Veidojas namu komitejas

Kā jau ierasts, namu pārvalde Juglas nami atkal ir visiem priekšā. Dzīvokļu īpašnieku sabiedrību dibināšanas problēmu šeit risina vienkārši – iesaka iedzīvotājiem vispirms izveidot namu komitejas. Tas nav nekas sarežģīts, jo šāda organizācija nekur nav jāreģistrē, toties pamācoši gan – kopā lemjot mājas likteni, cilvēki var labāk iepazīt cits citu, izraudzīt līderus. Juglā tādas komitejas jau darbojas katrā desmitajā mājā. Taču jau progress!

Namu pārvaldes Juglas nami valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pavlovskis ir īsts nemiera gars, mūždien kaut ko izgudro. Pērnajā rudenī, piemēram, ieviesa siltuma priekšapmaksas sistēmu. Un ko jūs domājat?! Daudzas namu pārvaldes šobrīd ir līdz ausīm parādos Rīgas siltumam, bet Juglas nami par ziemā saņemto pakalpojumu ir pilnībā norēķinājušies.

Lasīt tālāk...

Lētā tarifa zemūdens akmeņi

Rīdzinieku komunālo maksājumu parādi pēdējā laikā auguši kā sēnes pēc lietus. Un var jau saprast: ja jāizvēlas, vai nopirkt bērniem maizi vai samaksāt par elektrību, skaidrs, ka komunālais maksājums izpaliks. Un tieši šajā laikā nekustamā īpašuma uzņēmuma Latio vadītājs Edgars Šīns nācis klajā ar sensacionālu paziņojumu. Viņš aicina rīdziniekus atteikties no pašreizējo apsaimniekotāju pakalpojumiem un pāriet uzņēmuma Latio aprūpē, kurš piedāvā apsaimniekošanas maksu 9 santīmi par kvadrātmetru. Apbrīnojami! Pašvaldības namu pārvaldes taču apgalvo, ka tarifs nevar būt zemāks par 30–40 santīmiem par kvadrātmetru. Cilvēki ir neziņā: kam ticēt?

Privātie apsaimniekotāji „izliek ēsmu”

Latio iniciatīva ir izraisījusi plašu rezonansi. Privāto apsaimniekotāju pārstāvji vienā balsī brēc, ka tās ir lamatas dzīvokļu īpašniekiem. „Deviņi santīmi nav reāla cena!” viņi uzskata. Bet! Tai pašā laikā Rīgas Apsaimniekotāju asociācija ir nākusi klajā ar pretpriekšlikumu: „Ja jau Latio var apsaimniekot mājas par 9 santīmiem, tad varam arī mēs. Bet ar atrunām.”

Lasīt tālāk...

Māju pārvalda biedrība

Rets gadījums: patlaban gan likumi, gan ierēdņi spiež mūs apvienoties. Apvienošanās notiek pēc... dzīvokļa principa. Saskaņā ar likumu katrā mājā, kas pārdzīvojusi plānveida privatizāciju, ir jānodibina dzīvokļu īpašnieku sabiedrība. Tikai tāda sabiedrība var tā īsti pārvaldīt māju. Bet pagaidām Rīgā likumu izpildījis tikai katrs desmitais privatizētā nekustamā īpašuma saimnieks. Pārējos māc šaubas. Būtībā ne tikai šaubas, bet arī bailes.

Kā liecina aģentūras Rīgas mājoklis direktora vietnieka Viļņa Bisenieka sarakste, iedzīvotāju bailēm ir pamats. Dažās Rīgas mājās pēc dzīvokļu īpašnieku sabiedrības nodibināšanas sākusies rūgšana, dažās pat izcēlies karš. No tā varētu izvairīties, uzskata Bisenieks. Šai nolūkā sabiedrību vajag veidot ne tikai pēc noteikumiem, bet arī ar prātu.

Kā tas ir – ar prātu? Mūsu lasītāja Ārija Kalniņa no Imantas, piemēram, atsūtījusi ļoti interesantu vēstuli. Viņa vēlas zināt, kādas juridiskas tiesības viņai, privatizēta dzīvokļa īpašniecei, dod un kādus pienākumus uzliek fakts, ka mājā nodibināta īpašnieku sabiedrība. Kalniņas kundze precizē, ka personiski viņa iebilst pret tādu apvienību un negrasās tajā stāties, jo šaubās, vai viņas kaimiņu aktīvistu nodomi ir pilnīgi godīgi.

Lasīt tālāk...

Mežciemā iemitinājies „ūdens pūķis”

Mežciema iedzīvotāji stāsta, ka viņu rajonā iemājojis „ūdens pūķis”. Tā viņi godā vietējās namu pārvaldes Mežciema namsaimnieks speciālistu, kurš regulāri apmeklē dzīvokļus, lai pārbaudītu ūdens skaitītājus. „Vannas istabā mazgājos, bet viņš jau klāt, klauvē un dusmojas, ka nelaiž iekšā!” vieni sūkstās. Otri, gluži pretēji, priecājas: „Vajadzētu veselu tādu „pūķu” brigādi nolīgt, lai staigā pa dzīvokļiem un pārbauda. Tad vienam otram kaimiņam vairs prātā nenāks ūdeni zagt.” Tā vai citādi, bet kontrolieris namu pārvaldē strādā jau vairāk nekā pusgadu un velti maizi neēd – katru mēnesi aiznes priekšniecībai divus līdz sešus blēžiem atņemtus magnētu komplektus.

Kā nomazgāties par santīmiem

Magnētu epidēmija Rīgu pārņēma tūlīt pēc pirmo ūdens skaitītāju uzstādīšanas. Izveicīgi prāti atklāja, ka uz aparātiem var iedarboties ar visparastākajiem magnētiem – noliec pārīti blakus ūdens mērītājam, un bultiņa uzreiz sāks riņķot daudz lēnāk. Mazgājies, cik tīk, un maksā santīmus!

Lasīt tālāk...

Apnikusi vienaldzība!

Nesen pārliecinājos par pašvaldības namu pārvalžu bezspēcību. Tas notika ziemā. Mūsu mājai pienāca milzīgi rēķini par siltumu. Saklausījušies mūsu politiķu skaistās runas, iemītnieki nolēma sākt renovāciju. Tā sacīt, noticēja, ka tā varēs ietaupīt. Bet, lai gan par siltināšanu patlaban runā visi, kam vien nav slinkums, un lai gan rīdziniekiem tiek pārmests, ka viņi nav pietiekami aktīvi, īstu atbalstu mūsu mājas iedzīvotāji nesaņēma.

Tūlīt atzīšos: esmu akciju sabiedrības Rīgas namu apsaimniekotājs padomes priekšsēdētājs. Mūsu uzņēmums apsaimnieko 35 mājas Rīgā un Salaspilī. Lai uzņēmuma darbs būtu vēl efektīvāks, nesen mēs nolēmām akciju kapitālu palielināt līdz 150 tūkstošiem latu.

Lasīt tālāk...

Ļaunuma sakne – vienpusīgi likumi

Rīdzinieki nereti žēlojas, ka varas struktūras nevēlas uzklausīt viņu idejas par mājokļu apsaimniekošanu un komunālo problēmu risināšanu. Diemžēl tā ir taisnība: ierēdņi daudz nerēķinās ar vienu diviem apmeklētājiem, kas ieradušies nevis ar sūdzību, bet gan priekšlikumu. Līdzīgi klājas namu pārvaldēm. Tās it kā būtu gatavas uzlabot darbu, pozitīvajā pieredzē dalīties ar citiem, piedāvāt samilzušo problēmu risinājumu, bet kas ies tās uzklausīt?

Pirms dažiem gadiem galvaspilsētas apsaimniekotāji šo dilemmu atrisināja vienkārši: lai iegūtu ietekmi, viņi izveidoja savu apvienību. Tagad Rīgas apsaimniekotāju asociācija (RAA) jau kļuvusi pieaugusi, uzkrājusi spēkus un pieredzi. Sniedzot pārskatu par pagājušajā gadā paveikto, asociācijas valde varēja pastāstīt par RAA dalību daudzu rīdziniekiem vajadzīgu likumdošanas aktu radīšanā. Lieli plāni saistās arī ar nākamajiem divpadsmit mēnešiem.

Nelaipnie likumi

– Kāpēc nodibināta mūsu asociācija? Tās mērķis ir uzlabot namu pārvalžu darbu, kā arī veidot normālu sadarbību starp apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem, – saka RAA valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. – Pagaidām vēl šis dialogs raisās ar grūtībām. Rīdzinieki nesaskata, cik lielu un smagu darbu dara namu pārvaldes, toties viņi jūtas ļoti aizvainoti, ja meistars atsaka palīdzību bez maksas vai apsaimniekotājs iesaka nesteigties ar remontu. Vai problēmas rada tas, ka mūsu darbinieki nav pietiekami laipni? Manuprāt, tur nav tā vaina. Ļaunuma sakne ir normatīvie dokumenti. Vienpusīgie likumi un lēmumi neaizsargā iedzīvotājus un neļauj namu pārvaldēm realizēt veiksmīgas apsaimniekošanas uzlabošanas idejas.

Lasīt tālāk...