir savas nozares speciālisti.

Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu pieņemšanas centra vadītājs Ainārs Balcers piebilst: „Pēdējos divus gadus stabili palielinās interese par kredītiem, tomēr tajā pašā laikā ir jāatceras, ka, pērkot sev mājokli, jūs iegūstat ne tikai ērtības, bet arī izdevumus, kas saistīti ar konkrētā nekustamā īpašuma ekspluatāciju. Lai arī sākotnējā ideja ir nopirkt plašu māju vai elegantus apartamentus, cilvēki biežāk izvēlas standarta dzīvokli kādā jaunajā vai tipveida projektā vai nelielā privātmājā, kas atrodas vietā ar labi attīstītu infrastruktūru. Parasti – turpat 80% gadījumu – dominē pirkumi, piesaistot kredītus”.

Lasīt tālāk...

Iniciatīva

Portālā www.manabalss.lv notiek parakstu vākšana par Klementija Rancāna iniciatīvu pazemināt kadastrālo vērtību piespiedu nomas zemei zem daudzdzīvokļu mājām.

Kadastrālās vērtības pazemināšana ļaus samazināt zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju. Atgādināsim, ka šobrīd likumi ļauj zemes īpašniekam pieprasīt no mājas iedzīvotājiem nomas maksu 7,5% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Daudzi rīdzinieki par zemi zem savas mājas ik mēnesi maksā 20–40 latu.

Lasīt tālāk...

Vai dzīvokļu cenas kāps?

Ja Latvijas ekonomikā situācija būs labvēlīga, 2014. gadā gaidāms māju un dzīvokļu cenu pieaugums par 10–15%, vēsta Latvijas Radio.

Pagājušajā gadā nekustamā īpašuma tirgus izauga par 14%. Jauno mājokļu cenas auga straujāk nekā dzīvokļu cenas vecajās mājās. Iemesls cenu pieaugumam jaunajos projektos ir ierobežotais dzīvokļu piedāvājums šajā tirgus segmentā, saka nekustamā īpašuma kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš. „Aktivitāte ir samērā liela, bet zināmas grūtības cilvēkiem sagādā kredītu saņemšana,” viņš norāda.

Galvenais nekustamā īpašuma tirgus indikators ir tieši sekundārais dzīvokļu tirgus. Prognoze šim gadam ir optimistiska – cenas varētu pieaugt par 10–15%, bet tikai ar nosacījumu, ka ekonomikā un banku politikā saglabājas labvēlīgas tendences.

Lasīt tālāk...

Policija brīdina par krāpnieku

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirknī ar iesniegumu vērsusies kāda 60 gadus veca sieviete, kura cietusi no krāpnieciskām darbībām – viņai radīti zaudējumi 34 800 Eiro apmērā.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka sieviete iepazinusies ar kādu vīrieti, kurš stādījies priekšā kā „Dima”. Ieraugot, ka sieviete ar savu vīru ir gados paveci cilvēki, bez darba, kā arī uzzinot, ka sieviete komunālo parādu dēļ plāno pārdot savu dzīvokli un nopirkt tā vietā lētāku, vīrietis piedāvājis sievietei savu palīdzību un internetā ievietojis sludinājumu, ka tiek pārdots dzīvoklis. Kad tika atrasti dzīvokļa pircēji, krāpnieks „Dima” aizvedis cietušo sievieti pie notāra, kur ticis noslēgts darījums par dzīvokļa pārdošanu. Pēc darījuma pabeigšanas cietusī piezvanījusi šim vīrietim, kurš viņu gaidījis ārā pie ēkas, un izstāstījusi, ka darījums nu ir pabeigts.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!