Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Vai ir vērts apdrošināt?

Kompānijas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma apdrošināšanu, publicējušas interesantus statistikas datus. Apdrošinātāji sarēķinājuši, kādas nelaimes visbiežāk piemeklē viņu klientu mājas un dzīvokļus.

Izrādās, ka 61% apdrošināšanas polišu īpašnieku, kas vēršas pēc kompensācijas, ir ūdensvada avārijas upuri. Tā ir galvenā komunālā nelaime, kas var nodarīt kaitējumu jūsu īpašumam.

Otrajā vietā ir no dabas stihijas cietušo dzīvokļu īpašnieki – 17%. Tikpat daudz apdrošinājuma ņēmēju pieprasa apdrošināšanas atlīdzību pēc zagļu un huligānu pretlikumiskām darbībām.

Lasīt tālāk...

Lai visiem būtu tāds kaimiņš

„Mūsu ģimene dzīvo Jūrmalā, Jasmīnu ielā, kas atrodas starp Bulduriem un Lielupi. Tikai nedomājiet, ka mēs dzīvojam lepnā savrupnamā, nē, mūsu ielā ir vairākas visparastākās piecstāvu mājas. Par vienu no tām gribu pastāstīt.

Šajā mājā dzīvo mākslinieks Aleksandrs. Viņš vairs nav gados jauns, bet ļoti aktīvs. Pavasaros Aleksandrs ķeras pie greznas puķu dobes ierīkošanas pie savas mājas logiem. Viņš rūpīgi izravē nezāles un sastāda kaut kādas sūnas un sukulentus. Tā pie standarta piecstāvu mājas parādās zaļš paklājs, kuru varētu apskaust jebkura pils.

Lasīt tālāk...

RTU notiks seminārs par balkonu un jumtu renovāciju

Š.g. 27.maijā Rīgā notiks seminārs „Jumtu un balkonu renovācija daudzdzīvokļu mājās. Vācijas un Latvijas pieredze”.

Semināra laikā lekcijas lasīs Berlīnes Tehniskās universitātes profesors Franks Fogts (Frank Vogt), kā arī Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas un Būvmateriālu ražotāju asociācijas speciālisti.

Pasākuma mērķauditorija ir visas mājokļu renovācijas procesā iesaistītās puses - projektētāji, arhitekti, būvnieki, būvuzraugi, energoauditori u.c.

Lasīt tālāk...

Parādnieki zem lupas

Latvijas Komercbanku asociācija (LKBA) iecerējusi sadarbībā ar dažādiem pakalpojumu sniedzējiem izveidot sistēmu, kurā tiktu apkopota informācija par nodokļu un komunālo maksājumu parādiem Par to paziņojis asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Asociācija vēlas sadarboties arī ar pašvaldībām, lai apkopotu informāciju par nekustamā īpašuma nemaksātājiem un to kombinētu ar valsts informāciju par nodokļu nemaksātājiem. Baņķieri uzskata, ka tas veidotu stabilu, uzticamu informācijas bāzi, kas ļautu atšķirt un dot iespējas tiem cilvēkiem, kuri sedz savas saistības, no tiem, kuri to negrib un nedara.

Lasīt tālāk...

Pārspējam parādu rekordus

2010./2011. gada apkures sezona laimīgi aizvadīta, bet Latvijas iedzīvotāju kopējais parāds par siltumenerģiju ir aptuveni 100 miljoni latu. To pavēstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) eksperts Paulis Barons.

– Parādi ir uzkrājušies un palielinājušies burtiski par visiem komunālajiem pakalpojumiem, bet situācija ar siltumenerģiju, protams, ir vissmagākā, – teica Barons. – No pagājušā gada septembra līdz gada sākumam parādi bija būtiski palielinājušies, veidojot apmēram 60 miljonus latu. Skaidrs, ka šobrīd situācija ir vēl problemātiskāka.

Lasīt tālāk...

Kas notiks ar cenām?

Kas Latvijā notiek ar mājokļu cenām? Pirmo reizi vairāku gadu laikā uz šo jautājumu viennozīmīgi atbildēt nav iespējams. Eksperti ziņo, ka nekustamā īpašuma tirgus sadalījies divās daļās: pirmā interesē ārvalstu investorus, otrā paliek vietējiem pircējiem.

Ārzemnieki, it īpaši Krievijas iedzīvotāji, lūkojas pēc dzīvokļiem un mājām elitāro mājokļu segmentā. Šā iemesla dēļ kvadrātmetra cena jaunajos namos turpina pakāpeniski augt. Savukārt vietējie iedzīvotāji, kas sakrājuši naudu dzīvokļa iegādei, apmierinās ar sērijveida mājām. Aktivitāte šajā tirgus daļā nav liela, tāpēc kvadrātmetra cena nedaudz svārstās robežās no 550 līdz 580 eiro.

Lasīt tālāk...

Siltināšana skaitļos

Ekonomikas ministrija izvirzījusi mērķi noteikt energoefektīvāko ēku Latvijā. Šai nolūkā izsludināts konkurss, dalību tajā „siltās” mājas varēja pieteikt un par saviem panākumiem siltināšanā pavēstīt līdz 20. maijam.

Ministrijas loģika ir skaidra: neraugoties uz Eiropas Savienības atbalstu, renovācijas procesu neizdodas iedarbināt ar pilnu jaudu. Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji nesteidz pieprasīt Eiropas līdzfinansējumu, ir neticība.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!