Pātaga bez kliņģera

Dzīvot nelielā mājā nepavisam nav vienkārši. Vai tu palūdz namu pārvaldei, lai izremontē kāpņu telpu, aizej pasūdzēties par sētnieka darbu vai gribi, lai pagalmā ierīko soliņu, vienmēr viena atbilde: „Vispirms uzkrājiet naudu, tad tikai nāciet!” Vienas tādas mājas iemītnieki no Silikātu ielas Kurzemes rajonā nolēma, ka vienkāršāk un lētāk būs atteikties no pašvaldības namu pārvaldes pakalpojumiem un dzīvot pašiem ar savu prātu. Viņi izturēja tieši vienu gadu.

Noticēja uz vārda un parakstīja uz pieciem gadiem

Sākums bija banālāks par banālu: nelielās mājas iemītnieki bija neapmierināti ar namu pārvaldes Kurzemes namu apsaimniekotājs pakalpojumiem. Tie likās pārāk dārgi, arī kvalitāte, pēc dzīvokļu saimnieku domām, varēja būt labāka.

Lasīt tālāk...

Namu pārvaldēm – viens „jumts”

Galvaspilsētas namu pārvalžu apvienošana pamazām virzās uz priekšu. Nē, saplūšana pagaidām nav notikusi – tā vēl rūpīgi jāizplāno, lai ekonomikas vietā kārtējo reizi čiks vien neiznāktu. Toties RD Pilsētas īpašuma komitejā strādājošie deputāti bez garām diskusijām visām piecpadsmit Rīgas namu pārvaldēm sagādājuši kopēju „jumtu”.

Turpmāk pilsētas uzņēmumu darbību uzraudzīs Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs. Agrāk šo funkciju katrā namu pārvaldē pildīja īpaša padome, ko vadīja mēra iecelts domes pārstāvis. Rīdzinieki uzskatīja, ka padomes tikai velti tērē viņu naudu. Tagad šīs administratīvās vienības ir likvidētas, turpmāk piecpadsmit padomju vietā būs viens vienīgs Juris Radzevičs.

Lasīt tālāk...

Modulis 1 spēks tarifos

Sākšu ar to, ka mūsu namu pārvalde ar māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu nodarbojas jau desmit gadus un dara to visai sekmīgi. Ar ko atšķiramies no lielākās daļas pašvaldības uzņēmumu? Domāju, ka atšķirības ir vairākas.

Pirms gadiem izvirzījām sev uzdevumu veikt apsaimniekojamo māju pakāpenisku remontu, faktiski to, ko tagad pieņemts smalki dēvēt par renovāciju. Vispirms cenšamies mājai uzlikt jaunu jumtu, ielikt labas durvis, tad noregulēt siltummezglu utt.

Lasīt tālāk...

Personiskais grāmatvedis par 6 santīmiem

Mūsu laikraksta iepriekšējā numurā bija publicēta privātās namu pārvaldes Rīgas namu apsaimniekotājs reklāma – piedāvājums dzīvokļu īpašnieku biedrībām kārtot mājas grāmatvedību. Šis pakalpojums maksā tikai sešus santīmus, rēķinot uz dzīvojamās platības vienu kvadrātmetru, un ir alternatīva namu pārvalžu standarta piedāvājumam.

Dabiski, ka pēc publikācijas redakcijai zvanīja daudzi lasītāji. „Vai tiešām ir iespējams kvalitatīvi apsaimniekot māju par sešiem santīmiem par kvadrātmetru?” viņi jautāja. Arī mums pašiem nebija iebildumu vairāk uzzināt par jauno piedāvājumu, tāpēc vērsāmies pie uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājas Taisas Štāles.

Lasīt tālāk...

Vai būs namu apsaimniekotāju deficīts?

2010. gada 1. janvārī spēkā stāsies ilgi gaidītais Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Tas nesīs mums diezgan daudz jūtamu pārmaiņu. Cita starpā likums nosaka, ka privātajiem namu pārvaldniekiem būs vajadzīga augstākā profesionālā izglītība.

Namu pārvaldniekus pie mums pagaidām sagatavo tikai Rīgas Tehniskās universitātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūtā. Pārvaldīšanas prasmi šeit māca jau vairākus gadus, bet šovasar pirmo reizi tika izsludināta uzņemšana budžeta vietās. Jauniešu interese par programmu bija milzīga: uz 18 vietām bezmaksas grupā tika saņemti 110 pieteikumi. Konkurss noslēdzās jūlija beigās, taču uzņemšana studiju programmās par maksu turpināsies vēl līdz 11. septembrim.

Lasīt tālāk...

Rīgas centrs ir... novecojis?

Namu pārvalde Avota nami apsaimnieko visai raibu Rīgas nostūri starp divām stacijām – Centrālo un Zemitānu. Raibs šis rajons tāpēc, ka privatizētās mājas juku jukām sajaukušās ar denacionalizētajām, nedaudzās jaunās ieslēpušās starp vecajām, bet rentablie mūra nami „plecs pie pleca” sadzīvo ar koka ēku pamatmasu.

Simtiem namu Rīgas vēsturiskajā centrā būvēti pirms 100–150 gadiem. To problēma ir sen novecojusī elektroinstalācija, elementāru ērtību trūkums, noplukušās fasādes. Mēs visi vēlamies redzēt skaistu Rīgu, īpaši jau pilsētas centrālo daļu, bet īstenība ir tāda, ka tieši centrā cilvēkiem ir visgrūtāk dzīvot. Dzīvojot vecajās mājās – pieminekļos ir jāpiecieš pārāk daudz neērtību, un to iemītnieki jau sen ir zaudējuši cerību, ka kaut kas varētu mainīties uz labo pusi.

Lasīt tālāk...