Vai nav gana iedzīvoties?

Deputāti pieprasa pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai

Sākot no 2016. gada 1. jūlija, atbilstoši Ministru kabineta un Saeimas lēmumam, dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa ir jāapliek ar Pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā. Šo pieaugumu dzīvokļa rēķinā daudzi pamanīja jau jūlijā. Pēc aprēķiniem, kopumā maksa par dzīvokli gada siltajos mēnešos pieaugusi vidēji par 6–10%.

Jau pirms lēmuma pieņemšanas par PVN piemērošanu, daudzi eksperti minētajam lēmumam iebilda, norādot, kas šis ir pārsteidzīgs solis un valsts budžeta “lāpīšanas” problēmu nedrīkst risināt uz iedzīvotāju rēķina (tai skaitā arī maznodrošināto un trūcīgo personu, kuras, jau bez nodokļa palielināšanas, ar lielām grūtībām apmaksāja rēķinus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem). Saeima sagatavotā lēmuma pretinieku viedoklī ieklausīties nevēlējās.

Taču septembrī kļuvis zināms, ka Saeimā deputātu grupa ir iesniegusi likumprojektu par Pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai.

Saeimai tiek piedāvāts grozīt Pievienotās vērtības nodokļa likumu iekļaujot samazināto PVN likmju piemērošanas sarakstā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus.

“Apstākļos, kad valsts iedzīvotāji turpina skaitīt katru centu, rēķinu par apsaimniekošanu palielināšana pat par pieci eiro, ir jūtama. Mūsu piedāvājums iepriekš netika atbalstīts, taču tas nenozīmē, ka būtu jāpadodas. Lai ieviestu 5% PVN likmi apsaimniekošanas pakalpojumiem, nepieciešams pašos pamatos mainīt normatīvo bāzi. Tomēr pazemināt likmi vismaz līdz 12% – ir reāli. Jautājums ir tikai viens – vai valdošās partijas vēlēsies atbalstīt mūsu piedāvājumu,” skaidroja viens no likumprojekta sagatavošanas grupas deputātiem – Andrejs Elksniņš.

Atcerēsimies par 21% likmes ieviešanu atbildīgās Finanšu ministrijas skaidrojumu, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aplikšana ar PVN ir Eiropas savienības Direktīvas prasība. Minētā Direktīva prasa, lai konkrēti darījumi, konkrētos apstākļos visā Eiropas savienībā tiktu aplikti ar vienādu Pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai tagad ir kļuvis zināms, ka Latvijai, pēc Eiropas komisijas aizrādījuma 2013. gadā par noteikumu nepildīšanu, tika dotas divas iespējas: 1. nekavējoši novērst pārkāpumu un 2. sagatavot argumentētu paskaidrojumu, kādēļ Latvijā paaugstināt nodokļa likmi nav iespējams.

Vai ir kāds pārsteigtais, uzzinot, ka valdība izvēlējās vieglāko risinājumu? – apsolījās Eiropas komisijai nekavējoties svītrot no Pievienotās vērtības nodokļa likuma izņēmumu, kas ļāva dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai nepiemērot nodokli.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, nodoklī par komunālajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem ik gadu nāksies samaksāt 22,4 miljonus eiro!

Nopirkt lētāk, nekā īrēt?

Šā gada maijā salīdzinājumā ar 2015.gada maiju darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem palielinājies par 23%, informēja nekustamo īpašumu kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Rīgā cenu samazinājums sērijveida dzīvokļiem nav novērojams – centrā un vairumā mikrorajonu ir fiksēts minimāls pieaugums par 0,06–1,43%.

Lasīt tālāk...

Rīga – stabils atpalicējs valstī

Valstī nenoliedzami ir sācies māju renovāciju otrais vilnis, tomēr darbi nesokas, kaut arī Latvijai no ES struktūrfondiem laika periodā līdz 2020. gadam piešķirti 150 miljoni eiro! Turklāt Latvijai ir īpaši izdevīgi nosacījumi, jo ES struktūrfondu līdzfinansējums var sasniegt pat 50%, lai gan vidēji Eiropā tas ir tikai 15–20%.

Kādēļ galvaspilsēta tik ļoti slinko?

No dažādiem avotiem izriet, ka Latvijā siltināšana ir nepieciešama vēl vismaz 90% no visa dzīvojamā fondā ietilpstošajām ēkām.

Lasīt tālāk...

Kā atpazīt krāpniekus?

Nesen masu medijos parādījās informācija par to, ka, uzdodoties par pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens darbiniekiem, rīdzinieku dzīvokļos mēģina iekļūt zagļi un krāpnieki.

Ļaundari bieži mēģina iekļūt dzīvokļos, uzdodoties par Rīgas ūdens darbiniekiem, kuri vēlas pārbaudīt ūdens kvalitāti. Tā kā ūdens kvalitāte ir slikta, nopērciet filtrus ūdens attīrīšanai. Iekļūt dzīvoklī kā pašvaldības uzņēmuma darbiniekam – tā ir lieliska iespēja novērtēt iedzīvotāju materiālo stāvokli pirms iespējamās organizētās laupīšanas. Tāpēc jābūt modriem!

Lasīt tālāk...

Tvaiku nosūcējus izmest?

Ugunsdzēsēji baida gāzes plīts īpašniekus Latvijā!

Latvijas iedzīvotāji ir noraizējušies par jaunajiem ugunsdzēsības noteikumiem, kas paredz īpašniekiem, kuru dzīvokļos ir gāzes plītis, sākot ar 2019. gadu atbrīvoties no virtuves tvaiku nosūcējiem, ja tie pievienoti kopējai mājas ventilācijas sistēmai. Tiek uzskatīts, ka ar caurulēm aizsegta ventilācijas šahta vairs nav noderīga gadījumos, ja notiek dabas gāzes vai ogļskābās gāzes noplūde.

– Mūsu lasītāji pagājušajā nedēļā vaicāja, vai taisnība, ka pēc diviem gadiem nāksies demontēt un izmest tvaiku nosūcējus virtuvē, vai tas ir tikai neizdevies joks?

Lasīt tālāk...

Kā pārskatīt funkcionālu zemes gabalu?

No pērnā gada novembra beigām dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus pārrēķināt funkcionālo zemes platību, kas nepieciešama mājai. Lai to izdarītu, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai nepieciešams:

■ Pieņemt lēmumu “par funkcionālās zemes platības pārrēķinu”, ko nosaka Likums par dzīvokļa īpašuma kārtību. “Par” ir jānobalso vairāk nekā pusei dzīvokļu īpašnieku (50%+1).

■ Iesniegt priekšlikumu par pārrēķinu funkcionālajai zemes platībai (kopā ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu) Rīgas pašvaldības privatizācijas komisijai vai Rīgas domes klientu apkalpošanas centrā.

Lasīt tālāk...