Mīti un patiesība par renovāciju

Jelgava ir pilsēta, kurā lielu vērību pievērš ēku renovācijai. Mājokļu siltināšana te sākta jau sen, labu laiku pirms valsts programmas starta. Pirmie skolotāji un palīgi Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldei (JNĪP) bija praktiķi no Vācijas. Pēc pilotprojektu realizācijas pārvaldnieks konstatēja, ka renovācija nodrošina ne tikai ietaupījumu cilvēkiem, bet arī nenovērtējumu labumu pašām mājām.

Pirmā pieredze – no Vācijas

Jelgavnieki zina, ka JNĪP ne tikai pārvalda un apsaimnieko mājas, bet arī organizē ēku renovāciju. Viss sākās 2008. gadā, kad uzņēmums sadarbībā ar Vācijas attīstības banku un Austrumeiropas iniciatīvas fondu nosiltināja pirmās divas mājas (4. līnijā 1 un Kr. Helmaņa ielā 3).

– Darba gaitā mēs iepazināmies ar vācu pieredzi – Eiropā pašu progresīvāko, – stāsta JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts. – Mūsu darbiniekiem tā bija unikāla iespēja. Lai gan Latvijā kopš tā laika sākta savu programmu realizācija, mēs turpinām sadarboties ar Vāciju.

Piemēram, 2011. gadā divi JNĪP pārstāvji Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās apmācības programmā „Mājas draugs” Berlīnes Tehniskajā universitātē. Tādi pasākumi palīdz izsekot jaunākās tendences mājokļu siltināšanā un apsaimniekošanā un nepastarpināti pārņemt šo pieredzi no Vācijas un realizēt Latvijā.

Iespēja maksāt pusi

Patlaban Jelgava aktīvi apgūst ERAF līdzfinansētās mājokļu siltināšanas valsts programmas līdzekļus. Šis projekts paver iespēju dzīvokļu īpašniekiem atgūt līdz 50 vai pat 60% no siltināšanai iztērētajiem līdzekļiem.

Lai veiktu renovāciju, vajadzīga vairāk nekā puses dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Jāteic, ka jelgavnieki ir pratuši novērtēt kaimiņmājās veikto darbu rezultātus un labprāt atsaucas uz JNĪP aicinājumu siltināt mājas.

– Pagājušajā gadā mēs renovējām četras mājas, – stāsta Oļegs Kukuts. Katra māja ir individuāla, ar savu specifiku. Ik reizes mēs liekam lietā pieredzi, kas iegūta, piecus gadus sadarbojoties ar Vāciju.

JNĪP tehniskā nodaļa atgādina pilsētniekiem, ka pašreizējā renovācijas līdzfinansēšanas programma Latvijā darbosies līdz 2014. gadam. Taču pēdējā laikā tā kļuvusi tik pieprasīta, ka, iespējams, naudas jauniem projektiem pietiks tikai līdz šā gada pavasarim, labākajā gadījuma līdz vasarai.

Ja mājas dzīvokļu īpašnieki pasteigsies pieņemt lēmumu, JNĪP sola ātri noformēt visus Eiropas atbalsta saņemšanai nepieciešamos dokumentus. Bet jārīkojas ātri, citādi var palaist garām iespēju nosiltināt māju par pusi cenas.

– Atkarībā no mājas tehniskā stāvokļa, agrāk vai vēlāk dzīvokļu īpašniekiem nāksies renovēt savus mājokļus, – uzskata Oļegs Kukuts, – taču pēc programmas beigām cilvēkiem to vajadzēs darīt par saviem līdzekļiem.

Kāds ir efekts?

Ar valsts programmas atbalstu dzīvokļu īpašnieki var nosiltināt mājas fasādi, pagrabu un bēniņu pārsegumu, uzlikt mājai jaunu jumtu, nomainīt logus dzīvokļos un kāpņu telpās. Tāpat programmas ietvaros tiek finansēta apkures un karstā ūdens piegādes sistēmas nomaiņa, ja mājai tas nepieciešams.

Programma Jelgavā ne pa jokam uzņem apgriezienus. Cilvēki iztaujā nosiltināto māju iemītniekus un redz, ka tie tiešām par apkuri un karsto ūdeni maksā mazāk nekā vidēji pilsētā. Renovētajās mājās nemēdz notikt avārijas, bet ārēji tās atgādina jaunbūves.

– Četrās mūsu mājās rit pirmā apkures sezona pēc darbu pabeigšanas, – stāsta Oļegs Kukuts. – Bet rezultāts jau redzams: par siltumu šo māju iemītnieki maksā mazāk nekā lielākā daļa pilsētnieku. Turklāt renovācijas pozitīvais efekts tuvākajos gados tur tikai palielināsies.

Kāpēc mājas nevar sasniegt maksimālu energoresursu ietaupījumu jau pirmajā ziemā pēc darbu pabeigšanas? Tāpēc, ka mājai vajag „pierast” pie jaunajiem apstākļiem, paskaidro JNĪP tehniskais direktors. Vispirmām kārtām jāizžūst sienām. Tikai pēc tam nosiltinātā fasāde sāk kalpot ar pilnu sparu.

– Taču arī iedzīvotājiem jāiemācās pareizi ekspluatēt nosiltinātos mājokļus, – uzskata Oļegs Kukuts. – Piemēram, dzīvokļus pēc renovācijas vajag pareizi vēdināt, lai nodrošinātu gaisa cirkulāciju un pasargātos no mitruma.

Visos renovēto māju dzīvokļos radiatorus JNĪP aprīko ar termoregulatoriem un alokatoriem jeb siltuma maksas sadalītājiem. Tas ļauj iedzīvotājiem ne tikai iestatīt telpā vēlamo temperatūru, bet arī maksāt par reāli saņemto siltumu.

– Sākumā cilvēki neprot pareizi noregulēt sev nepieciešamo siltuma komfortu, – skaidro Kukuts. – Pirmais apkures sezonas mēnesis ir treniņu mēnesis. Ja termoregulators nebūs pareizi iestatīts, dzīvokļa īpašnieks arī pēc renovācijas var saņemt lielus rēķinus par siltumu. Kad cilvēki iemācas pareizi rīkoties, problēma zaudē aktualitāti.

Kapitālais remonts ir nenovēršams

Jebkurā pilsētā, kur nopietni nodarbojas ar renovāciju, ir šaubu māktie. Reizēm informācijas trūkums rada tādas baumas, ka nevar vien nobrīnīties.

– Piemēram, daži pilsētnieki uzskata, ka renovācija ir pārāk dārgs prieks un siltuma ietaupījums tēriņus nekad nesegs, – teic JNĪP tehniskais direktors. – Es tam nekādā gadījumā nepiekrītu! Siltināšana dod ļoti lielu ekonomisko efektu (par to jūs varat pārliecināties, ielūkojoties tabulā, kur salīdzināta maksa par siltumu Jelgavas renovētajās un nerenovētajās mājās – red.). Bet galvenais, ka renovācija pagarina pašas mājas mūžu.

Domājat, tas ir joks – daudzstāvu nama dzīves cikls? Nepavisam ne. Daudzas sērijveida mājas savu jau ir nokalpojušas, pēc gadiem pieciem, desmit dzīvokļu īpašniekiem nāksies domāt par kapitālo remontu. Oļegs Kukuts pat uzskata, ka dažas mājas izdevīgāk būtu nojaukt un uzbūvēt no jauna.

Pēc renovācijas māja ne tikai mazāk maksā par apkuri, bet arī kļūst droša. Uz ilgu laiku var aizmirst par apkures sistēmas avārijām, netecēs jumts, nebojāsies nesošās konstrukcijas. Ja tā labi padomā, par to ir vērts maksāt.

Šogad vēl 11 mājas

Ja negadīsies birokrātiski kavēkļi, 2013. gadā Jelgavā tiks renovētas vēl vienpadsmit mājas – tik daudz projektu ir saskaņots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Visi šie projekti jau saņēmuši akceptu sākt renovācijas darbus. Vēl ap desmit projektu atrodas saskaņošanas stadijā, šīs mājas JNĪP plāno renovēt 2014. gadā.

– Īpaši gribu uzsvērt, ka mēs turpinām sadarboties ar Austrumeiropas iniciatīvas fondu (IWO) un citiem vācu kolēģiem, – saka Oļegs Kukuts. – Vācijas speciālisti māca mūs un konsultē sarežģītākos jautājumos.

JNĪP saņem no Vācijau kolēģiem informāciju par jaunākajām siltināšanas metodēm un tehnoloģijām, par jaunajiem materiāliem. Katru nosiltināto Jelgavas māju cenšas padarīt par paraugmāju, lai nebūtu kauns Eiropas kolēģu priekšā, kad tie ieradīsies kārtējā vizītē.

Kāpēc vajadzīgi alokatori?

Vēl viens interesants projekts siltumenerģijas taupīšanas jomā, ko JNĪP piedāvā klientiem, ir alokatoru un termoregulatoru uzstādīšana. To ieteicams darīt pēc siltināšanas. Bet arī pārējās mājās alokatori palīdz samazināt izdevumus un nodrošina taisnīgu maksas sadali par siltumu.

– Alokatori paver iespēju katram dzīvoklim individuāli aprēķināt maksu par siltumu atbilstoši tā reālajam patēriņam, – skaidro Oļegs Kukuts.

Ja reiz ir individuāli aprēķini, tad jādod arī cilvēkiem iespēja pašiem noteikt, cik daudz siltuma tērēt, un tam domāti termoregulatori uz radiatoriem. JNĪP speciālisti teic, ka ar tiem iespējams aprīkot praktiski jebkurus radiatorus. Tāpēc mājā, kur iedzīvotāji izvēlējušies individuālo siltuma regulēšanas un uzskaites sistēmu, vairākumā gadījumu nav nepieciešams mainīt apkures elementus.

– Kā jūs domājat, kāpēc pat nerenovētajās mājās pēc alokatoru uzstādīšanas samazinās maksa par siltumu? – jautā Kukuts. – Mēs bieži redzam, ka pat aukstajās ziemas dienās cilvēki tur atvērtus logus. Bet, ja mājā atvērts kaut viens logs, cieš visi iemītnieki, jo par ārā izplūdušajiem kilovatiem nāksies maksāt visiem solidāri! Ja dzīvoklī būs uzstādīts alokators, saimnieks vairs neapdomīgi neturēs logu vaļā, jo zinās, ka par laukā izlaisto siltumu pašam vien vajadzēs maksāt, tāpēc prātīgāk ir pagriezt regulatoru uz radiatora, nevis dienu un nakti vēdināt dzīvokli.

Alokatori dod arī tīri praktisku labumu. Gadās, ka trīsistabu dzīvoklī mitinās tikai viens cilvēks. Vienu vai divas istabas viņš tikpat kā neizmanto. Ja dzīvoklī ir uzstādīti alokatori, saimnieks nevajadzīgajās telpās var samazināt siltumu un maksāt mazāk.