Siltināšanas programmu sola uzlabot?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts Ceturtdiena, 13 Oktobris 2016 22:55
Mājokļu siltināšanas programmā, kurā pēc trīs gadu pauzes atkal sāk dalīt Eiropas Savienības (ES) fondu naudu, atklājušās problēmas, piemēram, projektus liegts īstenot iedzīvotājiem, kuri jau līdz šim rūpējušies par savu mājokli, vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.
Ar šādu situāciju saskārusies Olainē. Piemēram olainietis Rolands Jurēvičs, kurš ir arī mājas vecākais, mitinās daudzdzīvokļu mājā, kuras iedzīvotāji par savu naudu jau izdarījuši daudz, piemēram, nomainījuši jumtu. To nevarēja nedarīt, jo pirms dažiem gadiem piedzīvota avārijas situācija, kad dzīvokļos gāzās ūdens. Pie „vienām sāpēm” mājai nosiltināja gala sienas.
„Tagad mums vajag turpināt, bet turpināt mums neļauj,” saka pensionārs Jurēvičs. Izrādās, pašiem par sliktu nospēlējis iedzīvotāju iepriekš veiktais mājasdarbs.
„2016. gada martā iznāca rīkojums, likums, ka māju nerenovēs, tādām mājām Eiropa nedos naudu, kurām kas ir darīts. Bet brīdināti mēs nebijām. Renovācija jumtam un galiem sākās 2013. gadā. Ja būtu zinājuši, mēs nebūtu ne jumtu, ne ko likuši. Tad būtu stāvējis –
lai tek iekšā, gaidīsim to renovāciju. Bet tagad, kad viss ir izdarīts, Altum naudu nedod,” stāstīja Jurēvičs.
Ne sirmgalvis vienīgais sašutušais par energoefektivitātes programmas īstenošanas un finansēšanas nosacījumiem. Zibeņus naudas dalītāju virzienā sper arī Olaines novada domes vadība, kuras lielākais izaicinājums šobrīd ir novecojušā dzīvojamā fonda atjaunošana.
Pirms programmas atvēršanas iedzīvotājiem gada garumā stāstīts un mēģināts pārliecināt par mājas renovācijas nepieciešamību, turklāt piedāvājot dažādus pašvaldības bonusus. Taču tagad, kad reāli sāk dalīt naudu, secināts, ka viss mājasdarbs darīts teju velti.
„Olainē ir trešais zemākais siltuma tarifs Latvijā, un ar šādu tarifu tam, ko Altum prasa aprēķinos izmantot šī brīža tarifu, diemžēl, neviena māja nekvalificējas uz pilnu mājas renovācijas procesu. Viņi saka, atdeve nav liela, paldies, jums ir viss baigi labi. Mūsu uztverē objektīvi būtu, ja mēs ņemam nevis šodienas tarifu, bet vidēji par pēdējiem pieciem gadiem. Jo bez ilūzijām – kaut kad nākotnē nafta augs, tas būtu tikai korekti pret tiem aprēķiniem,” uzskata Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs.
Viņaprāt, pašvaldības iedzīvotāji tiek nepelnīti sodīti, viņiem liedzot pilnas mājas renovāciju. Turklāt vēl nesenā pagātnē šie paši tarifi bija augšup pret debesīm vērsti.
Ne mazāks ir sašutums par obligāto prasību, ka neviena māja nevar pretendēt uz ES līdzekļiem, ja pretī nav bankas aizņēmuma. Tam gan bankas prasa 70% dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, un tik lielu atbalstu no vienas mājas savākt ir ļoti problemātiski. Līdz ar to viss process apstājas, nosaka priekšsēdētājs.
„Kāpēc negrib ļaut līdzfinansēt citiem? Tas ir līdz absurdam, pat paši iedzīvotāji, kas ir sakrājuši gadiem pa pieci eiro un tagad 50 000 eiro grib ieguldīt savu naudu, nevar,” norāda Bergs, kurš to dēvē par banku lobiju. Viņš piedāvā alternatīvu – iespēju aizņemties no sabiedriskā sektora, proti, Olaines gadījumā tā būtu pašvaldības kapitālsabiedrība „Olaines ūdens un siltums”, kas ir arī dzīvojamo māju apsaimniekotājs. Olaines novada domes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka problēma nav vis valdības pieņemtajos noteikumos, kas ir ar gana plašām iespējām, bet tajā, kā Altum tos interpretē.
Olainē vērtēts, ka šajā plānošanas periodā piecos gados no 105 daudzdzīvokļu mājām nosiltināt varētu kādus 35%. Tagad izskatās, ka labākajā gadījumā tās varētu būt 3–4 mājas.
„Ka pašvaldība iesaistās aizdevumu izsniegšanā iedzīvotājiem – tāda prakse līdz šim nav bijusi. Maksimāli, kā pašvaldības iesaistījās, ir tehniskās dokumentācijas izstrāde. Mums ir jāiegūst pārliecība, ka arī Eiropas Komisija atbalsta šādu iespēju,” komentēja Ekonomikas ministrijas (EM) ES fondu nodaļas vadītāja Anda Lagzdiņa.
EM neslēpj – problēmas ir, taču iepriekš visu paredzēt neesot iespējams. Programmu ministrija mēģinot uzlabot.
Arī Altum šefs Reinis Bērziņš apliecina gatavību iesaistīties diskusijās par normatīvo aktu grozījumiem. Taču tai pat laikā liek noprast – kamēr vieni rej, karavāna iet tālāk.
„Ir tomēr tās mājas, kas ar lieliem soļiem dodas uz šo pieteikumu apstiprināšanu, un tūlīt būs pirmie apstiprinātie pieteikumi,” norādīja Bērziņš.
Šobrīd pieejamais ES līdzfinansējums daudzdzīvokļu māju renovācijai ir 166 miljoni eiro.
Ko iedzīvotājiem piedāvā Altum?
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šodien dzīvo pirms vairākiem gadu desmitiem būvētās daudzstāvu mājās. Daudzo gadu laikā šo ēku tehniskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies – fiziski nolietojušās konstrukcijas, inženiersistēmas. Liels skaits ēku ir avārijas stāvoklī, ziemā mājokļi ir vēsi un mitri, vasarās pārāk karsti. Iedzīvotājiem palielinās apsaimniekošanas izdevumi, maksa par apkuri, jāveido uzkrājumi avārijas remontiem.
Lai šīs mājokļu problēmas risinātu, ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem šogad Latvijā ir uzsākta jauna valsts atbalsta daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programma. Ar tās palīdzību iespējams renovēt māju, padarot to energoefektīvu un palīdzot ilgtermiņā saudzēt iedzīvotāju maciņus. Turklāt līdz pat 50% no izmaksām, kas tiks tērētas mājas energoefektivitātes uzlabošanas darbiem, iedzīvotāju vietā apmaksās valsts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Pārējās izmaksas iespējams saņemt kā bankas aizdevumu, turklāt dzīvokļu īpašniekiem nav jāieķīlā savi dzīvokļi.
Kādu valsts atbalstu piedāvā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programma? Iedzīvotāji ar pilnvarotās personas starpniecību savas mājas energoefektivitātes projektam var saņemt daudzpusīgu valsts atbalstu:
■ Altum bezmaksas konsultācijas par programmas iespējām un nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas un projekta dokumentu sagatavošanu;
■ Altum grantu jeb neatmaksājamu finansiālu atbalstu, kas sedz līdz 50% no projekta izmaksām (granta apjomu ietekmē plānotais energopatēriņš pēc projekta īstenošanas un izvēlētais aizdevējs – Altum vai cits finansētājs);
■ Altum aizdevumu, gadījumos, ja energoefektivitātes projekta finansēšanai nav pieejams finansējums no komercbankas, kas piedalās energoefektivitātes valsts atbalsta programmas īstenošanā;
■ Altum garantija komercbankas vai cita finansētāja aizdevumam. Garantija kalpos kā nodrošinājums finansētāja aizdevumam.
Valsts atbalsts paredzēts daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz pieci dzīvokļi un vienam īpašniekam pieder mazāk nekā 20% no dzīvokļu skaita un nedzīvojamās telpas neaizņem vairāk kā 25 % no kopējās mājas platības.
Kādus darbus var veikt ar programmas atbalstu? Ar valsts atbalsta programmas palīdzību var veikt sienu, pagraba, bēniņu siltināšanu, logu nomaiņu, apkures sistēmas renovāciju, karstā un aukstā ūdens sistēmas renovāciju, inženiersistēmu renovāciju un citus nepieciešamos ēkas uzlabošanas darbus.
Ar ko sākt? Mājas iedzīvotājiem jāpieņem kopīgs lēmums par mājas renovāciju – lai sāktu rīkoties, ir nepieciešama piekrišana no divām trešdaļām mājas iedzīvotāju. Pieteikties programmai dzīvokļu īpašnieki var ar pilnvarotās personas starpniecību. Pilnvarotais pārstāvis iedzīvotāju vietā un iedzīvotāju vārdā arī sagatavos un saskaņos dokumentus, organizēs būvnieku izvēli un uzraudzību, kā arī slēgs līgumus. Tas var būt gan mājas esošais apsaimniekotājs, gan cita juridiska persona, kuru ir deleģējuši mājas iedzīvotāji.
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas darbība Altum tika uzsākta šā gada aprīlī, uzsākot iedzīvotāju konsultēšanu. Sākot ar oktobri visā Latvijā notiks bezmaksas informatīvie semināri māju apsaimniekotājiem un pilnvarotajiem pārstāvjiem. Informācija par semināru norises vietām un laikiem tiks publicēta Altum mājas lapā www.altum.lv.
