Siltināšanai vajadzīga kontrole

Latvijā otro gadu darbojas dzīvojamo māju renovācijas programma ar ES fondu atbalstu. Atgādināsim: Eiropa apmaksā līdz 50% no daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes celšanas pasākumu izmaksām.

Programma tiks turpināta arī 2011. gadā. Ko darīt, lai palielinātu dzīvokļu īpašnieku interesi par māju siltināšanu? Pieredzē dalās Austrumeiropas mājokļu attīstības atbalsta iniciatīvas fonda direktors Knuts Hellers.

Kas paveikts Vācijā?

Vācija var lepoties ar bagātīgu pieredzi māju siltināšanas un renovācijas jomā. Pēc VFR un VDR apvienošanās deviņdesmito gadu sākumā atklājās, ka lielākā daļa Austrumvācijas dzīvojamā fonda neatbilst energoefektivitātes prasībām. Vācu mājas bija līdzīgas mūsu aukstajiem sērijveida daudzstāvu namiem.

Divdesmit gados Vācija atjaunojusi aptuveni 80% problemātisko mājokļu. Šis process tur norisinājās daudz vienkāršāk nekā Latvijā, jo iedzīvotāji labprāt izmantoja valsts atbalstu. Ko mēs varam mācīties no vācu speciālistiem? Knuts Hellers bija ieradies Latvijā tieši ar nolūku iepazīstināt mūsu cilvēkus ar Vācijā uzkrāto pieredzi.

Renovēt veco ir izdevīgāk, nekā būvēt no jauna

– Austrumeiropas mājokļu attīstības atbalsta iniciatīvas fonds ir sabiedriska organizācija. Mēs darbojamies daudzās valstīs un piedāvājam pārņemt vācu inovācijas mājokļu transformācijas jomā, – pavēstīja Hellera kungs. – Mūsu pieredze ēku enerģētiskajā sanācijā ir ļoti daudzpusīga. Esam pārliecināti, ka padarīt vecās mājas siltas un ekonomiskas ir izdevīgāk, nekā būvēt jaunus mājokļus.

Renovācija Vācijā, pēc eksperta teiktā, turpinās. Iedzīvotājiem aktīvi palīdz valsts, realizējot vērienīgas federālās programmas. Tiek atbalstīta pat viena un divu dzīvokļu kotedžu siltināšana.

Panākumi ir atkarīgi no valsts

– Ar Latviju sadarbojamies jau aptuveni desmit gadu, – pastāstīja Knuts Hellers. – Īpašu uzmanību pievēršam paneļu mājām, kādu pie jums ir ļoti daudz. Piekrītu, Latvijas iedzīvotāji pagaidām nav īpaši ieinteresēti veikt siltināšanu. Bet vai tā ir viņu vaina? Energoefektivitātes pasākumu panākumi ir atkarīgi no tā, kā tiek vadīts šis process. Citiem vārdiem runājot, no tā, cik lielu uzmanību tam pievērš vietējie politiķi.

Pēc speciālista domām, energoefektivitātes virzību Latvijā bremzē nepabeigtais mājokļu privatizācijas process (dzīvokļi ieguvuši īpašniekus, bet kopīpašums joprojām atrodas pašvaldības vai valsts bilancē).

– Cilvēki pēc ieraduma uzskata, ka par māju uzturēšanu jāmaksā valstij vai pašvaldībai,– savu skatījumu pauž Hellers. – Iedzīvotāji labi zina savas dzīvokļu īpašnieku tiesības, bet pagaidām nedomā par pienākumiem, tostarp nav gatavi uzņemties atbildību un veikt renovāciju.

Taču renovācijas ideju vairs nedrīkst ignorēt. Tās popularizāciju veicina energoresursu cenu kāpums. Pēc ekonomistu domām, pēc 15–20 gadiem siltināto māju iemītnieki būs atguvuši renovācijā ieguldīto naudu un pastāvīgi taupīs, savukārt no renovācijas atteikušos mājokļu iemītnieki atradīsies augošo siltumtarifu gūstā. Tā ir ļoti nopietna problēma, par kuru būtu jāsāk domāt jau tagad.

Ja vienkāršos piekļuvi, cilvēki sasparosies

– Diemžēl ekonomiskais komponents māju siltināšanai masveidā nav pietiekams, – uzskata Austrumeiropas mājokļu attīstības atbalsta iniciatīvas fonda direktors. – Tā īsti pamudināt cilvēkus var tikai labs piedāvājums no valsts puses.

Ārzemju speciālistu skatījumā Latvijā patlaban ir labvēlīgi apstākļi mājokļu siltināšanai: būvdarbu cenas kritušās, ir pieejams līdzfinansējums no Eiropas avotiem. Bet! Iedzīvotājus attur birokrātiskie šķēršļi ES līdzekļu apgūšanas ceļā.

– Mūsu pieredze liecina, ka dzīvokļu īpašniekiem jāsaņem simtprocentīgs finansējums no viena avota. Tas nenozīmē, ka valstij vajadzētu pilnībā apmaksāt renovāciju. Gluži vienkārši varas iestādēm ir jāparūpējas, lai līdzekļu saņemšana, pat ja tas ir kredīts, būtu ērta.

Pašreiz Latvijas iedzīvotājiem piedāvā izmantot Eiropas subsīdijas. Ļoti labi. Bet kur ņemt otru pusi naudas? Dzīvokļu īpašniekiem pašiem nākas meklēt banku vai citu finanšu iestādi aizņēmuma noformēšanai. Cilvēki sāk šaubīties: „Kur ņemt kredītu? Vai tas atmaksāsies?” Tas ir pārāk sarežģīti.

Labākais risinājums būtu piedāvāt iedzīvotājiem vienu ģenerālo starpnieku – banku, fondu vai citu iestādi. Saņemot iedzīvotāju pieteikumu un saskaņojot ar viņiem renovācijas izmaksas, tādam starpniekam vajadzētu uzņemties visas pārējās rūpes.

Vienots resurss iedzīvotājiem

Ar vārdu sakot, iekustināt renovācijas vezumu iespējams, maksimāli vienkāršojot procesu. Pēc Austrumeiropas mājokļu attīstības atbalsta iniciatīvas fonda ielūguma mūsu Ekonomikas ministrijas darbinieki devās uz Vāciju, lai uzzinātu vairāk par turienes pieredzi. Tagad no ierēdņiem ir atkarīgs, vai vācu prakse tiks izmantota Latvijā.

– Mēs Latvijā sākam jaunu projektu, – pastāstīja Knuts Hellers. – Esam apmācījuši grupu multiplikatoru – dažādu renovācijas jomu speciālistu. Šie cilvēki pabija Vācijā. Nākamā gada pirmajā ceturksnī atvērsim mājokļu energoefektivitātei veltītu mājas lapu – www.majasdraugs.lv. Tur interesenti varēs iegūt pilnīgu informāciju par renovācijas posmiem, sākot no dokumentu saskaņošanas un beidzot ar darbu kontroli. Tas ir ļoti svarīgi, jo pagaidām Latvijā trūkst informācijas.

Svešas kļūdas labākas par savējām

– Pašreiz jūsu celtnieki pieļauj tās pašas kļūdas ko vācu celtnieki pirms desmit gadiem. No tā vajadzētu izvairīties, – saka Hellera kungs.

Mēs cenšamies paši dabūt punus pierē tur, kur bez tā var iztikt. Vācija divdesmit gados ir iemācījusies celt mājokļu siltināšanas kvalitāti un pazemināt darbu izmaksas. Šī pieredze jāpārņem Latvijai.

– Ņemsim kaut vai fasādes izolēšanu. Praksē jūsu būvnieki pieļauj kļūdas. Piemēram, viņi cenšas taupīt, tāpēc pietiekami stingri neievēro projekta nosacījumus. Uzreiz tas nav pamanāms, bet pēc gadiem iedzīvotāji izjutīs tādas „ekonomijas” sekas. Valstij jāraugās, lai siltināšanas darbi tiktu stingri kontrolēti. Latvijā renovācijas kvalitāte pagaidām netiek kontrolēta.

Redakcijas vārdā piebildīsim: tas, ka siltināšanas kvalitātei netiek izvirzītas noteiktas prasības, netraucē godprātīgiem apsaimniekošanas uzņēmumiem un dzīvokļu īpašnieku biedrībām organizēt kontroli pašu spēkiem. Jelgavā, piemēram, pateicoties vietējās Nekustamā īpašuma pārvaldes un Austrumeiropas mājokļu attīstības atbalsta fonda sadarbībai, realizēti divi siltināšanas projekti. Jelgavas speciālisti aizguva no vācu kolēģiem kvalitatīvas siltināšanas principus un tagad var tos likt lietā savā darbā. Tātad arī Latvijā jau ir labi piemēri un izglītoti izpildītāji. Atliek vien vairot gan vienus, gan otrus.